Kristāldzidra balss uz atvadām. Festivāla «LNSO vasarnīca» dienasgrāmata

Kopš piektdienas novēroju sakarību – jo laikapstākļi kļūst lietaināki, jo Ventspils koncertzāles Lielā zāle kļūst publikas piepildītāka. Festivāla "LNSO vasarnīca" noslēgumā klausīties dziedātāju Emīliju d’Andželo ieradies krietns pulks ļaužu, kas laikam jau apzinās ievērojamo faktu, ka pasaules slavu guvusī dziedātāja ieradusies Latvijā.

Kad kaķi skolā sāk iet

Ar pavisam īsu muzikālu izrādi bērniem iesākās "Vasarnīcas" beidzamā diena. Herberta Dorbes pasaka "Tas notika Kaķpēdiņu bulvārī" pirmizrādi piedzīvoja pērnajā LNSO festivālā kā iestudējums "Kaķpēdiņu skola", un kā gan lai neparādītu šo izrādi arī Dorbes dzimtajā Ventspilī. Režisors Edgars Niklasons uzticējies aktierim Artūram Putniņam, kurš viens pats izstāsta asprātīgo stāstu par kaķēniem, kas dodas uz skolu zinības gūt, taču skolotāji viņiem tādi… galīgi nederīgi.

Festivāla «LNSO vasarnīca» 3. diena

Putniņa iedzīvošanās dažādos tēlos ir krāšņa un jautra, izraisot mazajos skatītājos smieklus un sajūsmu. Mūziķi (vijolnieks Arvīds Zvagulis, kontrabasists Oskars Bokanovs, trombonists Kaspars Majors un sitaminstrumentālists Edgars Saksons) atskaņo dažādus populāru skaņdarbu fragmentus, dažbrīd arī paši iemiesojoties kaķēnu lomās un atraktīvi iesaistoties izrādes darbībā.

Pēc formāta un aprisēm šī izrāde patiešām ir viegla un jautra pusstunda mūzikas pavadījumā, un bērnu ovācijas noslēgumā manis teikto tikai apliecina.

Emīlijas valdzinājums

"LNSO vasarnīca" noslēdzas ar koncertu, ko grūti aprakstīt. Labi, Džona Adamsa "Common Tones in Simple Time" orķestra interpretācijā ar Aināru Rubiķi kā diriģentu – viss saprotams, pirmais Adamsa simfoniskais darbs, kas jau skaidri iezīmē viņa mūzikas valodu un stilistisko ievirzi. LNSO minimālisms nav galīgi svešs, izskanējis arī šī festivāla atklāšanā, līdz ar to uzdevums tiek paveikts bez lielas piepūles. Koncerta izskaņā atskaņotās Albana Berga "Septiņas agrīnās dziesmas" arī ir kaut kas labi saprotams, pēc nosaukuma jau skaidrs, ka arī šis darbs tapis, komponistam gana jaunam esot, vēl studējot pie Arnolda Šēnberga. Emīlijas d’Andželo balss Berga dziesmās skan pārliecinoši un klasiski, dziedātāja savu instrumentu pārvalda līdz niansēm, un šāda klātienes pieredze apstiprina visus d’Andželo iegūtos titulus, balvas un godinājumus starptautiskajā mūzikas pasaulē.

Festivāla «LNSO vasarnīca» 3. diena

Taču vispārsteidzošākais bija koncerta sākums – fragmenti no d’Andželo debijas albuma "enargeia". Un te arī grūtība ar sajūtu ietērpšanu vārdos – ne tā īsti klasiskā mūzika, ne neakadēmiskā, ne opera, ne popmūzika.

Tā ir tāda mikstūra, kur katra sastāvdaļa ir pareizajā proporcijā, kopā veidojot burvīgu skaņu pasauli.

Dziedātājas balss šeit skan nevis operiski, bet apskaņotā versijā, un tā ir kristāldzidra, skaidra, tīra, vienkārša (šī vārda vislabākajā nozīmē), vienlaikus maiga un apaļa, bet saglabājot pārliecību un iekšējo spēku. Muzikālie darbi, ko radījušas komponistes Hildura Gudnadotira, Misija Mazoli un Sāra Kirklenda-Snaidere, arī divi Jarko Rīhimenki opusi (viņš arī visas programmas orķestrācijas autors), veido vienotu caurviju kompozīciju, ko arkveidā iesāk un noslēdz Bingenes Hildegardes "Tu, plaukstošais zars".

Emīlijas d’Andželo piedāvātais muzikālais ceļojums aizrāva, ierāva un pārņēma, un, arī rakstot šīs rindas, klausos viņas balsī un "enargeia" pasaulē. Atkal gan jāizteic nožēla, ka Ventspils un Latvijas klausītāji koncertzāli "Latvija" negāza apkārt un nepiepildīja līdz pēdējai brīvajai vietai. Tas radīja domu, ka varbūt kultūras mārketinga speciālisti, regulāri katru koncertu un mākslinieku dēvējot par unikālu, izcilu, pārsteidzošu, neatkārtojamu un piedēvējot vēl citus krāšņus, bet nodrāztus epitetus, notrulinājuši mūsu uztveri un izpratni par vērtīgo.

Ja viss tiek pasniegts kā apbrīnojami izcils, tad patiesi spožais vairs neizceļas uz apkārtējo reklāmu fona.

Un tad arī ievērojamais fakts par Emīlijas d’Andželo viesošanos Latvijā paliek viens no daudziem notikumiem, nevis top par ko īpašu. Bet varbūt iemesls nepārpildītai zālei bija mūsu valstī salīdzinoši mazā interese par šodien aktuālo un "karsto", balstot savas izvēles ilgāk un labāk pārbaudītos notikumos un personībās. Nezinu, skaidras atbildes nav. Tomēr pārdomas raisās. Vienlaikus ar interesi par to, ko LNSO būs sagatavojis uz nākamo "Vasarnīcu", kur mūs vedīs, kur aicinās, ko ciemos sauks. Un vai vēl kādreiz teātru un koncertu zāles ikdienā atkal būs pilnas? Bet tās jau ir rudens domas un jautājumi.

KONTEKSTS:

No 19. līdz 21. augustam Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mūzikas festivāls "LNSO vasarnīca 2022" atgriežas Ventspilī, koncertzālē "Latvija". Festivāla īpašie viesi – kanādiešu operdīva Emīlija d’Andželo un pasaulē pieprasītais pianists Andrejs Korobeiņikovs, kā arī par popmūzikas princi dēvētais Šons Nikolass Sevidžs. Dalībnieku vidū – arī obojists Egils Upatnieks, pianists Rihards Plešanovs un Latvijas Radio kora grupa. Diriģenti Andris Poga, Guntis Kuzma un Ainārs Rubiķis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti