Koncertā piedalīsies Profesionālais pūtēju orķestris "Rīga", diriģents Mārtiņš Ozoliņš un soliste Gunta Davidčuka-Gelgote (soprāns).
Līdzās triju amerikāņu komponistu – Ērika Vitekra (Eric Whitacre), Frenka Tičeli (Frank Ticheli) un Čehijā dzimušā amerikāņu komponista Karela Husas – skaņdarbiem koncerta programmā iekļauta arī krievu komponista Vladimira Vavilova "Ave Maria".
Pieminot komunistiskā režīma upurus, koncertā skanēs Husas skaņdarbs "Mūzika Prāgai 1968.gads", kuru komponists uzrakstīja pēc traģiskajiem notikumiem, kad 1968.gada naktī no 20. uz 21.augustu PSRS, VDR, Polijas, Ungārijas un Bulgārijas karavīri šķērsoja Čehoslovākijas robežu, lai apturētu liberalizācijas procesus jeb tā saukto Prāgas pavasari. Traģisko notikumu laikā komponists jau bija pārcēlies uz dzīvi ASV.
Vitekra kompozīciju "Lux aurumque" (zelta gaisma) iedvesmojis Edvarda Eša (Edward Esch) dzejolis "Gaisma un zelts". Speciāli skaņdarbam, kas sākotnēji bija komponēts jauktajam korim un pirmatskaņots 2000.gadā, dzejolis tika tulkots latīņu valodā. 2005.gadā komponists veica pārlikumu simfoniskajam pūtēju orķestrim.
Ap 1970.gadu sacerēto āriju "Ave Maria" Vavilovs, vēlēdamies padarīt populāru, uzdeva par baroka laikmeta itāļu komponista Džulio Kačīni sacerējumu, tā radot vienu no lielākajām maldināšanām pasaules mūzikas vēsturē. Kā Kačīni sacerētušo melodiju ir dziedājuši daudzi pasaulslaveni dziedātāji – Inese Galante, Leslija Gareta, Sumi Jo, Andrea Bočelli un citi.
Atklājot konfliktu starp diviem cilvēka eksistences pretmetiem – dievišķo un ļauno – koncertā skanēs Tičeli skaņdarbs "Eņģeļi arhitektūrā", kas pirmatskaņots 2008.gadā Sidnejas operā.
Ieeja koncertā Rīgas būs ar bezmaksas ielūgumiem, kurus no 5.jūnija būs iespējams saņemt Rīgas Doma kasē.
