4.novembrī aprit gads, kopš LNO vadību uzņēmās komponists Zigmars Liepiņš, nomainot Andreju Žagaru, kurš LNO vadīja 17 gadus. Atvadas no Andreja Žagara bija ilgas - skandāls pēc skandāla un kaislīgas diskusijas par operas vadību turpinājās gandrīz visa pagājušā gada garumā. Tobrīd kultūras ministres Žanetes Jaunzemes-Grendes neapmierinātība ar finanšu pārvaldīšanu operā, kā arī operas nama arodbiedrības uzstājīgie protesti pret Žagara vadības stilu noslēdzās ar viņa atstādināšanu no amata.
"Te katru dienu notiek kaut kādi brīnumi labā un ne tik labā nozīmē. Šī gada bilance ir pozitīva - esam ieguldījuši līdzekļus instrumentos, atjaunotas algas orķestrim. Otra lielā lieta, kas dod arī ekonomiju - mēs tomēr izmatojam pašu režisorus," stāsta LNO valdes priekšsēdētājs ir Zigmars Liepiņš. Kā iepriekš intervijā Latvijas Radio norādīja Liepiņš, LNO gan trūkstot arī labu dziedātāju, jo īpaši tenoru un mecosoprānu.
Ieguldot aptuveni 100 000 eiro, atjaunota tikai neliela daļa operas nama mūzikas instrumentu. Lai pilnībā atjaunotu visus orķestra instrumentus, vajadzīgi miljoni, uz ko Liepiņš pagaidām neuzdrīkstas pat cerēt. Viņš saskata vēl daudzas citas finanšu ietilpīgas problēmas.
"Te ir problēma mājai kā tādai, kas nepieder [Kultūras] ministrijai, bet pieder Rīgas domei. Opera nav pabeigta, nav pabeigta trešā kārta. Krīzes laikā naudas nepietika. Būtībā viss tas, kas notiek Barona un Aspazijas bulvārī - tur mētājās dekorācijas. Mēs ar "Rīgas namiem" esam panākuši vienošanos, ka varbūt var tur kādu pagaidu jumtu uzsliet, bet īsti normāli nav. Faktiski Rīgas centrā izveidojas degradēta teritorija," norāda LNO vadītājs.
LNO orķestra arodbiedrība, kas cīņā pret iepriekšējo operas direktoru bija gatavi kardināliem protesta soļiem, piketam un simboliskai asins nodošanai, jaunā vadītāja darbu vērtē pozitīvi.
"Pirmkārt, viņš pilda to, ko iepriekšējais solīja, bet nepildīja. Viņš ir pieejams, viņš ir sastopams teātrī, viņš spēj novērtēt, kas tajā bedrē sēž, cik viņu darbs ir grūts un atbildīgs. Mums ir palielinājušās slodzes, darba ir vairāk, darbs saplānots ritmiskāk," stāsta Aldis Grunde, LNO orķestra arodbiedrības vadītājs (VL-TB/LNNK) .
Laikā, kad operu vadījis Andrejs Žagars, orķestra mūziķi mēnesī saņēmuši vidēji 700 eiro pirms nodokļu nomaksas, šobrīd - 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas, apmēram 600 - 700 eiro "uz rokas". "Šobrīd izskatās, ka mēs esam apogeju sasnieguši orķestrī," teic Aldis Grunde.
Muzikoloģe Inese Lūsiņa operas direktoru uzteic par drosmi eksperimentēt ar jaunām idejām un operas namā sen nepiedzīvotu mūsu pašu mākslinieku piesaistīšanu. Slavē arī par skolas vecuma klausītāju piesaistīšanu.
"Šajā sezonā mēs redzam gan Aleksandru Antoņenko, gan Marinu Rebeku. Īpaši man gribas uzsvērt arī Maiju Kovaļevsku, par kuru iepriekšējā vadība teica, ka viņa ir ļoti dārga māksliniece, ka menedžments nenolaiž honorāru un tā tālāk. Šķiet, pēc desmit gadu pārtraukuma Maija Kovaļevska dziedās uz mūsu operas skatuves," saka Inese Lūsiņa.
Šā gada deviņos mēnešos LNO par četriem procentiem palielinājušies kopējie ieņēmumi, pašu ieņēmumi auguši par 22 procentiem, bet samazināt izdevumus izdevies par deviņiem procentiem. Savukārt apmeklētāju skaits pieaudzis par 19 procentiem, izrāžu skaits - par 12 procentiem.
