To, ka Latvija ir dziedātāju tauta, atzina arī Vācijas kultūras organizācijas “Interkultur” prezidents Ginters Tīčs, uzsverot, ka Latvijas koriem ir augsta kvalitāte, kas pēdējos gados ievērojami augusi: „Rīga ir ideāli piemērota Pasaules koru olimpiādes organizēšanai, jo pilsētā konkursu vietas ir sasniedzamas kājām un pasākumi notiek pilnās zālēs. Esam gandarīti, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai – trim Baltijas valstīm. Mēs vakar Mežaparka lielkoncerta laikā varējām pasniegt Pasaules koru Miera balva.”
Latvija kļuvusi par līderi arī iegūto medaļu skaita ziņā. Kopumā Latvijas kori izcīnījuši 33 medaļas, otrajā vietā ierindojusies ASV ar 24 trim medaļām. Žūrijai, kurā strādāja 80 valstu profesionāļi, bija daudz darba.
„Pozitīvi ir tas, ka žūrijā bija pārstāvētas dažādas valstis. Mums nācās atteikties no viena otra sava priekšstata, grozīt savus uzskatus, jo mums visiem kopā bija jāvienojas par principiem. Tas nebija viegli, bet izdevās,” atzīst Pasaules koru olimpiādes žūrijas pārstāve no Dienvidāfrikas Renette Buvere.
Šonedēļ skatītāji vairs neredzēs korus ar 120 dziedātājiem – Rīgā uzstāsies kamerkori un kori gospeļa, folkloras un džeza kategorijās. Ari bērnu kori, kuros dziedās bērni līdz 12 gadiem.
Pasaules koru olimpiāde ir lielākais starptautiskais koru pasākums pasaulē, kas kopš 2000.gada notiek reizi divos gados. Tā mērķis ir apvienot korus draudzīgā sacensībā un apliecināt kopā dziedāšanas nozīmīgumu.
