ĪSUMĀ:
- Maija beigās Liepājā atklās divus gadus rekonstruēto koncertdārzu "Pūt, vējiņi!".
- Latvijas koncertdzīves organizētājus pārsteidz tualešu trūkums vietā, kas paredzēta 1441 apmeklētājam, kā arī peļķes un oļi zem skatītāju krēsliem.
- Koncertdārza rekonstrukcijas projekta īstenotāji ar paveikto ir gandarīti.
- Kritiķi uzskata, ka Liepājas dome nav guvusi mācību no pieļautajiem brāķiem, ceļot koncertzāli "Lielais dzintars".
- Arhitekts Andis Sīlis: "Ja nav pietiekoši naudas, tad reizēm labāk lietas nesasteigt."
Rekonstruētais koncertdārzs "Pūt, vējiņi!" sezonu atklās maija beigās
Sākoties biļešu tirdzniecībai uz vērienīgo koncertdārza "Pūt, vējiņi!" atklāšanas koncertu maija beigās, uz Liepāju apskatīt rekonstruēto rokmūzikas kulta vietu devās arī vietējo mūzikas dzīves organizētāju delegācija. Viņi par arhitekta Mikus Lejnieka biroja darbu nav sajūsmā un uzskata, ka nopirkuši kaķi maisā. Līgumi par plānotajiem koncertiem, vasaras uzvedumiem un šoviem noslēgti, pieņemot, ka tie tiks noturēti laikmeta prasībām atbilstošā būvē.
"Tās pat ir grūti nosaukt par kļūdām, par tādām lietām, manuprāt, jebkuru arhitektūras studentu atlaistu no augstskolas bez iespējas atgriezties studēt," uzskata pasākumu producents Juris Millers.
Viņš sev nepieņemamo koncertdārza arhitektūras risinājumu uzskaiti sāk ar skatuvi, kura ieturēta gaišos toņos, lai gan koncertiem ar gaismu izmantošanu vajadzīgs tumšs fons, lai izceltu nepieciešamos elementus.
Betona pakāpieniem ir asas malas, nav drošības barjeru. Līstot lietum, pirmo rindu skatītājiem draud sēdēšana peļķēs, jo grīdas līmenis ir zemāks par ūdens novadīšanas reni.
Pēc Jura Millera domām ir apdraudēta arī mākslinieku drošība: "Arhitekts ir ļoti smuki zīmējis oļus zem skatītāju soliem koncertzāles aizmugurē, bet nav padomājis par to un, acīmredzot, arī nemaz nezina, ka saskaņā ar drošības noteikumiem publiskos pasākumos ir aizliegts ienest jebkādus priekšmetus, piemēram, stikla pudeles vai tamlīdzīgus, ar kuriem varētu trāpīt māksliniekam. Ja, piemēram, koncerts ir tādai publikai, kura vairāk izklaidējas nevis no tā, kas ir uz skatuves, bet no tā, kas ir bārā, tad šie skaistie, baltie oļi, kas ir zem krēsliem, ļoti ātri var pārvērsties par apzinātu vai neapzinātu ieroci šo cilvēku rokās."
Uz 1441 skatītāju pagaidām ir tikai divas tualetes
Visskaļākais pārmetums rekonstruētā koncertdārza autoriem ir labierīcību trūkums, kuru stacionārai izbūvei pienācīgā skaitā naudas nepietika. Arhitektūras kritiķe Indra Ķempe to sauc par "VIP kļūdu":
"Vai spējat iedomāties 1441 cilvēku ar 2 podiem?! Es gribētu, lai kādreiz šie cilvēki, kas tā lietas risina, izīrē smadzenes. Šo kļūdu nevar ar avīzi piesegt."
Problēmas ir arī ar invalīdiem izbūvēto tualeti. "Pie vēsturiskās ieejas ir plakne, kur varētu iebraukt invalīdi ar ratiem, bet invalīdu tualete ir tieši perpendikulāri no tās, pretējā pusē pie pašas skatuves ēkas. Tur visur ir kāpnes. Lai invalīds nokļūtu uz tualeti, viņam ir jābrauc ārā uz ielas, jābrauc pa trotuāru riņķī. Parēķināju – apmēram 300 metri ceļš turp un atpakaļ. Ja būtu uztaisīta uzbrauktuve, varētu ērti izbraukt no sēdvietas un 20 metru rezultātā nokļūtu uz tualeti," stāsta mūzikas un pasākumu producents Aivars Hermanis, kuru pašvaldība ir pieaicinājusi sagatavot koncertdārza "glābšanas plānu".
Projektētāji un pašvaldība ar rekonstruēto koncertdārzu ir apmierināti
Par spīti mūzikas dzīves organizētāju pārmetumiem, divus gadus rekonstruētā koncertdārza "Pūt, vējiņi!" autori, pasūtītāji un vietējie iedzīvotāji ir gandarīti ar padarīto.
Par 2,44 miljoniem eiro neko labāku nevarot vēlēties.
"Par rezultātu es personīgi esmu apmierināts, mums sākotnēji bija konkrēts uzdevums no pasūtītāja par konkrētām lietām, skatītāju vietām, objekta izpildījumu, par to, ko vajadzētu izdarīt, par finansējuma apjomu. Tas viss tika ievērots," norāda SIA "Lejnieku projektēšanas birojs" vadītājs Mikus Lejnieks. Arī Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols sev pelnus uz galvas nekaisa:
"Ja mēs salīdzinām ar to, kādā stāvoklī "Pūt, vējiņi!" koncertdārzs bija, loģiski, ka pašvaldība ar šo projektu ir apmierināta, jo, pirmkārt, ir uzlabots gan fiziskais koncertdārza stāvoklis, gan arī sakārtota pati pilsēta."
Liepājas Latviešu biedrības nama direktore Vita Hartmane uzskata, ka rekonstruētie "Pūt, vējiņi!" tagad ir konfekte, salīdzinot ar nožēlojamo stāvokli, kādā atradās 1965. gadā būvētā koka estrāde: "Vecie "Pūt, vējiņi!" krita uz galvas. Es atceros, kad pēdējo reizi bija roka festivāls, mēs aizbraucām uz "Depo", pirkām kokskaidu grīdu un uznaglojām, lai rokmūziķi neiekristu izpuvušo dēļu bedrē."
Liepājniekus sadzīvot ar savdabīgu arhitektūru iemācījis jau "Lielais dzintars"
Liepājnieki ir gana rūdīti, un spējuši radoši tikt galā arī ar arhitektūras brāķiem jeb brīnumiem austriešu arhitekta Folkera Gīnkes projektētajā koncertzālē "Lielais dzintars", kas Liepājā tika atklāta pirms sešarpus gadiem. Kā savulaik vēstīja raidījums "Adreses", lai neapmaldītos garajos un mulsinošajos koridoros ceļā uz zāli, tika pieņemti 20 vietu ierādītāji. Daudzviet tika izvietoti puķu podi, lai cilvēki nesadauzītu pieres pret zemajiem griestiem. Noslēgtas otrā stāva durvis, no kurām uz pirmo neveda trepes. Arī "Pūt, vējiņi!" daļai problēmu risinājumi atrasti. Labierīcības būs iznomātos konteineros, un izmaksu rūpi, pēc Vitas Hartmanes teiktā, uzņemsies pašvaldība: "Esmu daudz braukusi un vērtējusi arī citas koncertdarbības vietas, un ir ļoti izplatīti šie sezonālie konteineri, kuri ir aprīkoti gan ar ūdeni, gan spoguļiem, ir pat siltināmi un apkurināmi, un tas mums likās ļoti piemēroti parkā." Aivars Hermanis uzskata, ka ar "Pūt, vējiņi!" situācija ir daudz labāka nekā ar Gīnkes projektēto koncertzāli: "To iespēju un cenas ietvaros tur nav tādu milzu problēmu, kādas bija "Lielajā dzintarā", kas nebija vairs novēršamas. Tur bija arhitektoniskas problēmas, šeit tā nav.
Te ir daudzas nelielas un varbūt mazliet lielākas problēmas, kas ir varbūt novēršamas, bet ir apgrūtinājumi, tāpēc, ka šī celtne celta ar daļēju Eiropas finansējumu un Eiropas finansētās un saskaņotās tāmēs un projektos 5 gadus neko nedrīkst mainīt."
Liepājas domei "Lielais dzintars" neesot devis nekādu mācību
Arhitektūras kritiķe Indra Ķempe uzskata, ka Liepājas pašvaldība, ķeroties pie "Pūt vējiņi!", neesot guvusi nekādu mācību no "Lielā dzintara" celtniecības:
"Ja ir dumjš pasūtītājs, tad arī rezultātu mēs nevaram labu gaidīt. Īpaši, ja ir cilvēki, kuri ir kompetenti un saredz problēmu, tos noairē nost, un viņi [pasūtītāji] turpina to savu ceļu.
"Lielais dzintars" bija tāds stāsts, kur kolēģi, kas praktizēja pie Gīnkes, jau redzēja, ka būs slikti, bet viņos neviens neklausījās. Māju uzbūvēja, un mēs redzam, ka tas ir brāķis. Tieši tas pats process ir noticis arī šeit.
Ir viss likumā paredzētajā kārtībā un normatīviem atbilstošs, bet tajā pašā laikā normatīvos nevar ierakstīt labu arhitektūru, tam ir pavisam citi nosacījumi."
Sociālajos tīklos profesionāļu vidū par jauno koncertdārzu "Pūt, vējiņi!" salīdzinājumu netrūkst – astoņdesmito vasarnīca, deviņdesmito lidosta, austrumu robeža, muitas kompleksa eiroremonts, baisa kakofonija visos iespējamos līmeņos.
Arhitekts Mikus Lejnieks to visu sauc par melno PR: "Tā kritika sākās jau brīdī, kad mēs sākām projektēt, jo domē jau šis objekts bija ieguvis tādu pietiekami tumšu nokrāsu.
Man grūti pateikt, es neesmu liepājnieks, kāds tam ir iemesls, nevaru to komentēt. Par to, ka visus šos četrus gadus procesu ir pavadījis melnais PR, man ļoti žēl, jo, manuprāt, tā nav pārāk glīti. Arī sajūtu ziņā nav bijis viegli."
Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols uzsver, ka koncertdārzs nav celts kam grandiozam: "Mēs nepretendējam uz kaut kādiem ļoti lieliem, ambicioziem projektiem, koncertiem vai performancēm, kas šeit pulcētu milzu masas. Pirmkārt, tā estrāde nav ļoti lielam apmeklētāju skaitam, un, visticamāk, jaunā paaudze vispār nezina "Pūt, vējiņu" vēsturisko piegaršu, vēsturisko fonu." Pie tā, ka "Pūt, vējiņi" nav šedevrs, par kuru visiem būt sajūsmā, vainojams tikai pieticīgais budžets, ir pārliecināta Vita Hartmane: "Finansējums šim objektam, ko paredzēja no Eiropas fondiem, bija tik mazs, ka knapi var uzbūvēt divas privātmājas.
Būtībā rezultāts ir unikāli labs, jo no tā visa, kas bija iespējams, ir izdarīts pats lielākais, un tur nevarēja milzīgi daudz būvapjomu palielināt, jo tas nebija iespējams finansiāli."
Pašvaldības netiek galā ar investīcijām kultūras būvēs
Arhitekts Andis Sīlis, kura akustiskās koncertzāles projekts Rīgai izrādījās pārāk dārgs, uzskata, ka Liepājai nevajadzēja neko sasteigt:
"Ja tu esi nabags, tad neko baigi daudz izdarīt nevar, no otras puses – šis ir labs piemērs citām pašvaldībām, kā varbūt nevajag darīt un varbūt nevajag steigties.
Es pieļauju, ka kaut kādi politiķi gribēja pirms vēlēšanām pateikt – redz, kā mēs kaut ko sakārtojām, mums ir nosacītais plusiņš. Bet sanāca drīzāk neveiksmīgi, un visi šie stāsti par to, ka pietrūkst naudas "Tabakas fabrikai" vai vēl kādai kultūras būvei, tā ir tāda Latvijas nabadzība un kaut kāda nekompetence. Es nesaku, ka daudz pareizāk ir pašvaldībai taisīt projektus tā, ka var nobankrotēt, tos ceļot, bet
ir jēdzīgi definēt maksimālo budžetu, bet jāsaprot arī minimālais budžets".
Indra Ķempe norāda, ka, ja Liepājas dome nespēj ieklausīties profesionāļu viedoklī, tad jēdzīgāk bija nedarīt neko: "Labāk būtu to leģendu aprakuši un uzlikuši skaistu maziņu piemineklīti. Tagad ir liels piemineklis visam šim aplamajam procesam, kas vienā vārdā ir "provinciālisms"." Andis Sīlis uzskata, ka Liepāja šajā ziņā nav unikāla:
"Vispārēja valsts pārvaldes nekompetence kultūras būvju, pašvaldības investīciju menedžmentā ir Latvijas nelaime."
Liepājniekiem un pilsētas viesiem rekonstruēto "Pūt vējiņi!" koncertdārzu tā pirmajā sezonā būs iespējams kārtīgi novērtēt, jo līdz rudenim pasākumu plānā ir ierakstīti jau 26 notikumi.
