Tuvojoties komponista Raimonda Paula dzimšanas dienai, Latvijas Radio 1 raidījums "Laikmeta krustpunktā" kopā ar komponistu atskatās uz viņa radošo dzīvi, gan klausoties Latvijas Radio fonotēkas ierakstus, gan sarunājoties par maestro karjeras sākumu un tās līkločiem, kā arī ģimenes lomu viņa dzīvē.
Otrās mājas
Latvijas Radio 1 raidījumā "Laikmeta krustpunktā" maestro Raimonds Pauls atzīst, ka radio ieņem nozīmīgu vietu viņa radošajā dzīvē, un vērtīgākais ir tas, ka liela daļa no viņa darbiem ir ierakstīti un ir saglabājušies.
"Piecdesmitajos gados es mācījos Valsts konservatorijā. Toreiz mums bija tāds instrumentāls sekstets, faktiski pirmais latviešu instrumentālais ansamblis pēckara gados, kas zināmā mērā sāka profesionālo darbību radio. Toreiz mēs sākām galīgi jauni puikas – Egīls Švarcs, Eduards Ābelskalns, Gunārs Kušķis, Georgs Slaveckis un Haralds Brando," stāsta Raimonds Pauls.
Vēlāk izveidojās jau cits trio sastāvs – klavieres, bass un bungas, kas spēlēja instrumentālu fona mūziku, kuru lielos apjomos var atrast Latvijas Radio fonotēkā. Raimonds Pauls aizvien vairāk laika pavadīja radio, satiekot daudz un dažādus mūzikas profesionāļus, kā arī tika radīti jauni skaņdarbi. Kā izsakās pats maestro:
"Radio kļuva par otrajām mājām, kur ne tikai strādājām, bet tika arī baudīta dzīve."
Latvijas Radio fonotēkā ir atrodams ieraksts, kurā komponists Raimonds Pauls dalās savās izjūtas par to, kā ir bijis dzirdēt savu mūziku pirmo reizi radio ēterā. Un vēl joprojām maestro šis notikums ir spilgti palicis atmiņā:
"Es zinu, ka es toreiz teicu savai mammai: "Zini – tu kaut ko dabūsi dzirdēt pa radio, ko es esmu rakstījis." Man tas bija fantastisks notikums.
Sēdēt mājās, kad pirmo reizi mani pieteica – uzvārdu un vārdu, un dziedās, man liekas, ka tā bija Valentīna Butāne, kas dziedāja vienu no manām pirmajām dziesmām "Neaizsūtītā vēstule". Tad es sasaucu visus radus istabā. Pašam tā bija kolosāla sajūta."
Jāgrib darīt
Dziedātājiem ir bijusi ļoti svarīga loma komponista radošajā dzīvē, jo arī no viņiem ir atkarīgs, vai dziesma kļūs iemīļota klausītāju vidū. 1986. gadā mākslinieks uzsver, ka ir jāmeklē labākie no labākajiem:
"Vienmēr noteicošais spēks ir dziedātāja balss, viņa emocijas – tas ir pats galvenais. Šodien ar sausu tehniku, ar sausu meistarību nekur tu tālu vairs netiksi.
Tā ir vajadzīga, tam ir jābūt katram izpildītājam bagāžā, bet emocionālais lādiņš, iekšējais pārdzīvojums – bez tā šodien nevar, ja gribi būt labs izpildītājs."
Raimonds Pauls piekrīt, ka arī mūsdienās tas vēl joprojām ir svarīgākais, kā arī uzsver, ka ir jāturpina meklēt jaunus māksliniekus popmūzikā, kas grib darīt. Komponists norāda, ka klasiskajā mūzikā dziedātāji un diriģenti ir spējuši sasniegt pasaules līmeni un cer, ka arī kādreiz popmūzikā notiks lielāka attīstība.
"Mums jau rīko... Es te gan neminēšu tos konkursus, kas mums te notiek, tas viss ir labi. It kā atrod laureātu, bet kas notiek ar to laureātu pēc tam?
Viņam tuvumā ir jābūt cilvēkiem, kas par viņu domā – mūziķi, menedžeri. Bet, ja tā visa nav, tad tur nekāds rezultāts nebūs. Tur jāveido jauns repertuārs, nevar atdarināt tikai angļu vai amerikāņu dziesmiņas. Nē, ar to tālu netiks, ir jādzied arī savā dzimtā valodā, kaut kas ir jādara," savās pārdomās dalās Raimonds Pauls.
Savukārt agrāko laiku cenzūrā maestro esot saskatījis arī pozitīvo, kā mūsdienās dažkārt iztrūkst: "Viena laba lieta visās tajās kontrolēs bija tā, ka nepieļāva diletantismu – diletantisku tekstu, dzeju. Kontrolēja dziesmas ieraksta kvalitāti, balss intonāciju. Vienam otram tas nepatika, kad, piemēram teica, ka dziesma ir jāpārraksta vai nav intonatīvi labi."
Tas ir mūsu stils, bez ļaunuma
Raimondam Paulam vienmēr ir bijuši ļoti svarīgi viņa vecāki, un it īpaši tas, ka viņiem bija tā iespēja pieredzēt tautas lielo cieņu un mīlestību pret maestro, jo liels nopelns tajā noteikti ir vecāku neatlaidībai un atbalstam. Arī komponista sieva Svetlana Paula vienmēr ir bijusi viņam līdzās par spīti dažādām grūtībām, un mākslinieks norāda, ka viņam ir ļoti laimējies, jo viņu ģimenē nekad lieli skandāli nav bijuši.
Maestro Raimonda Paula māsa Edīte Pauls-Vīgnere arī nāk no mākslas pasaules, viņa ir tekstilmāksliniece. Komponists atzīst, ka viņam ar māsu ir interesants sarunu stils, kas no malas varētu šķist dīvains:
"Mēs dažas minūtes esam mierīgi, un pēc tam tūlīt ir skandāls."
Lielākoties strīdi gan esot par to, ko komponists ir pateicis kādā koncertā vai intervijā, jo māsas draugi aktīvi seko līdzi un analizē. Raimonds Pauls gan to uztverot ar vieglu smaidu. Taču maestro norāda, ka viņam ir liels prieks par māsu un viņas vienreizējo fantāziju, kā arī viņš īpaši novērtē to, ka Edīte vēl joprojām aktīvi darbojas kā māksliniece.
