Jaundarbu pirmatskaņos Valsts akadēmiskais koris "Latvija" Māra Sirmā vadībā un stīgu kvartets.
Interesanti, ka Celmas-Kursietes jaundarbs Garīgās mūzikas festivālā tika pirmatskaņots arī tieši pirms desmit gadiem – 2009. gadā, un toreiz tas pamatā bija ar Bībeles tekstu. Šoreiz Bībeles vietā komponiste izvēlējusies Friča Bārdas sirsnīgo dzeju.
Vaicāta, kas īsti ir garīgā mūzika šodien, komponiste domīgi saka tā: "Ļoti globāls jautājums... Garīgā mūzika stimulē garīgo dzīvi – tā nevis izklaidē vai apmierina kādas kaisles un dziņas, bet liek domāt par gara klātesamību. Bet iegrimt pārliecībā, ka pilnīgi visa mūzika ir garīga, negribētu.
Tur ir smalka robežšķirtne. Jā, pirms desmit gadiem rakstīju darbu ar tiešu Bībeles tekstu, bet vai mana tā brīža mūzika bija garīgāka par to, ko esmu uzrakstījusi šodien ar Friča Bārdas dzeju? Es tā neteiktu, jo arī pati savā briedumā un garīgajā ceļā esmu tikusi dziļāk un tālāk.
Tas patiesi ir ļoti sarežģīts jautājums un ļoti atkarīgs no autora - ko viņš vēlas pavēstīt citiem un vai viņam vispār ir kas sakāms..."
Komponiste atklāj, ka sākotnēji tekstus arī šoreiz meklējusi Bībelē. "Ļoti godprātīgi lasīju psalmus, arī bērnu Bībeli, bet... kaut kā neizjutu tos kā īstos. Gribēju arī, lai darbs ir latviski, lai korim būtu saprotams katrs vārds, kas tiek dziedāts, un lai tas aiziet arī līdz klausītājam. Ienāca prātā pameklēt, ko mūsu dzejnieki domā un saka. Tā nu nonācu līdz Friča Bārdas skaistajiem dzejoļiem. Viņa krājuma nosaukums ir "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības kokam", un tā centrālais dzejolis mani īpaši uzrunāja. "Dzīvības koks" ir pilnīgi kosmogonisks, tur skan vārdi "saulēm pilni zied visi zari". Tas ir gaismas un dzīvības caurstrāvots. Visas emocijas, ko uzbur šie Friča Bārdas dzejoļi, ir ļoti tīras, mūsdienu izpratnē varbūt pat naivas, un es arī diezgan nekautrējoties tam ļāvos, tiesa, mēģinot neieslīgt sentimentā, bet saglabājot skaidras, tīras emocijas. Atļāvos paņemt arī otru dzejoli, kura nosaukums ir "Mans Dievs" – tas ir par ceļu, meklējumiem pie Dieva."
Starp citu, jūnija beigās Līga Celma-Kursiete kopā ar savu meiteņu kori "Spīgo" bijusi Polijas pilsētā Bidgoščā rīkotajā programmu konkursā, pārvedot mājās ''Grand Prix''.
"Tas bija ļoti interesants konkurss, kurā piedalījās dažāda veida kolektīvi – grupas un orķestri, kori un folkloras grupas, arī dejotāji. Bija tikai obligāts nosacījums, ka jābūt kapelai klāt. Konkurence bija nestandarta un netipiska, jo mums, piemēram, bija jākonkurē ar gruzīnu kaislīgajiem dejotājiem. Bet ''Grand Prix'' piešķīra vienam no visiem. Tas bija programmu konkurss, tāpēc žūrija vērtēja, kā dalībnieki spēj ''paņemt'' publiku. Programmā obligāta bija viena poļu dziesma – mēs dziedājām Gurecka skaisto šūpuļdziesmu."
Celma-Kursiete atzīst, ka abas profesijas – diriģēšana un kompozīcija – viena otru papildina. "Varbūt tieši komponistes izglītība reizēm man ļauj pat pārāk drosmīgi ķerties klāt citu komponistu darbu aranžēšanai… Mani pasūtījumi turklāt ir diezgan dažādi – arī Garīgās mūzikas festivāls uzliek savas prasības, citkārt ir citi parametri, kas jārespektē. Īstenībā pat grūtāk ir tad, ja pilnīgi visi ceļi ir vaļā un vari visu izvēlēties pats. Diemžēl reti sanāk rakstīt instrumentālo mūziku."
Vai drīzā nākotnē sagaidīsim vēl kādu jaundarbu? "Visiem, kuri man zvana un interesējas, vai es varētu uzrakstīt ko jaunu, saku, ka vienīgā iespēja uzrakstīt ko lielāku ir vasarā, jo skolas sezona ievelk pilnībā. Kora darbs jau nenozīmē tikai diriģēšanu. Tā ka tieši vasaras ir mans kompozīcijas laiks. Tieši šobrīd darbi mazliet saskrējušies. Aigars Meri rīko koncertu, kas novembrī skanēs Ventspils jaunajā koncertzālē. No tā, ko Ventspils Rakstnieku mājā uzrakstījuši jaunie dzejnieki, bija jāizvēlas kāds darbs un jāuzraksta korim. Tur varētu iznākt kas interesants."
