Namejam Kalniņam ir tikai piecpadsmit. Devīto gadu viņš mācās Cēsu 1. pamatskolā, bet kokles spēli apguvis Amatas novada Drabešu pagasta Amatu mājā. "Kokli pie Andra Rozes izgatavoja mans tēvs, un turpat blakus telpā satiku savu pirmo skolotāju Adeli Grunti – kad viņa pārcēlās uz Rīgu, mācības turpināju pie Tāļa Karlsona, kas man iemācīja improvizēt un izrotāt tautasdziesmas,” stāsta Kalniņš, kura draugi Cēsu pamatskolā kokli nespēlē un, kā spriež Namejs, līdz galam arī viņa aktivitātes neizprotot. "Taču man ir labi draugi Cēsu pilī, kuri arī palīdzējuši izveidot šo albumu,” stāsta jauneklis un atklāj, ka Cēsu pilī esot sastopams visai bieži:
"Esmu dažas ekskursijas vadījis, taču pārsvarā tur esmu viduslaiku podnieks."
"Viss sākas ar to, ka spēlējot iemācies atkārtot, un atkārtojot iegūsti pats savas prasmes,” skaidro mūziķis. "Vispirms iemācījos rotāt – tas nozīmē, ka paņem dziesmu un pieliec klāt tai kaut ko no sevis. Apdare ir nākamais līmenis. Kad biju apguvis to, varēju sākt mācīties improvizāciju. Esmu arī ielu muzikants – tā uztrenējos. Kad neviens neklausās, sāku improvizēt.”
Pati pirmā dziesma, ko uzrakstījis Namejs Kalniņš, bijusi "Pavasara lietutiņš", kas skanējusi festivālā "Klaberjakte".
"Idejas nāca, domāju – uz gada beigām ielu muzikanta gaitās iekrāto naudu varētu nevis iztērēt, bet ieguldīt kādā lielākā notikumā," prātīgi saka mūziķis. Ar tēva ieteikumu izlēmis ierakstīt albumu, un pie Kaspara Bārbala studijā "Lauska" to arī izdarījis.
Sirsnīgu paldies viņš saka daudziem draugiem un domu biedriem, kas palīdzējuši ieraksta tapšanā, un īpaši jau paša tētim: "Bez tēva nevarētu – viņš devis padomus, palīdzējis kā menedžeris."
Vaicāts, kā skaidrojams albuma nosaukums "Laika gaitā", mūziķis labprāt stāsta: "Sākumā ir miera laiks, kurā kultūra var augt. Bet pēc miera vienmēr nāk karš – nāk grūti laiki, bads, vīri iet kaujā un lielākā daļa no viņiem neatgriežas. Bet pēc kara vienmēr ir miers. Manuprāt, tā arī laika gaitā iet – ir brīži, kad var atpūsties, un kad jāskrien. Tāpat kā upei – ir gan mierīgs tecējums, gan krāsas.”
Albumā iekļautās oriģinālkompozīcijas radušās, iespaidojoties gan no tautasdziesmām, gan mūsdienu mūzikas un mēģinot atkārtot seno kokles skanējumu, kas liek saviļņoties katra latvieša sirdij.
