Krievu klasiķa Ļeva Tolstoja 1869.gadā publicētais romāns „Karš un miers” uz ekrāniem un teātra skatuvēm atdzīvojies ne vienu reizi vien. Stāsts par cariskās Krievijas aristokrātiju, mīlestību un dzīves piepildījuma meklējumiem Napoleona armijas iebrukuma fonā britu raidsabiedrības BBC versijā izstāstīts sešās stundu garās sērijās, kas pirmizrādi Lielbritānijā piedzīvoja šā gada sākumā.
Režisora Toma Hārpera veidotajā seriālā galvenajās lomās ir britu aktieri, bet visa filma ir britu un lietuviešu producentu kopražojums, neliela daļa filmēšanas grupas bijusi arī no Latvijas. Seriāls lielākoties tapis Sanktpēterburgā un Viļņā, bet daļa epizožu pērn pavasarī tika uzņemta arī Rundāles pilī, kas iejutusies krievu aristokrātu muižas tēlā. Masu skatos filmējušies arī latvieši. Bet ar to stāsts nebeidzas.
Kora balsis, kas dzirdamas seriāla „Karš un miers” skaņu celiņā, pieder nevienam citam kā Valsts akadēmiskā kora „Latvija” dziedātājiem. „Zvans man bija kā glābējzvans,” saka kora direktors Māris Ošlejs. Līdz sadarbībai aizvedusi sena pazīšanās ar filmas komponista Martina Fipsa brāli, diriģentu Saimonu Fipsu. Neizdodoties iecerētajai sadarbībai ar krievu kolektīviem, piedāvājums latviešiem nācis pēdējā brīdī.
Tā kora mākslinieki pērnruden no darba brīvajā laikā ierakstījuši visas kora partijas. „Tā bija oriģinālmūzika, ko sarakstījis Bendžamina Britena krustdēls Martins Fipss. Viņš bija paņēmis arī konsultantu, lai šis muzikālais tēls ietu kopā ar pareizticīgo dziedājumu vārdiem. (..) Vēl bija jāpārliecina n-tie producenti, ka šeit būs ļoti laba dikcija arī krievu valodā. Mēs aizsūtījām [Rodiona] Ščedrina un vēl citus ierakstus, teica, ka viss labi. Bet vai studijā mūziķi spēs pietiekoši labi orientēties? Tad mēs aizsūtījām filmas „Parfīms” skaņu celiņu, ko ierakstījām ar Saimonu Retlu un Berlīnes simfoniķiem… Kad viss pārliecināšanas periods bija beidzies, mani kolēģi dziedātāji iedziedāja šo skaņu celiņu. Un tas būs dzirdams jau svētdien,” stāsta Ošlejs.
Kora ieraksts tapis vien pirms dažiem mēnešiem Latvijas Radio 1.studijā britu diriģenta un komponista, kā arī Latvijas Radio skaņu režisora Vara Kurmiņa pārraudzībā. „Mums jau ir diezgan liela pieredze – 2002.gadā sākām sadarboties ar britu komponistu Ričardu Hārveju, toreiz rakstījām skaņu celiņu filmai par Mārtiņu Luteru. Tas bija ļoti apjomīgs darbs. Arī šis bija apjomīgs, bet varbūt ne tik tehnoloģiski sarežģīts darbs. Parasti ir iespēlēti kādi vadošie „celiņi”, kas jāpārdublē ar dzīviem instrumentiem, dzīvu kori. Šajā BBC seriāla gadījumā pavadījumu jau bija iespēlējis Velsas BBC orķestris, bet kora daļu mēs ierakstījām šeit.
Viņi atsūtīja pavadījumus, ko vajadzēja sasinhronizēt ar bildi, lai viss būtu pareizajās vietās. Jo tas ir ļoti būtiski – jādzied vai jāspēlē tā, lai tiktu pastiprināta šī kadra dramaturģija. Tāpēc ir svarīgi redzēt bildi ar skaņu kopā,” stāsta Kurmiņš.
Darbu pie „Kara un miera” skaņu celiņa Varis Kurmiņš atceras kā ļoti dinamisku. Ieraksti pēdējai sērijai Latvijas Radio studijā tapuši vēl šā gada janvārī.
Kino mūzikas ieraksta specifika prasa lielu mūziķu elastību, piebilst kora „Latvija” direktors Māris Ošlejs. „Viņi ir uzfilmējuši, samontējuši, simfoniskais orķestris ir ierakstījis, mūziku liek pa virsu. Tādēļ ir komponists un producents, kuri to izjūt. Viņš kaut ko ir sarakstījis un dzird – nē, te man vajag savādāk! Tad viņš turpat, uz vietas, pārraksta notis, un mēs ejam un dziedam kaut ko citu.”
Gan Latvijas profesionālajiem koriem, gan Latvijas Radio ierakstu meistariem sadarbībā ar kino profesionāļiem pieredzes netrūkst. Valsts akadēmiskā kora „Latvija” kontā zināmākais kino mūzikas ieraksts ir Toma Tikvera filmai „Parfīms”; nupat piedalījušies arī skaņu celiņa ierakstā Renāra Vimbas godalgotajai filmai „Es esmu šeit”. Bet Latvijas Radio 1.studija regulāri tiek izīrēta ārvalstu skaņu ierakstu brigādēm, kuras par latviešu profesionalitāti vairs nav jāpārliecina.
„Sākumā angļu producenti atbrauca ar nelielām bažām, viņiem pat līdzi čemodānos bija savi vadi un mikrofoni. Tad viņi saprata, ka šeit viss ir. Viņus jau pievelk arī šie mūsu kori – tie tiešām ir pasaules līmenī un strādā ļoti fleksibli ieraksta laikā, kas kino industrijā ir ļoti svarīgi. Bija tāds posms no 2002. līdz kādam 2007.gadam, kad viņi brauca ļoti bieži, līdz britu arodbiedrības viņiem laikam pateica, ka jāraksta Anglijā ar angļu koriem. Bet tagad viņi pamazām sāk atgriezties – vismaz četrreiz, piecreiz gadā noteikti. Un ne jau tikai ar kino mūziku – mēs rakstām arī mūziku datorspēlēm ar dzīvu kori un orķestri. Mums ir bijušas veselas tādas sērijas ar Radio kori,” stāsta Varis Kurmiņš.
Lai gan dalība citvalstu filmu projektos Latvijas mūziķiem vēl nav kļuvusi gluži par biznesa nišu, tā noteikti vairojusi gan profesionālo koru, gan Latvijas ierakstu meistaru atpazīstamību industrijā. Jaunu potenciālo tūristu auditoriju ieguvusi arī Rundāles pils, kas iekļauta BBC seriāla „Karš un miers” filmēšanas vietām veltītā tūrisma ceļvedī ar apzīmējumu „Latvijas apslēptais dārgakmens”.
