Programmā skanēja divas Ceturtās simfonijas - igauņu komponista Erki Svena Tīra "Magma" ar virtuozo un komplicēto sitaminstrumentu partiju, ar kuru lieliski tika galā Guntars Freibergs, un Roberta Šūmaņa Ceturtā simfonija.
"Kristīnai Poskai izdevās publiku uzraut kājās. Vācijā izglītotā un tur jau vairāk nekā 10 gadu strādājusī Kristīna Poska šajā Erki Svena Tīra mūzikas izsmalcinātās sarežģītības pārsteidzošajā apvienojumā ar bijušā rokmūziķa raupji pirmatnējo enerģiju jūtas kā zivs ūdenī, viņa to prot pārvērst brīvā plūsmā. Pēc tam, no galvas diriģējot Roberta Šūmaņa 4. simfoniju, viņa tik spilgti, dabiski un patiesi izcēla tās romantiski emocionālo piesātinājumu un kontrastus, ka publika nekavējoties reaģēja ar ilgām un sirsnīgām stāvovācijām, kas, starp citu, Lielajā ģildē nebūt negadās bieži,” - tā dažas dienas pēc koncerta laikrakstā "Diena" rakstīja muzikoloģe Inese Lūsiņa.
“Lielās mūzikas balva 2017"
“Lielās mūzikas balvas 2017" pasniegšanas ceremonija norisināsies 6. martā Latvijas Nacionālajā operā. Plkst.19.00 tā būs klausāma arī Latvijas Radio 3 “Klasika” un replay.lv tiešraidē, bet pēc plkst. 22.00 skatāma arī Latvijas Televīzijā.
Manā ieskatā tā nav slimība. Es to varu saprast. Bet, ja tā ir slimība, tad es varu to saskatīt arī sevī. Māksliniekam tas ir dabiski. Un tā tam ir jābūt, jo cilvēks vienmēr vēlas drošību, bet vēlas arī būt brīvs. Mēs vienmēr gribam ko jaunu, bet mēs gribam saglabāt arī veco un drošo.
Šūmanim tas vienmēr bijis galēji izteikts. Un viņa mūzikā, kas komponēta depresīvajā periodā, tas saklausāms ļoti, ļoti skaidri. Tas nozīmē, ka uzrakstīts ir neticami ātri, un es domāju, ka tā ir pacelšanās ģēnija stāvoklī. Man stāstīja, ka viņš rakstījis vēl ātrāk nekā Mocarts. Informācija nāk, un Šūmanis vienkārši raksta. “Pavasara simfonija” uzrakstīta četrās dienās! Tas ir neaptverami. Ceturtā simfonija man šķiet īpaši interesanta. Tās vieglās instrumentācijas dēļ te viss ir ļoti šūmanisks. Bet sacerēšanas laiks bija viena no smagākajām fāzēm Šūmaņa dzīvē. Un mūzikā var saklausīt arī depresīvo fāzi," uzskata Kristīna Poska, kura ar savu Roberta Šūmaņa 4. simfonijas interpretāciju izraisīja spēcīgu iespaidu Lielajā ģildē.
Taču arī Erki Svena Tīra simfonijas "Magma" lasījums roku rokā ar Guntara Freiberga meistarību neatstāja vienaldzīgu.
Pats komponists bija klausītāju rindās un tūliņ pēc atskaņojuma "Klasikas" tiešraidē intervijā Signei Dzenītei atzina: "Šis bija viens no manas simfonijas enerģētiskākajiem atskaņojumiem. Patiešām! Visi mūziķi - gan Guntars Freibergs, gan orķestris - atklāja arī to, kas paslēpts šajā partitūrā. Tas bija enerģētisks, piesātināts atskaņojums."
Jautāts, vai šajā atskaņojumā autors sajutis ko jaunu, Tīrs atbild apstiprinoši: "Jā, tika izmantoti arī automašīnu bremžu diski, ko Guntars izmantoja cita instrumenta vietā. Notis ir tādas, kādas tās ir, bet ir atsevišķas smalkas nianses, arī tempu ziņā, kas ļoti svarīgi atskaņojumam, jo maina svarīgas lietas."
