Aiga Leitholde: "Radio Trio" stāsts ir piemērs tam, cik daudz var paveikt viena gada laikā. Tomēr kolektīva sākums ir meklējams jau agrāk.
Katrīna Anna Vīgante: Pirms diviem gadiem.
Gabriela Zvaigznīte: Šajā gadā strādājām jaunā līmenī.
Katrīna Anna: Trio sākums bija Latvijas Radio paspārnē.
Madara Dzintara-Pluša: Pirms tam - Rīgas Gospelkorī, kur mēs satikāmies un iepazināmies.
Katrīna Anna: Rīgas Gospelkorī Kristīne Prauliņa mūs saveda kopā trio.
"Radio Trio" ir ar maestro Raimonda Paula svētību audzis kolektīvs. Cik nozīmīgs ir šis fakts jūsu karjeras attīstībā?
Madara: Noteikti ir nozīmīgs!
Gabriela: Protams! Bet, piemēram, "X-Faktorā" tas neko daudz nedeva. Tur viss bija atkarīgs no mūsu pašu snieguma, kas ļāva mums tikt tālāk un galu galā atnesa mums 3. vietu.
Madara: Sadarbība ar Raimondu Paulu mums pašām ir nozīmīga.
Gabriela: Jā, mums pašām, bet tā vispārīgi - nē.
Katrīna Anna: Sadarbība ar Raimondu Paulu mums deva fizisku sagatavotību un mentālu pieredzi, palīdzot nokomplektēties kā trio. Uzstājoties kopā ar Latvijas Radio bigbendu, ļoti tika novērtēts mūsu tonis - tas, kā mums kopā skan. Kā mūsu vibrācijas sinhronizējas. Protams, tas dod papildu pārliecinātību par sevi.
Vai Pauls jūs arī ir praktiski mācījis?
Katrīna Anna: Nē, nē. Esam kopā uzstājušies.
Gabriela: Maestro klātbūtne dod to pārliecību un prieku par to, ka mēs esam kopā trijatā. Katra atsevišķi bijām nodomājušas, ka vēlētos sadarboties ar Raimondu Paulu. Tā mēs trijatā satikāmies un ar Maestro sadarbojāmies kopā.
Tagad mūsu sapnis ir solo koncerts ar Raimondu Paulu, un viņš ir atvērts šai idejai.
Ieceri plānojam realizēt pēc atgriešanās no “Jaunā Viļņa”.
Pirms “Jaunā Viļņa” mums būtu jāparunā par šovu "X-Faktors", ko varam skatīt no dažādām pusēm. Skaidrs, tā ir lieliska iespēja tapt pamanītam. No otras puses, ņemot vērā, ka esat profesionālas mūziķes, bieži vien starp profesionāļiem TV šovi tiek uzskatīti kā savas vērtības pazemināšana. Vai izjutāt šāda veida dilemmu?
Madara: Manuprāt, dziedam cilvēkiem, nevis saviem kolēģiem.
Gabriela: Sākumā es biju skeptiska. Es biju tā, kas bija pret piedalīšanos, bet mani pierunāja meitenes, un es nenožēloju piedalīšanos. Dalība šovā mūs ieveda jaunā profesionalitātes līmenī. No malas var teikt visu ko, bet dalība TV šovā ir ļoti laba pieredze, bezmaksas reklāma ļoti lielai auditorijai. No malas var šķist ļoti vienkārši, bet patiesībā sagatavot numurus ir ļoti, ļoti grūti. Mēs ieguldījām savu laiku, nervu enerģiju - visu sevi. Visi trīs mēneši tika pavadīti tikai šovā, bet tas bija to vērts!
Katrīna Anna: Jā, tā bija koncentrēta pieredze, kādu normālā variantā tu iegūsti, gadiem ejot.
Madara: Šī bija iespēja mums attīstīties kā solistēm. Iepriekš sadarbībā ar Raimondu Paulu bijām dziedājušas 2-3 solo dziesmas. "X- Faktorā" tas bija cits darba temps. Ļoti īsā laikā bija jāapgūst repertuārs, ko dziedāt tiešraidē.
Katrīna Anna: Neesam arī izjutušas negatīvu attieksmi pret to, ka piedalījāmies šovā.
Madara: Bieži vien to "lētumu" rada dalībnieki, kas piedalās šovā, nezinot, ko viņi grib, neiedziļinoties uzdevumos. Tad no malas cilvēki skatās, un tas koptēls nav foršs. Tas rada šo priekšstatu. Ja uz šovu ej ar savu mērķi un dari to labāko, kas ir tavos spēkos, tu radi pavisam citu tēlu un, iespējams, dod cilvēkiem iemeslu pamainīt savu skatījumu uz TV šoviem.
Katrīna Anna: Mūsu ieguvums bija tas, ka savu tēlu bijām atradušas jau pirms piedalīšanās "X-Faktorā".
Gabriela: Tieši tā! Mēs neizveidojām trio īpaši "X-Faktoram".
Madara: Gan jau kāds kaut ko padomā, bet tas ir to vērts! Mēs noteikti zinājām, ka, piedaloties šovā, mēs kaut kādā ziņā riskējam. Mēs labāk gribējām riskēt, nevis neko nedarīt.
Katrīna Anna: Piedaloties TV šovos un visur citur, jāzina tas - ja pati neiesi un nedarīsi, tad nekas nenotiks.
Tā tikai liekas, ka šovā viss notiek, tomēr lielākā daļa darbu, lai rezultāts būtu patiešām kvalitatīvs, ir jāizdara pašiem.
Tas ļauj apzināties to, cik daudz pati vari izdarīt! Piemēram, ja gribi kādu īpašu projekciju uz lielajiem ekrāniem, jāiet pašai un jāķer aiz rokas atbildīgais cilvēks. Ja nepieciešams, kaut vai 15 reizes.
Madara: Šova komanda ir pretimnākoša māksliniekam, kurš zina, ko grib!
Katrīna Anna: Daudzus cilvēkus piedalīšanās šovā pārveido. Pazūd autentiskums - jo ir bail, ka nepietiks spēka noturēt savu iekšējo kodolu, jo ir bail netikt pieņemtam.
Gabriela: Jā! Tāpēc jāzina, kas tu esi un ko tu gribi!
Madara: Vēl tāda interesanta lieta, ka daudzi domā, ka šovos viss ir sarunāts - tā noteikti nav. Rezultāts katru nedēļu ir pārsteigums visiem - pat producentiem. Neviens nezina, kā tas beigsies!
Katrīna Anna: Viss top sekundi sekundē.
Kopā ar "X-Faktors" otrās vietas ieguvējiem "Baritoniem" šogad koncertturnejā esat apbraukājušas visu Latviju. Vai esat novērojušas kādas atšķirības, kā dažādās Latvijas vietās klausītāji uzņem mūziķus?
Katrīna Anna: Man liekas, tas visiem zināms, ka uz Latgales pusi cilvēki ir siltāki.
Gabriela: Jā, siltāki! Bet mēs bijām ar "Baritoniem", un tas noteikti kaut ko ietekmēja!
Madara: Noteikti ietekmēja! Kad ar "Mesu" aizbraucam uz Liepāju, tur ir noteikti vislabākie koncerti.
Katrīna Anna: Viņam vienmēr brauc līdzi fani no Rīgas!
Madara: Nē, Liepājā vispār ir labi koncerti!
Gabriela: Tas ir atkarīgs arī no tā, kādai auditorijai un ko mēs dziedam. Piemēram, dažādu profesiju pārstāvji atšķirīgi izrāda vai arī neizrāda emocijas.
Kas ir pēdējais koncerts, kas jums palicis atmiņā un varētu citiem ieteikt braukt šo vietu apskatīt?
Katrīna Anna: Pēdējais, kas ir palicis atmiņā, ir koncerts Siguldas Opermūzikas svētkos, kas patiešām glīti bija nostrādāti un uzņemšana bija ļoti mīļa.
Madara: Aizbraukt uz koncertu uz citu pilsētu - tas ir piedzīvojums veselai dienai!
Katrīna Anna: Koncertprogramma jau ir zināma! Ātrāk izbraucot, atliek laiks gan pastaigai, gan ar saposties koncertam.
Atgriežoties pie mūzikas, jūs dziedat R'n'B un soulmūzikas stilistikā, kas ir cieši saistīta ar Amerikas populāro mūziku. Vai dziesmu repertuārs latviešu valodā ir kaut kā mainījis šo stilistiku?
Katrīna Anna: Es teiktu tā - jebkas, ko mēs dziedāsim, vai tās būtu latviešu tautas dziesmas, vai Maestro dziesmas, tas viss skanēs pēc mums. Mums jau ir sava skaņa. Tāpēc dziesma pielāgojas mums, nevis mēs dziesmai.
Gabriela: Protams, stilistika ir izteiktāka, kad dziedam soulmūziku, bet arī citos gadījumos mūsu skanējums krietni neatšķiras.
Katrīna Anna: Jā, neko tur nepadarīsi - kā skan, tā skan!
Gabriela: Runājot par mūsu pašu sarakstītām dziesmām, mums pēc dalības "X-Faktorā" fiziski nav bijis laiks tam pieķerties, bet dalība "Jaunajā Vilnī" ir piespiedusi tomēr oriģināldziesmas sarakstīt. Šogad tur ir mainīta prasība - konkursantiem ir jāizpilda divas savas dziesmas, un viena būs Pugačovas kaverversija.
Madara: Diemžēl mēs nevaram dziedāt jebkuru no savām dziesmām. Konkurss tās izvēlas un apstiprina. Jā, mēs aizsūtījām vienu blūzīgu dziesmu, kuru viņi nepaņēma.
Gabriela: Viņiem vajag mūsdienu popmūziku. Bet mums ir līdzsvars - Kates dziesma, kura mums ļoti patīk, un konkursam sarakstīts “popsis”.
Esam nonākušas pie konkursa "Jaunais Vilnis", kas arī vienmēr raisa diskusijas. Kādēļ jūs izdomājāt piedalīties?
Katrīna Anna: Intars (Busulis) šo ierosināja!
Gabriela: Viņš mums atvainojās par to, ka ļoti saulītē ceļ "Baritonus", jo konkursa laikā viņi kopā publiski tievēja, un teica, ka mums palīdzēs "Jaunajā Vilnī". Neko daudz jau nevar palīdzēt. Intars vienkārši bija tas cilvēks, kurš mūs ieteica un pierunāja piedalīties.
Katrīna Anna:
Šis viņam ir zināms ceļš, kādā attīstījās viņa paša karjera, tāpēc viņš ieteica arī mums pamēģināt. Mēs nebijām sajūsmā par šo ideju.
Gabriela: Un atkal es biju kategoriski pret.
Madara: Savukārt es biju sajūsmā! Es no bērnības skatos “Jauno Vilni” un man ļoti patīk. Konkursam pieteicāmies pēdējā brīdī. Tagad domājot, kāpēc braucam uz "Jauno Vilni" - pieredzes dēļ. Vienalga, kādu vietu vai balvu iegūsim, pieredze ir svarīgākais!
Gabriela: Pieredze un jauni kontakti. “Jaunais Vilnis” ir liels izaicinājums, līdzīgi, kā visa šī vasara!
Jūs katra esat piedalījušās koncertos ar Latvijas popmūzikas vadošajiem māksliniekiem, dziedājušas klausītāju tūkstošiem. Kas, jūsuprāt, ir popmūzikas burvība, kas pulcē tos klausītāju tūkstošus?
Madara: Popmūzikā ir ļoti liela atgriezeniskā saite ar klausītāju, kādu es nevarētu iedomāties nevienā citā žanrā. Dažkārt tu gūsti vairāk prieku, redzot, cik priecīgi ir tavi klausītāji, nekā dziedot smalkā koncertā. Es atceros, kad piedalījos pirmajā “Mesas” koncertā Liepājā, es biju šokā par to, cik liela ir klausītāju enerģijas atdošana. Nemaz nevaru iedomāties, kā Gabriela jūtas "Prāta Vētras" koncertā!
Gabriela: Tas ir acīm neticami un ļoti apbrīnojami, ka vispār Latvijā ir tāda grupa, kas cilvēkos raisa tik lielas emocijas.
Man vispār liekas, ka tādas grupas kā "Prāta Vētra" mums vairāk nebūs - viņi ir leģendas! Viņi ieies vēsturē ar to, cik saturīgu un tomēr pieejamu mūziku viņi ir spējuši radīt. Tā ir māksla!
Kā jums šķiet, vai sievietēm popmūzikā ir grūtāk, varbūt arī nav? Ļoti bieži sievieti vērtē pēc izskata, talantu liekot otrajā vietā. Vai jūs to esat izjutušas?
Gabriela: Es nejūtu, ka mums būtu grūtāk.
Katrīna Anna: Jā, masu popmūzikā izskatam ir liela loma.
Gabriela: It kā, bet tajā pašā laikā arī nē - Adele. Ja tev ir talants, tad tev tas ir! Cilvēki to jūt. Mūsdienās nav runa vairs tikai par izskatu. Klausītājam vajag ko vairāk.
Madara: Man šķiet, ka tas ir atkarīgs no pašām sievietēm. Piemēram, ja sieviete sevi izjūt kā māte, tad bieži tas iepauzē karjeras attīstību. Varbūt vīrieši mūziku spēj vairāk uztvert kā biznesu, kamēr sievietes to visu redz emocionālāk? Atbilde jāmeklē sievietē pašā, nevis viedoklī no malas.
Katrīna Anna: Selīna Diona ir brīnišķīgs piemērs! Viņai ir daudz bērnu, bet cik labi viņa izskatās! Kā viņa staro!
Gabriela: Viņa dzemdēja dvīnīšus un pēc trijām nedēļām nodziedāja koncertu.
Katrīna Anna: Kāda viņai ir harisma!
Gabriela: Tu vari skaisti izskatīties, bet neskaisti dziedāt, un cilvēkiem nepatiks. Tur tomēr ir vajadzīga kombinācija - lai izskats strādātu, Tev ir jādzied labi.
Madara: Šī ir grūta tēma, par kuru varētu daudz runāt. Sievietēm vispār ir ļoti daudz kompleksu.
Pēdējā laikā popmūzikā aktuāls ir arī jēdziens "sisterhood", ko latviski varētu iztulkot kā "māsību", kas apzīmē sieviešu solidaritāti. Vai jūs var saukt par "māsību"?
Gabriela: Jā, man ir sajūta, ka esam māsas. Es viņas redzu biežāk nekā savu ģimeni un draugus.
Katrīna Anna: Reizēm šķiet, ka ērtāk būtu dzīvot blakus istabās.
Gabriela: Šī gada laikā esam viena otru ļoti iepazinušas. Esam bijušas kopā diendienā. Zinām robežas, bet, jāsaka - nu jau ir tas laiks, kad šīm robežām varam pārkāpt pāri. Mēs viena otru esam pieņēmušas, kas ir svarīgs nosacījums tam, lai pastāvētu grupa. Man pašai ir māsas, pret kurām izjūtu beznosacījuma mīlestību. Ar māsām šo īpašo saikni esmu jutusi jau no sākta gala. Ja satiekas svešinieces, tad šī saikne ir jāizveido.
Katrīna Anna: Man šķiet, ka mēs visi cilvēki esam brāļi un māsas. Un nevajadzētu attaisnoties, ka mēs jau atšķirīgi, tāpēc nesaprotamies. Tā ir atbildības nomešana.
Gabriela: Ar citiem cilvēkiem, ja nesaprotamies, tad nesaprotamies. Nav obligāti jābūt kopā. Bet mums ir jābūt kopā! Mums kopā ir kaut kas tāds, ko citur nevarētu iegūt. Es neredzu nevienu citu trio kā šo. Ja būtu kāda no mums jāaizvieto, es teiktu, ka "Radio Trio" vairs nav. Koncertos uzstājamies tikai tad, kad visas trīs tiekam. Aizvietotājus nemeklējam.
Madara: Tas būtu kā "Prāta Vētra" bez Renāra.
