Lielajai mūzikas balvai izvirzot „Collegium Musicum Riga”, žūrija īpaši akcentējusi divus notikumus: 23. starptautiskā Senās mūzikas festivāla ietvaros Rundāles pilī atskaņoto, Latvijā maz zināmo Francijas karaļa galma mūziku, kā arī līdzdalību „Rīgas Senās Mūzikas centra” rīkotā Rīgas Vēsturiskās mūzikas un dejas festivāla ieskaņas koncertā 2. augustā Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā, kur „Collegium Musicum Riga” solistu un diriģenta Māra Kupča izpildījumā skanēja baroka meistara Johana Valentīna Mēdera Motetes.
Rūta Paula: Kategorija „Par izcilu sniegumu gada garumā” ir tikpat ietilpīga, cik ietilpīgs ir jūsu veikums. Kāds ir jūsu viedoklis – ar ko īpaši izcēlies aizvadītais gads?
Māris Kupčs: – Grūti pateikt, ar ko šis gads bijis tik īpašs… Drīzāk jau tāds pats, kā visi iepriekšējie, jo katru gadu cenšamies īstenot savas ieceres. „Senās mūzikas centrs” ir maza organizācija – esam divi producenti un divi tehniskie darbinieki, bet rīkojam vidēji 56 koncertus gadā. Un ir prieks, ka esam ieraudzīti!
Pilnā plaukumā, ar lielu „uguni” aizgāja festivāls „Vivat, Kurlandia!”, aizsākās izcilu renesanses un viduslaiku grupu viesošanās – Latvijā pagaidām nav tādu īstu profesionāļu šajā jomā, izņemot „Schola Cantorum Riga” ieguldījumu. Svarīgi, ka jaunā paaudze redz, kas tas ir, ka notiek kustēšanās šajā jomā – tas nozīmē, ka kaut kas būs! Prieks, ka arī mūsu orķestra mūziķe – traversflautiste Maija Kļaviņa - nominēta balvai kategorijā „Gada jaunais mākslinieks”.
Prieks, ka izdevās parādīt Kačīni operu. Prieks, ka sveču gaismā aizsākām eksperimentus un nokļuvām franču kolēģu uzmanības centrā – esam kā viņu aizjūras kompānija.
Franči sapratuši, ka varam ar vieglu Baltijas akcentu runāt franču mūzikā. Prieks, ka koru reforma aizgājusi līdz tam, ka izaudzināta jaunu dziedātāju paaudze.
“Lielās mūzikas balva 2017"
“Lielās mūzikas balvas 2017" pasniegšanas ceremonija norisināsies 6. martā Latvijas Nacionālajā operā. Plkst.19.00 tā būs klausāma arī Latvijas Radio 3 “Klasika” un replay.lv tiešraidē, bet pēc plkst. 22.00 skatāma arī Latvijas Televīzijā.
- Pirms ļoti daudziem gadiem, kad Latvijā sākās senās mūzikas kustība, bijāt viens no galvenajiem celmlaužiem. Jo dziļāk rokat, jo vairāk izdevies atrakt… Bet, ja sākumā pietika ar entuziasmu, tagad tam visam ir profesionāls segums.
– Ļoti priecājamies, ka to ievēro! Un arī par to, ka koncertus apmeklē daudz cilvēku. Un tas ir tik koķeti, ka divas sirmas kundzītes diskutē, kā pareizāk atrast mūsu lapu feisbukā. Protams, nekad nebūsim vienlīdzīgi ar tiem, kuri senās mūzikas lietas sāka kustināt 50. gados – piemēram, Harnonkūrs un citi, bet esam iedzinuši, kļuvuši par normālu attīstības vietu. Ja būtu lielāks valsts atbalsts, to izmantotu instrumentu iegādei. Cik interesanti būtu veidot vēsturisku instrumentu kopijas! Jo pagaidām labu instrumentu mums ļoti pietrūkst.
