Carjkova uzsver, ka doma par to, ka varētu rīkot koncertus tieši Latgalē, radusies abām vienlaicīgi. "Toreiz, pirms desmit gadiem, ērģeļmūzikas koncertu Latgalē vispār nebija, un arī akadēmiskās mūzikas koncertu bija ļoti, ļoti maz. Tolaik biju atgriezusies no mācībām Štutgartē, kur biju ievērojusi - ka mazā, mazā baznīciņā mazā, mazā pilsētiņā notiek festivāls, baznīca ir pilna, cilvēki nāk klausīties mūziku, viņi iet uz katru koncertu, un pēc koncerta viņi iet visi kopā mājās un apspriež to, ko dzirdējuši un salīdzina interpretācijas.
Notiek saruna par mūziku. Un es tā iedomājos - cik jauki, ja arī pie mums ko tādu varētu ieviest!
Satikāmies ar Gunu, un viņa stāstīja tieši to pašu - ka Kārsavas novadā viņa bija sarīkojusi dažus koncertus, lai apspēlētu programmu, un sapratusi, ka vietējiem cilvēkiem to vajag, ka viņi tiešām visi kopā sanāk, klausās, dalās iespaidos, nāk augšā pie ērģelnieka un stāsta, kas paticis, ko nav sapratuši, un uzdod jautājumus. Tā tas viss kopā saslēdzās un radās ideja. Bija jāizdomā arī nosaukums, kas tapa divu nedēļu laikā - ka tās būs Latgales ērģeļu dienas."
Larisa Carjkova uzsver – viens no galvenajiem mērķiem ir ne tikai rīkot koncertus un vest labus māksliniekus uz Latgali, parādot, ka "mēs, latgalieši, arī esam spēks", bet arī restaurēt ērģeles. "Latgalē ir daudz instrumentu, bet lielākā daļa no tiem ir ne visai labā vai arī ļoti sliktā stāvoklī. Tādi spēlējami uzreiz ir aptuveni trīsdesmit.
Instrumentiem kaitē temperatūras svārstības, mitruma maiņa, žurku uzbrukums. Vai arī putniņš var ligzdiņu uztaisīt lielajā stabulītē – arī tā ir gadījies.
Dzīvē visādi var notikt! Tie, protams, ir kuriozi un izņēmumi. Bet ir bijis arī tā – Saulkrastu baznīcā reiz jocīgi skanēja ērģeles, un izrādījās, ka tur kādu laiciņu dzīvojis putniņš. Tāpēc mūsu mērķis ir arī tāds, ka vēlamies palīdzēt ērģeles atjaunot un dot impulsu draudzēm, lai tās pašas turpina darīt tālāk.
Kā labi zinām, iedot makšķeri ir labāk, nekā katrreiz barot ar zivīm.
Desmit gadu laikā izkristalizējies arī mūsu trešais mērķis – atbalstīt jauno paaudzi. Katru gadu rīkojam vienu koncertu topošajiem ērģelniekiem. Šobrīd Latgalē ērģeļspēli var apgūt gan Aglonā, gan Kārsavā, gan Rēzeknē, bērniņi mācās arī privāti. Prieks par to, ka jauno ērģelnieku kļūst arvien vairāk un viņi arvien labāk spēlē. Turklāt viņiem tiek dota iespēja katru gadu spēlēt pie cita instrumenta – ērģelniekiem tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo jāspēj ātri pielāgoties: instrumenti ir dažādi, taustiņi var būt platāki, šaurāki, skaņa kavējas vai nekavējas. Profesionālim tas nav tik satraucoši, bet mazs bērns var apjukt."
Vēl Latgales ērģeļmūzikas festivāls ir īpašs ar to, ka ienākumi no tā sniedz iespēju atdzimt kādam instrumentam, kas atrodas Latgalē.
"Katru gadu tiek izvēlēts instruments, kuram nepieciešamība ir lielāka, un šogad mēs vācam ziedojumus Tilžas Svētā Jāzepa Romas katoļu draudzes ērģelēm – tām nepieciešama gan intonēšana, gan arī tehniskais remonts, un draudze saviem spēkiem to gluži nevar paveikt," stāsta Larisa Carjkova.
"Protams, būsim reālisti, nesavāksim nezin kādus tūkstošus, bet makšķere jeb pirmais starts būs iedots. Tieši šādā veidā Rogovkā pirms diviem gadiem līdz galam pabeigta ērģeļu restaurācija, kur mēs bijām dalībnieki."
Carjkova arī atgādina, ka Tilžas baznīcas ērģeles ir vienīgā latviešu izcelsmes profesionālā ērģeļbūves specialitāti ieguvušā meistara Mārtiņa Krēsliņa instruments. "Tas ir mūsu instruments! Mārtiņš Krēsliņš darbojās 20. gadsimta sākumā – tas viņam bija uzplaukuma laiks, kad viņš Latvijā izbūvēja ap 130 ērģelēm.
Mārtiņš ir no tiem mūsu latvju bāleliņiem, kurš aizgājis arī pasaulē – viņam bija firma Martin Kresling in Jakobstadt. Viņa instrumenti ir ārkārtīgi skaisti...
Nupat atgriezos no Jēkabpils pilsētas svētkiem, kur spēlējām koncertu pie Mārtiņa Krēsliņa ērģelēm. To krāsas ir ļoti skaistas, un ērģeles ir mehāniskas, kas ir ļoti labi. Šobrīd pasaule pēc visiem eksperimentiem atzinusi, ka mehāniskajiem instrumentiem ir vislabākā skaņa, jo precīzi vari kontrolēt, kas notiek, un reģistri ir ļoti skaisti - katrs pats par sevi ir ļoti skaists. Bet Latgalē lielākoties tiem, protams, ir nepieciešams remonts, restaurācija, atjaunošana."
"Latgales ērģeļu dienu 2019" programma pieejama šeit.
