Koncertā piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Andris Poga, kā arī solisti – Iveta Apkalna, Elīna Bukša, Elīna Garanča, Daumants Liepiņš, Raimonds Pauls un Latvijas Radio bigbenda mūziķi.
Par gaidāmo notikumu Liene Jakovļeva izvaicā LR3 “Klasika” direktori Gundu Vaivodi, kura šo koncertu vadīs kopā ar Orestu Silabriedi.
Liene Jakovļeva: Iespēja ar tevi sarunāties ēterā nav nemaz tik bieži – tad, kad runājam par vēsturi kā raidījumā “Klasikas Kurmis”, kurā “rakām” ārā dažādus brīnumainus arhīvu materiālus, vai tad, kad runa ir par lielām un svarīgām aktualitātēm kā “Klasikas” dzimšanas diena.
Gunda Vaivode: Jā, paldies visiem klausītājiem, kuri mūs šajās dienās jau ir paguvuši ļoti sirsnīgi apsveikt gan ēterā, gan sociālajos tīklos!
Pirms kāda gada mēs nebūt nevarējām iedomāties, ka “Klasikas” jubileja tiks svinēta šādi, tomēr jāteic – ļoti labi, ka vispār varēsim svinēt. Koncerts Lielajā ģildē izskanēs bez klausītājiem un skatītājiem klātienē.
Tās reizes, kad ik pa pieciem gadiem rīkojam savu jubilejas koncertu, ir ļoti īpašas, un vienmēr tās ir bijušas īpašas tieši tāpēc, ka varam redzēt savus klausītājus vaigā un sajust to nepastarpināto reakciju gan uz mūziku, gan uz mums pašiem. Šoreiz tas viss izpaliks, bet jau vasarā, kad kopā ar diriģentu Andri Pogu sākām veidot šo programmu, sapratām, ka, visticamāk, klausītāju zālē nebūs, tāpēc koncerts jāveido viendaļīgs.
Tam ir zināmi nosacījumi: nevaram atļauties neko lielu un apjomīgu, nevaram atļauties lielu sastāvu, koncerts jāveido no sīkākiem fragmentiem.
Ceturtdien tas arī tāds skanēs – viens labs, pusotru stundu garš koncerts, kas tiešraidē būs klausāms “Klasikā”, gan vēlāk skatāms LTV1 un LSM.lv. Par to, protams, paldies arī televīzijas kolēģiem.
Pieticībai, man šķiet, šeit nav vietas, jo programma ir ļoti bagāta un krāšņa, arī solistu buķete ir brīnišķīga.
Jāsaka milzīgs paldies Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, kas veido koncerta pamatu, un diriģentam Andrim Pogam – bez viņiem šis koncerts būtu pilnīgi neiespējams. Kopā ar šiem mūziķiem uzstāsies mums mīļi solisti.
Vienmēr liels uzdevums ir – ar ko koncertu iesākt.
Arī mēs šo skaņdarbu atradām pašu pēdējo, bija iesaistīta visa “Klasikas” redakcija, katrs deva savus priekšlikumus, bija visādas runas – tai skaitā arī par Ādolfa Skultes Uvertīru, kas, mums par lielu prieku, izskanēja Liepājā.
Pēdējā brīdī ienāca prātā, ka pirms trim gadiem Londonā tika pirmatskaņots jaukās bulgāru komponistes Dobrinkas Tabakovas fanfaras “Orfeja komēta”. Šis būs Latvijas pirmatskaņojums, un Dobrinka Tabakova jau ir laba Latvijas draudzene: viņas mūziku spēlējis gan Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, gan “Sinfonietta Rīga”, gan “Kremerata Baltica”, gan koris “Kamēr...”, gan Kristīne Blaumane, kura atskaņoja viņas Čellkoncertu.
Protams, būs arī Bēthovens, kura jubilejas gads tā pa īstam nemaz nenotika, jo daudzi koncerti tika atcelti. Gribam noslēgt šo gadu ar Bēthovena Romanci Fa mažorā, ko spēlēs Elīna Bukša, kura atbraukusi no Briseles.
Mēs ļoti respektējam to, ko paši solisti tiešām no sirds gribētu atskaņot.
Daumantam Liepiņam bija divi varianti, beigās palikām pie Ferenca Lista Pirmā klavierkoncerta, ko Daumants spēlēs pirmo reizi. Tas ir ļoti grūts un virtuozs skaņdarbs, bet es nešaubos, ka Daumants, kurš šobrīd ir mūsu jau nostabilizējusies jaunā zvaigzne, kura albums nupat jau tiek vērtēts lielākajās kompānijās un kurš, tāpat kā Elīna Bukša, tagad ir kļuvis par Karalienes Elizabetes Mūzikas kapelas Briselē studentu, to izdarīs spoži.
“Klasikas” jubilejas koncertā, protams, neiztiksim arī bez latviešu mūzikas.
Citreiz esam komponistiem pasūtinājuši skaņdarbus – atceramies, piemēram, koncertu pirms pieciem gadiem, kurā skanēja Jura Karlsona Trīskāršais koncerts. Šoreiz nepasūtījām. Izskanēs daži jauni aranžējumi, un esam “izvilkuši” no savām atvilktnēm Ģederta Ramana “Concerto leggiero” – skanēs šī koncerta divas daļas.
Interesantā kārtā šis ir skaņdarbs, kas itin bieži skan “Klasikas” viļņos, bet nekad nav atskaņots uz koncertskatuves.
Iemesls nav tas, ka mūzika būtu slikta vai kā citādi, bet tāpēc, ka tas ir ļoti viltīgs starpžanrs, kurā solisti ir džeza mūziķi, bet pamata skaņuraksts ir ļoti klasisks. Ir jāapvieno šo žanru specifika, un man ir prieks, ka bigbenda mūziķi ir piekrituši būt par solistiem.
Šogad apaļu jubileju svinēs maestro Raimonds Pauls – un viņš kopā ar mums svinēs arī “Klasikas” jubileju.
Raimonds Pauls būs solists savos brīnišķīgajos “Naktstaureņos” kopā ar simfonisko orķestri. Un mēs kaut kādā veidā mēģināsim saslēgties ar Elīnu Garanču, kura pandēmijas dēļ nebūs Rīgā, bet viņas balss skanēs un mēs viņu arī redzēsim. Notiks viens no vasarā gaidāmā Raimonda Paula jubilejas koncerta pirmatskaņojumiem – Lolitas Ritmanes aranžētā “Dāmu paradīze”. Arī Iveta Apkalna nevarēja atturēties no vēlmes vēlreiz klātienē uzstāties kopā ar Raimondu Paulu, izpildot “Ērģeles naktī”.
Punktu liksim ar ļoti svinīgu akordu – Sensānsa “Ērģeļu simfonijas” fināla daļu, ko spēlēs Iveta Apkalna kopā ar simfonisko orķestri. Šis skaņdarbs Ivetai droši vien joprojām spēcīgi asociējas ar nesenajiem koncertiem kopā ar Marisu Jansonu Parīzē, Budapeštā, Minhenē un citur.
Ļoti aktīvi mūsu koncerta veidošanā ir iesaistījies gan režisors Roberts Rubīns, gan gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis un arī televīzijas komanda – Agita Cāne un Ieva Rozentāle, liels paldies arī Andrim Saulītim. Varētu teikt, ka iesaistīta ir visa “Klasikas” komanda, ne tikai Orests Silabriedis un mūsu producente Anna Veismane, bet arī tu, Liene, arī Signe Lagzdiņa, arī Inga Saksone, kura vadīs tiešraidi, un vēl daudzi citi kolēģi.
Ir ļoti, ļoti žēl, ka kolēģu nebūs zālē, bet mēs kā komanda vienmēr esam bijuši kopā un jutuši cits citu ar muguras smadzenēm un sirdi –
es domāju, ka arī šajā vakarā mēs visi būsim kopā un to kliņģeri un šampanieti apēdīsim un izdzersim tad, kad varēsim satikties.
Tagad galvenais – lai visiem laba veselība.
