“Tas ir notikums mūsu ansamblim "Perpetuum Ritmico", jo mēs atskaņosim darbu, kurš Latvijā skanēs pirmo reizi,” par gaidāmo pirmatskaņojumu Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāsta mūziķis Guntars Freibergs.
Tālivalža Ķeniņa Koncertu pieciem sitaminstrumentālistiem un simfoniskajam orķestrim atskaņos Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un sitaminstrumenti Andra Pogas vadībā. Solisti būs spožākie jaunās paaudzes latviešu sitaminstrumentālisti – Elīna Endzele un četrotne, kas pazīstama arī kā ansamblis "Perpetuum Ritmico" – Guntars Freibergs, Elvijs Endelis, Mikus Bāliņš, un Ernests Mediņš.
“Ķeniņa mūzika Latvijā nav bieži atskaņota, tas ir notikums, ka šāds episks darbs skanēs.
Skatoties mūsu specialitātē, sitaminstrumentu jomā, šis darbs ir sava veida celmlauzis latviešu komponistu sitaminstrumentālās mūzikas žanrā – pieciem solistiem lielam simfoniskajam orķestrim. Darbs ir episks, dramatisks, ļoti gaidām šo atskaņojumu,” turpina Freibergs.
Mūziķis arī atklāj, ka mēģinājumi ir liels izaicinājums, jo ir vajadzīgs daudz instrumentu, kopumā pieci solisti apkalpo vairākus desmitus instrumentu, visiem arī jāatrod laiks kopīgiem mēģinājumiem. Tā kā nav pieejami šī darba audio ieraksti, sarežģīti iztēloties kopskanējumu.
“Šis skaņdarbs labi atspoguļo to, kā uztveram Ķenina daiļradi kopumā – savienojums starp konservatīvo, klasisko formas izpratni, kur tiek iesaistītas modernas pieejas, tam laikam tehniskās avantūras kompozīcijā. Koncerts formas ziņā klasisks, tradicionālās tam laikam.
Sitaminstrumentu izmantojums ir svaigs, tās nav tikai orķestra perkusijas, kas tikai izkrāšņo vai izdaiļo,” uzskata Freibergs.
Komponists Alberts Jērums savulaik atzinis, ka "Ķeniņa īstā vieta latviešu mūzikā būs kā mūsu modernās mūzikas klasiķim”. Mūža lielāko daļu šis latviešu modernās mūzikas klasiķis aizvadījis Kanādā, un šogad atzīmējam viņa simtgadi.
"Mūsdienās neviens nešaubās par Ķeniņa nozīmību, bet mākslā nekas nav pašsaprotams," uzskata mūzikas žurnālists Dāvis Eņģelis, kurš pētījis Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā pieejamās Ķeniņa vēstules, saraksti ar kolēģiem un tuviniekiem.
"Man ļoti patīk arhīva darbs. Parādās laikmeta liecības, mēs ieraugām arī Ķeniņu no dažādiem skatupunktiem, kā katrs subjektīvi viņu redz. Laikabiedru portreti, interesanta literatūra, viņa sarakste ar māti ir atsevišķs temats, kam vajag vasaru veltīt. Vēstuļu apkopošanas process ir laikietilpīgs, bet interesants," atzīst Eņģelis.
Muzikoloģe Ingrīda Zemzare, kas savulaik sarakstījusi grāmatu “Tālivaldis Ķeniņš: starp divām pasaulēm” (1994) atklāj, kā tapis šis darbs.
"Viņš bija ļoti dozēts savā atklātībā, tāpēc vēstules ir tik interesantas. (..)
Viņš skaidri zināja, ko grib un kā grib par sevi pastāstīt. Tas, ko stāstīja, bija tik perfekti pārdomāts. Viņa biogrāfija bija tāda, ka izstāstīts tā – ne pa labi, ne pa kreisi. Ar kādu aizrautību viņš mēģināja ielabot tādus valodas pavērsienus, kas bija viņa runā.
Tas bija apgrūtinājums zināmā mērā, jo runāts teksts un rakstīts ir atšķirīgi," atminas Ingrīda Zemzare.
Ikgadējais Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts notiks 9. februārī Lielajā ģildē, kur skanēs šī gada jubilāra Tālivalža Ķeniņa (1919–2008) Koncerts pieciem sitaminstrumentālistiem un simfoniskajam orķestrim, Alfrēda Kalniņa Simfoniskais tēlojums “Latvija”, Kristapa Pētersona Otrais Liepājas koncerts čellam un simfoniskajam orķestrim un Lindas Leimanes jaundarbs “Enantiomorphic Chambers”. Uz Lielās ģildes skatuves spēlēs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Liepājas Simfoniskais orķestris. Diriģenti – Andris Poga un Gintars Rinkēvičs.
Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts 9. februārī ir izpārdots, taču tā tiešraidi plkst. 19.00 translēs Latvijas Radio 3 "Klasika". Tālivalža Ķeniņa mūzika skanēs arī viņa dzimšanas dienā, 23. aprīlī, koncertā Latvijas Mūzikas akadēmijā. Tas būs Ķeniņa kamermūzikas koncerts.
