Albumu "Space Big Band" veido desmit monumentālas kompozīcijas bigbenda sastāvam, kas no klausītāja pieprasa visu uzmanību. Klausīšanās ceļā noderēs kompozīciju nosaukumi, kas kā ceļa stabiņi dos iespēju apaudzēt skaņas radītās sajūtas ar kontekstu. Bigbenda sastāvs rada ietvaru, kas ir kā atskaites punkts, bet tas netraucē mūzikai plūst savu, brīžiem abstraktu ceļu, un tad atkal gluži pretēji – atklājoties dažādās krāsās un niansēs, kas raksturīgas abiem komponistiem. Piemēram, Knutsena ritma spēks dzirdams "Dark Ages", Rudzinska smalkā melodijas izjūta – "Anima". Kopumā albums ir atgādinājums tam, ka, ļoti iespējams, mūzika ir viena no visuniversālākajām valodām, lai iepazītu sevi un sazinātos ar apkārtējiem, bet arī lai pētītu un izzinātu lielus, mūžsenus konceptus.
Ar Tomu Rudzinski sazinājāmies videozvanā, lai aprunātos par komponēšanu lielam mūziķu sastāvam, kā arī par viņa ceļvedi džeza mūzikas baudīšanai Berlīnē.
Aiga Leitholde: "Space Big band" koncepcijas un iedvesmas avots ir astronomija un ģeoloģija. Lūdzu, pastāsti par šo saikni!
Toms Rudzinskis: Jāsaka, kad nolēmām par "Space", tad domājām par to gan šajā tematiskajā kontekstā, gan arī par "space" jeb telpas jēdzienu mūzikā. Pētījām to gan kompozīcijās un improvizācijai brīvākās solo daļās, gan domājot plašāk, kāds varētu būt mūsdienīga džeza bigbenda skanējums, kāds ir tā neatklātais izplatījums, ja tā var teikt. Daļēji jau projekts sākās ar domu, ka mēs vēlētos redzēt vairāk mūsdienīgu kompozīciju bigbendu repertuāros, tāpēc – kāpēc gan neradīt tās pašiem?
Komponēšanas procesā abi ar Kenetu secinājām, ka viņš caur mūziku vairāk pētījis kosmosu, ceļojumus uz Marsu, es – planētas Zeme rašanos, no pirmsākumiem līdz pirmajām dzīvības formām. Klausoties albumu, var sadzirdēt gan šīs tematiskās iezīmes, ko atklāj skaņdarbu nosaukumi, gan papildus tam mēģinājām mūzikā iekļaut arī matemātiskās attiecības, kas piemīt kosmosa ķermeņu kustībai, piemērojot to mūzikai. Gala beigās arī mūzika var būt matemātika un ģeometrija, ar savām matemātiskajām kopsakarībām atkarībā kā uz to skatās.
Zinu, ka tev ir pieredze arī ar bigbendiem, bet tu galvenokārt strādā mazākos sastāvos. Vai šāda veida darbs dod iespēju no jauna atklāt bigbenda iespējas?
Rakstīt mūziku bigbendam ir izaicinošāk, ņemot vērā to, ka rakstījām pilna garuma albumu, un albums sanāca garš – viena stunda un desmit minūtes. Sarakstīt šāda apjoma darbu 20 cilvēku sastāvam ir savādāk nekā uzrakstīt vienu atsevišķu darbu vai arī vienkārši spēlēt ar bigbendu. Man bija interesanti izpētīt, ko ir iespējams izdarīt ar šāda veida instrumentāciju. Esmu daudz spēlējis bigbendos, kas ir pozitīvs aspekts, jo labāk saproti, kā tas mehānisms strādā, kāda ir bigbenda mūziķu psiholoģija, kā labāk pierakstīt mūziku un citas tehniskās lietas. Procesā lieti noderēja arī mūsu diriģenta Maltes Šillera komentāri. Malte ir pieprasīts un ļoti aktīvs bigbendu diriģents, saksofonists, aranžētājs. Ļoti priecājos par viņa dalību mūsu projektā. Bigbenda mūzika kaut kādā mērā ir kā atsevišķs žanrs, un ir labi, ja to var saprast padziļinātāk, ne tikai izlasot teorijas grāmatu. Paša pieredze rada personīgākas attiecības ar šo mūziku. Bet ieskats bigbenda mūzikas vēsturē arī palīdz, jo labāk saproti tradīciju. Kad saproti tradīciju, ir vieglāk uz tās bāzes būvēt kaut ko savādāku vai svaigāku.
"Space Big Band" kompozīcijas ierakstījāt Berlīnē, bet pirmatskaņojums notika Dānijā.
Albumu ierakstījām Berlīnē, mūsu organizētā sastāvā. Bet "Space Big Band "projekta ideja ir tāda, ka šī ir mūzika, kuru varam spēlēt ar dažādiem bigbendiem. Formāts lielās līnijās ir nemainīgs un šobrīd klasiskais bigbenda sastāvs ir diezgan prognozējams. Ir forši spēlēt ar oriģinālo sastāvu, ko mēs darīsim 2022. gada martā Berlīnē, divos koncertos. Tāpat ir forši spēlēt ar dažādiem sastāviem, kuri jau darbojas kā kolektīvs, kā tas bija Dānijā. Albumu pirmatskaņojām nedēļu pēc tā iznākšanas kopā ar Olborgas "Nordkraft Big Band" bigbendu. Bija forši piedalīties mēģinājumos un tad dzirdēt to visu koncertā jau cita bigbenda izpildījumā. Gandarījums redzēt, kā mūsu projekta ideja piepildās, un dzirdēt no mūziķiem, ka tas bijis kas interesants un svaigs, atšķirīgs no ierastā bigbenda repertuāra. Ceru, ka jau 2022. gadā varēsim koncertēt arī Latvijā un citviet Eiropā.
Rakstot mūziku, piemēram, kvartetam, tu droši vien jau komponēšanas procesā domā par konkrētu instrumentālistu, ņemot vērā arī mākslinieka individuālo pieeju. Rakstot bigbendam, jādomā lielākos konceptos, jo visus bigbenda mūziķus nevari zināt. Cik daudz vietas šajā gadījumā atstāj interpretācijai?
Labi, ja sākotnēji vietas interpretācijai ir pamaz. Es to domāju tādā ziņā, ka notis ir uzrakstītas skaidri un līdz ar to ir skaidra ideja par to, ko vēlies panākt. Ja ir laiks ilgstošākiem mēģinājumiem, tad var sākt domāt par niansēm un detaļām. Protams, kas attiecas uz bundzinieku, tautstiņnieku, ģitāristu – viņiem vietas būs vairāk, kur interpretēt, jo liela daļa no viņu partitūrām ir akordu simboli un idejas, ko viņi varētu ar to visu darīt. Pūšamajām sekcijām viss pēc iespējas skaidrāk ir izrakstīts. Kvartetā noteikti ir daudz vairāk brīvības, bet arī tas ir atkarīgs no konkrēta projekta un sastāva. Bet arī bigbenda ietvaros mums ir solo posmi, kur mūziķis var improvizēt un brīvi pieiet skaņdarbam.
Bigbenda koncertos arī tu kļūsti daļa no kolektīva.
Jā, albumu ierakstījām ar mani un Kenetu kā daļu no sastāva, arī albuma prezentācijā Dānijā biju bigbenda sastāvā, kur es spēlēju solo partiju. Savukārt Kenets diriģēja, viņa vietā šoreiz spēlēja "Nordkraft Big Band" pamatsastāva basists.
Kā jūs ar Kenetu satikāties? Kā izveidojās ideja par šo kopdarbu?
Mēs satikāmies Berlīnē, kur viņš bija atbraucis koncertēt. Toreiz Kenetam tikai uz mēģinājumu vajadzēja atrast aizvietotāju, un tā mēs iepazināmies. Savukārt nākamajā vakarā es viņam piedāvāju spēlēt kopā. Tad arī sapratām, ka ķīmija ir laba un skan labi kopā. Nākamajā reizē, kad Kenets bija Berlīnē, mums jau bija kopēja koncertu sērija. Ar viņu kopā ir forši spēlēt – viņš ir spēcīgs mūziķis gan ritmiski, gan konceptuāli. Vēlāk Kenets mani uzaicināja pievienoties viņa kvartetam, ar kuru koncertējām dažādās Eiropas zemēs. Īsumā – tā tas viss sākās. Ja nemaldos, tad pati ideja par bigbendu tapa naktī pēc pirmā kopīgā koncerta. Vēl šobrīd uz mana profila sienas vietnē "Facebook" stāv Keneta ieraksts – "Spacejazz!!!!!", "space jazz" ar 5 izsaukuma zīmēm, rakstīts vēlu naktī.
Runājot par "Space Big Band" kā kopīgu projektu, mums ar Kenetu ir viegli sastrādāties. Lai arī katrs Berlīnē esam dzīvojuši dažādos laikaposmos, mūsu draugu un mūziķu loks pārklājas, kas savukārt palīdzēja izvēloties mūziķus ierakstam. Arī mūsu gaumes saskanēja. Domāju, mūs vieno arī vēlme ne tikai spēlēt, ierakstīt, bet arī radīt patiešām labu pieredzi visiem iesaistītajiem mūziķiem. To arī ļoti novērtēju, strādājot ar Kenetu ikdienā – viņš vienmēr visu uztver ar vēsu prātu un pozitīvi. Jau sadarbības sākumā zinājām, ka vēlamies radīt ko lielāku par albumu, tapa ideja par "Space Big Band" kā projektu, kas attīstītu mūsdienīgu džeza bigbenda repertuāru un bigbendu kultūru, mūs saliedētu un motivētu darīt vēl. Kopš albuma ierakstīšanas esam arī paspējuši sākt komponēt jaunu materiālu.
Jāsaka arī liels paldies cilvēkiem, kas mums palīdz ar projekta praktisko realizēšanu, Kenetam tas ir viņa menedžeris un "Jazz9tus" kolēģis Lukas Busteds (Lukas Bysted), man komunikācijas producente Kate Elpo, un tagad arī mūsu albuma mūzikas izdevniecība "Double Moon Records".
Zinu, tu strādāji arī pie kvinteta albuma. Cik tālu ir šis projekts?
Jā, šis projekts, albums "ABYSS", ir gatavs un ierakstīts, tikai mazliet ieķēries, bet viss pēc kārtas – tikko izlaidām bigbenda albumu! "ABYSS" esam sarunu procesā ar dažādiem izdevējiem. Starp citu, albuma kompozīcijas jau spēlējām 2019. gada Rīgas svētkos. Šobrīd rakstu jaunu mūziku arī kvartetam, kuru veido libāniešu pianists Tareks Jamani, franču bundzinieks Marks Mišells, itāļu basists Igors Spalati. Spēlēsim kompozīcijas koncertā un tad redzēsim, kas no šī visa sanāks.
Kad tu meklē izdevēju savai mūzikai, kas tev ir svarīgi?
Ir labi atrast cilvēkus, kuriem patīk tava mūzika. Respektīvi – tie ir cilvēki, kuri būtu ieinteresēti tavu mūziku promotēt – izsūtīt dažādiem festivāliem vai publikācijām medijos, kuriem būtu svarīgi, lai projekts izdodas. Atrast leiblu leibla dēļ – tas nav mans mērķis, jo mūsdienās albumu var izdot pats mūziķis. Priecājos, ka šis albums iznāk "Double Moon records" paspārnē un sadarbībā ar Nīderlandes "Challenge Records", jo abi izdevēji bija ieinteresēti mūzikā – novērtēja kā kompozīcijas, tā mūsu izraudzīto mūziķu sastāvu.
Tagad tu pats jau kādu laiku dzīvo Berlīnē, kas mūziķiem ir ērta atrašanās vieta, jo atrodas Eiropas centrā un ātri var nonākt citās mūzikas metropolēs. Kādas vēl priekšrocības mūziķiem sniedz Berlīne?
Man bija svarīgi, lai es viegli varu aizceļot arī uz Rīgu un atgriezties atpakaļ. Berlīne arī nav no tām dārgākajām pilsētām, varbūt pēdējā laikā paliek mazliet dārgāka. Man Berlīne interesēja tīri personīgi – tā ir liela pilsēta ar daudz mūziķiem, kas dod iespēju veidot daudz un dažādas interesantas sadarbības.
Latvieši labprāt ceļo uz Berlīni. Vai tu kā lokālais pilsētnieks tautiešiem vari ieteikt vietas, kur jāiet klausīties mūziku?
Lielākie klubi būs "A-Trane" un "ZigZag", kas atvēris jau otro norises vietu. Mazliet mazākas vietas – "Donau 115" un "B-Flat", kur dažreiz notiek forši koncerti. Brīvās improvizācijas pasākumi notiek klubā "So Wie So". Ir ļoti daudz mazu vietu, kur kaut kas notiek, piemēram "Zukunft" netālu Ostkreuz stacijas. Tas vienlaikus ir kino teātris, klubs un pasākumu vieta. Ja man ir brīvs vakars un vēlme iziet ārā, tad ieteikumus pasākumiem skatos vietnēs jazz-guide-berlin.de un echtzeitmusik.de, vienmēr atrodu kaut ko interesantu!
