Šogad Latgalē tiks īpaši atzīmēta Andryva Jūrdža 175. jubileja. To sagaidot, Latvijas mūziķi apvienojušies un radījuši šūpuļdziesmu “Leiču, leiču”, kurai izvēlēts vairāk nekā pirms 100 gadiem Jūrdža pierakstītais dzejolis.
Dziesmas mūzikas autors ir Arnis Slobožaņins, ierakstā skan ne vien viņa, bet arī Ērika Zepa (postfolkloras grupa “Rikši”) un Jāņa Aišpura (grupa “The Sound Poets”) balsis. Basģitāru iespēlējis Valdis Rundzāns (grupas “ELPA” un “Dabasu Durovys”), ierakstā dzirdama ASV dzīvojošās latgalietes Aijas Īzākas vijoļspēle, kā arī kokle, kuru iespēlējis Andryva Jūrdža mazdēla mazdēls Pīters Aloizs Ragaušs, ģitāru iespēlējis Arnis Slobožaņins, akordeonu – Ēriks Zeps, bungas – Deniss Smirnovs.
Dziesma “Leiču, leiču” ir turpinājums 2017. gadā publicētajam albumam “Celīs, bruoļ!”, kas veltīts Latgales kongresa simtgadei. Arī tajā bija apvienojušies dažādi Latvijā zināmi mūziķi, jaunās skaņās piedāvājot jau labi zināmas latgaliešu dziesmas.
Jaunāko kompozīciju, dziesmu “Leiču, leiču”, dzīvajā izpildījumā varēs dzirdēt koncertā “Celīs, bruoļ!”, kas plānots 1. maijā Rēzeknē Latgales vēstniecībā “Gors”. Organizatori aicina sekot līdzi pasākuma norises datumam, jo tas saistībā ar valstī esošo situāciju var tik mainīts, koncertu pārceļot uz vēlāku laiku.
Projekta rīkotāji norāda:
“Andryvs Jūrdžs ir viens no nozīmīgākajiem un zināmākajiem Latgales nacionālās atmodas dalībniekiem, kura atstātais literārais mantojums un dzīvesstāsts iedvesmo mūsdienu latgaliskās kultūras kopējus un atbalstītājus.”
Dziesma “Leiču, leiču” ierakstīta Denisa Smirnova, Arņa Slobožaņina un Jāņa Aišpura mājas studijās, kā arī “Wire Road studios” Hjūstonā, ASV.
Andryvs Jūrdžs dzimis 1845. gada 12. decembrī Zaļmuižas pagastā, kas atrodas tagadējā Rēzeknes novadā, zemnieku ģimenē. Bijis ļoti apdāvināts, pašmācība ceļā apguvis vairākas svešvalodas un tulkojis dažādus materiālus un padomus uz latgaliešu valodu, pārrakstījis Svētos rakstus, pierakstījis sakāmvārdus, tautasdziesmas, novērojumus, kā arī rakstījis oriģināldzejoļus.
Jūrdža ar roku skalu gaismā pierakstītās grāmatas bijušas pat ap tūkstoš lapu biezas, tās tika izplatītas vietējo ļaužu vidū. Drukas aizlieguma gados tām bijusi liela nozīme Latgales latviešu izglītošanā, jo grāmatu iespiešana latgaliski toreizējā Vitebskas guberņā bija aizliegta. Līdz mūsdienām saglabājušās vien dažas Jūrdža ar roku pierakstītās grāmatas.
