Bet kas notiek ar ērģelnieku, kurš kādu laiku netiek pie īstām vēsturiskām ērģelēm? "Varu atklāt to, ka arī mums ir ilgošanās pēc ērģelēm un pēc pieskāriena tām, bet, kamēr ir tāds posms, ka to nav iespējams darīt, tas tiek kompensēts ar mūzikas klausīšanos," stāsta ērģelniece un atklāj, ka viņai, par laimi, mājās ir pašai savs elektriskais instruments: "Tas ir pasens digitālo ērģeļu variants, ko saņēmu dāvanā no sava profesora Tālivalža Dekšņa, un esmu laimīga, ka varu mājās vingrināties, jo vingrināties ir nepieciešams.
Jebkurš mūziķis zina – ja netiek vingrināti pirksti, ausis un ērģelniekiem arī kājas, tehniskā forma var izšļukt; mums kā sportistiem visu laiku sevi vajag uzturēt formā.
Daudziem ērģelniekiem darbavieta ir baznīcās, un tad viņi arī izmanto šo iespēju tikt pie instrumenta."
Uz jautājumu, vai grūti bijis salikt programmu koncertam, mūziķe attrauc: "Salikt programmu nebija grūti – grūtāk bija stundas formātā salikt visu, ko gribētu nospēlēt! Līdz ar to, ka man tika dota liela brīvība koncertprogrammas izveidei, nolēmu spēlēt to, kas man pašai patīk – un man patīk gan baroka mūzika, gan arī latviešu komponistu devums ērģelēm, kas jau ieguvis stabilu vietu ērģelnieku repertuārā. Kā esmu ierakstījusi programmas anotācijā, man patīk atrast mijiedarbību starp dažādos gadsimtos rakstītiem skaņdarbiem."
Programmai dots tēlains nosaukums "Laikmetu atspulgi". Šķiet, itin labi var iztēloties, kā Rihards Dubra sarunājas ar Johanu Sebastiānu Bahu vai varbūt Pauls Dambis ar Dītrihu Bukstehūdi. Vai šāda veida sarunas mūziķe meklējusi savā programmā?
"Jā, tieši tā! Skanēs arī Marģeris Zariņš, kuram ir fantastisks cikls ērģelēm "Kurzemes baroks". Tas ir ļoti skaists skats uz baroka mūziku, bet 20. gadsimta mērcē.
Šādas sakarības man ļoti patīk, un vasaras vakara koncertam Mazajā zālē pie ērģelēm, man likās, tas būs tāds jauks notikums – tāda laikmetu spoguļošanās."
