To iestudēt kopā ar starptautisku solistu ansambli, Latvijas Radio kori un orķestri „Les Passions de l'Ame” Rīgā ieradies RIAS kamerkora un Drēzdenes kamerkora mākslinieciskais vadītājs, Štutgartes Baha akadēmijas direktors Hanss Kristofs Rādemanis.
Pirmo reizi Rīgā diriģents viesojies pirms septiņiem gadiem „Tenso dienās”, un pa šo laiku viņa dzīvē notikuši vairāki zīmīgi notikumi: 2010. gadā Rādemanis izveidojis pats savu festivālu, kas reizi divos gados notiek Ercgebirgā, bet pērn Štutgartes Baha akadēmijas direktora postenī nomainījis Helmūtu Rillingu.
„Darba ir daudz, ļoti daudz. Par „dramatiskāko” notikumu savā dzīvē uzskatu pārcelšanos uz Štutgartes Baha akadēmiju - mūsu pārziņā ir gan pasaulslavenais festivāls, gan daudz koncertu un projektu jauniešiem. Aktuāls ir arī nozīmīgais ierakstu projekts Drēzdenē, kur ieskaņojam visus Heinriha Šica skaņdarbus,” intervijā radio „Klasika” stāsta Rādemanis.
Ja Heinrihu Šicu Rādemanis sauc par vācu mūzikas tēvu, tad Johanu Sebastiānu Bahu – par viņa „dēlu” jeb visu laiku izcilāko vācu mūziķi: „Štutgarte tradicionāli ir Baha mūzikas centrs. Bet, ja Helmūts Rillings Baha mūziku atskaņoja ar mūsdienu orķestri, man patīk senie instrumenti. Tāpēc ieviest tos Baha akadēmijā ir viens no maniem mērķiem.”
Atgriešanās Rīgā Hansam Kristofam Rādemanim nozīmē tīkamas emocijas:
Esmu īstens Radio kora fans! Ļoti patīk, kā strādā Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš. 2006. gadā, kad no Rīgas atgriezos Berlīnē, savai komandai teicu: mums noteikti jāuzaicina viesos Radio koris! Vācijā mēs viņus labi pazīstam. Jūsu korim piemīt īpašs, nemaldīgi atpazīstams skanējums, kas ir nozīmīga jūsu kultūras daļa.”
Diriģents arī uzteic Radio kora vācu valodas izrunu: „Vācu valodai dziedāšanas kontekstā piemīt sava specifika: ja izruna ir pareiza, arī skaņa veidojas laba. Tiesa gan, Mateja pasijā sastopama senā vācu valoda, kas cittautiešiem ir grūtāk saprotama. Taču par Radio kora skaņu man raižu nav – šķiet, ka mums tehnisku problēmu nebūs; runāsim tikai par muzikāliem jautājumiem.”
Vaicāts, kādām īpašībām jāpiemīt solistiem, lai Mateja pasijas ideja tiktu atklāta pēc iespējas precīzāk, diriģents norāda: „Lai nodotu klausītājam tekstā pausto vēstījumu, svarīga ir garīgā pieredze. Vēl labāk, ja to pavada doma, ka Dievs ir. Pasija ir teoloģiska mūzika, kas izskaidro ciešanas – kā liels sprediķis.”
Mateja pasija man šķiet kā stikla bumba: raugoties tajā no dažādām pusēm, var ieraudzīt to, kas ir cilvēka dzīve. Te ir visas izjūtas, kuras pazīstam," saka Hanss Kristofs Rādemanis.
Kā vēstīts iepriekš, Ar Johana Sebastiāna Baha „Marka pasiju” 4. aprīlī Rīgas Domā tika aizsākta koncertu sērija „Bahs. Pasija. Rīga”, koncertā tika pirmatskaņota arī latviešu komponista Ērika Ešenvalda „Lūkas pasija”. Turpmākie cikla „Bahs. Pasija. Rīga” koncerti gaidāmi 11. aprīlī Svētā Pētera baznīcā (Baha „Mateja pasija”) un 18. aprīlī Svētā Jāņa baznīcā (Baha „Jāņa pasija”).
Koncertu tiešraidē būs iespēja klausīties Latvijas Radio 3 - Klasika.
