Kā iepriekš jau vēstīts, 5.decembra vakarā Latvijas Nacionālajā operā pasaules pirmizrādi piedzīvoja Artura Maskata opera "Valentīna", ko iestudējis Viesturs Kairišs.
Opera tapusi pēc kino zinātnieces Valentīnas Freimanes biogrāfijas „Ardievu, Atlantīda!” motīviem, aptverot laika posmu no 1939. līdz 1944. gadam. Opera stāsta par Otrā pasaules kara laikā notikušo masveida ebreju iznīcināšanu un Valentīnas izglābšanos. Visa viņas ģimene, ieskaitot vīru, gāja bojā. Galvenajā lomā – izcilā latviešu operdziedātāja Inga Kalna. Kinokritiķis un asociētais profesors Ābrams Kleckins, kurš pats ir ebreju izcelsmes, operas autorus uzteic par uzdrīkstēšanos.
Opera pati mīl traģēdijas, bet īstas traģēdijas nemīl operu, jo opera ir patētiska pēc sava visa. Neesot speciālists, to visu sāc tur atrast, bet tas nav svarīgi, salīdzinot ar to, ka apņēmās un izdarīja, un parādīja mums, ka var,” slavē Kleckins. „Tāpēc es domāju, ka ir pavērts ceļš tagad, un par to Maskatam ir milzīga pateicība. Es ļoti ceru, ka mēs beidzot sāksim runāt par šo laikmetu, ne taisnojoties, bet mēģinot saprast, kā cilvēki dzīvoja, kā gāja bojā.”
92 gadus vecā Valentīna Freimane šobrīd dzīvo Berlīnē. Turp iestudējuma komanda dosies viesizrādēs nākamgad maijā. "Valentīna" iekļauta Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmā. Par tulkojumu padomāts jau šobrīd un to novērtē ārzemju viesi – operas kritiķi.
Brīnišķīgi, ka, pateicoties subtitriem, sapratu lieliski ne tikai stāstu, bet arī nošu materiālu. Arturs Maskats ir izmantojis 40. gadu mūzikas idiomas, dzirdami fokstrota un polkas elementi, tāpat arī izmantota ebreju kultūrai raksturīgā Pesaha svētku sadziedāšanās,” norāda dramaturgs, operas kritiķis Saimons Rīss (Lielbritānija). „Es apbrīnoju drosmi godīgi parādīt, ka daudzi varmākas bija arī latvieši. Novērtēju, ka tas netiek šeit noklusēts.”
“Stāsts ir dramatisks, bet estētika ir varbūt tāda pastkartīšu estētika, kas mums visu laiku rada samērā distancētu, attālinātu sajūtu un varbūt brīžam ir grūti cilvēkam zālē rast šo līdzpārdzīvojumu tādēļ, ka šie tēli brīžiem ir kā rēgi, kā nekonkrēti tēli, kas klīst pa skatuvi,” uzskata muzikoloģe Ieva Rozentāle.
Nākamā latviešu oriģinālopera savu pirmizrādi varētu piedzīvot pēc pāris gadiem. Tā būs komponista Ērika Ešenvalda opera “Iemūrētie”.
