ĪSUMĀ
- Popmūzikā spēkojas smagsvari.
- Elektroniskās mūzikas nominācijā dažādība drīzāk rada haosu, nevis veselīgu konkurenci, jo nominanti pārstāv pārāk atšķirīgus apakšžanrus.
- Videoklipu veidotājiem joprojām pietrūkst radošuma un finanšu.
- Postfolkloras uzvaras gājiens arī Latvijā.
- Hiphopa mākslinieku pasivitātes dēļ šī kategorija nevar pilnībā atspoguļot 2018. gada pašmāju hiphopa scēnā notiekošo.
- “Roka vai metāla albums” nominācija ir kļuvusi atvērtāka un interesantāka nekā jebkad agrāk.
- Pozitīvus augļus nesusi iespēja iegūt augstāko izglītību arī džezā, un arī etnomuzikoloģijas nodaļa devusi savu artavu.
Mūzikas izvērtēšana vienmēr būs subjektīvs process, kas atkarīgs no cilvēka izglītības un teorētiskajām zināšanām par mūziku, aktuālo kultūras telpu un vēsturi kopumā, klausīšanās pieredzes praksē, personības iezīmēm un citiem faktoriem. “Zelta mikrofonam” pieteiktos ierakstus 16 kategorijās izvērtē 43 žūrijas pārstāvji, kas ir saistīti ar Latvijas mūzikas nozari. Žūrija savu individuālo vērtēšanas sistēmu pakārto kritērijiem: izpildījumam un kvalitātei; oriģinalitātei un radošumam, skaņu režijai un aranžējumam. Bonusa punktus var piešķirt par albuma dizainu.
Normunds Vucāns: Popmūzikas smagsvari vienkopus
Mūsdienu mūziku vairs nevar tik viennozīmīgi ievietot kādā konkrētā stilistiskajā plauktiņā, un īpaši tas attiecas uz popmūziku, kurā notiek dažādas krustošanās un mutācijas, kas, iespējams, plašai klausītāju grupai pirmajā brīdī nebūs saprotamas. Tajā pašā laikā joprojām ir izpildītāji un grupas, kuras mērķtiecīgi strādā uz masu auditorijas sasniegšanu un tās atbalstu un akceptu. Tās droši marķējamas ar apzīmējumu “pop”.
“No atsevišķām nominācijām man īpaši gribētos izcelt smagsvaru spēkošanos popmūzikas kategorijā. Manuprāt, kā tāda “Zelta mikrofonam” jau labu laiku pietrūka, ka vienkopus sacenšas lielākā daļa no pašiem populārākajiem vietējiem mūziķiem, kas automātiski ievērojami paceļ apbalvojuma prestižu.
Līdzīgus vārdus varētu teikt arī par labākās dziesmas nomināciju, kur tik spēcīgu pretendentu pulku neesam piedzīvojuši jau gadiem.
Ar mazāku rezonansi, bet ne mazāk aizraujošas cīņas būs arī citās kategorijās, piemēram, alternatīvās vai indie mūzikas lauciņā, kā arī par labāko videoklipu, kur šī gada kvalitāte man bija patiess pārsteigums,“ teica Normunds Vucāns, “Austras balvas” organizators.
Viņš arī norādīja, ka salīdzinājumā ar citiem gadiem daudzi albumi ir patiesi augstas kvalitātes un ļoti retā nominācijā ir kāds īpaši izteikts līderis:
“Šāda izteikta līdera neesamība, no vienas puses, lieliski parāda, cik daudzveidīga pašlaik ir pašmāju mūzika un tās piedāvājums, bet, no otras, – iespējams, nedaudz attur pasīvāku klausītāju vairāk iedziļināties nominācijās, jo plašajā piedāvājumā apjukt ir ļoti viegli.”
Lena Sme: Sarežģīti klasificējamā elektroniskā mūzika
“Manuprāt, šogad īpaši spilgtas ir divas nominācijas – sīva cīņa un spēcīgi konkurenti ir popmūzikas laukā (kas gan vairāk ir attiecināms uz pašām grupām, nevis albumiem), un patīkami apbrīnojama dažādība alternatīvās un indie mūzikas jomā, kur ikviens nominants ir gada albuma vērts. Elektroniskās mūzikas nominācijā šī dažādība drīzāk rada sašķelšanos un haosu, nevis veselīgu konkurenci, jo nominanti pārstāv pārāk atšķirīgus apakšžanrus.
Gandrīz neiespējami salīdzināt ambiento ar industriālo vai downtempo ar spacesynth, jo īpaši ja tam visam pa vidu ir kaut kas tāds, kā “Origo Boys”, kas nevienā no šiem neierakstās,”
teica Lena Sme, aģentūras “MOO / music observation organization” vadītāja.
Lai nominācija pilnībā atspoguļotu 2018. gada elektroniskās mūzikas notikumus, noteikti būtu jāpiemin arī izdevniecības “No Sex Just Talk” izdotās Kaspara Groševa projekts “Figūras” un Glociks FPS kasetes, “Multilux” albums, kā arī “Domenique Dumont” albums, kuru izdevusi franču izdevniecība. Arī Evijas Vēberes albums būtu spēcīgs konkurents elektroniskās mūzikas nominācijā, spriež Lena.
Ēriks Saksons: Videoklipu budžets nosaka daudz!
Lena Sme uzskata: “Runājot par citām izvēlēm, vēlētos piezīmēt, ka vājš punkts aizvien ir videoklipu vērtēšana, kur diemžēl aizvien ļoti daudz nosaka tieši videoklipu budžets, jo aiz strīpas palika lieliskas idejas un arī to izpildījums, kā piemēram grupu “Pirmais kurss”, “Sigma” un arī Evijas Vēberes darbi.”
“Lai gan video uzņemšanas, rediģēšanas tehniskās iespējas aug ļoti strauji, diemžēl, videoklipu veidotājiem joprojām pietrūkst radošuma un finanšu, ko mākslinieki ir gatavi investēt dziesmas video versijas izveidē. Gribētos redzēt vairāk eksperimentu un ietekmēšanos no ārzemju kolēģiem. Ir lielisks teiciens, ar ko attaisnot šo ietekmēšanos: “Labi zagts [ir] kā no tēva mantots,” atgādināja Ēriks Saksons, "Chaula.tv” programmu direktors. Viņu pārsteidzis fakts, ka starp nominantiem nav Ozola videoklipa “STILS”.
“Tieši Ozols ir tas mākslinieks, kurš ir spējīgs konkurēt ar “Prāta vētras” un “Instrumenti” vizuāli iespaidīgajiem un sarežģītajiem videoklipiem.
“Instrumentu” trumpis ir veiksmīgi izveidotā sadarbība ar VFS, īpaši video montāžas režisoru Gati Belogrudovu, kurš tandēmā ar kolēģiem strādājis pie lielākās daļas pēdējo gadu laikā tapušajiem “Instrumentu” un citu pašmāju mūzikas “smagsvaru” videoklipiem. Domāju, ka arī šogad šī sadarbība tiks novērtēta,“ situāciju komentēja Saksons.
Kaspars Zaviļeiskis: Tautas mūzikas daudzveidība
Jautāts par aktualitātēm kategorijā "Tautas vai pasaules mūzikas albums", mūzikas žurnālists Kaspars Zaviļeiskis uzsvēra pretendentu skaitu – šajā kategorijā bija iesniegti 16 albumi. Viņš saka: ”Tas ir iespaidīgs skaitlis, kas signalizē par tā sauktās postfolkloras uzvaras gājienu un aktualitāti arī Latvijā. Šī ir globāla tendence, tādēļ to nevar uzskatīt par mūsu unikalitāti, taču varam priecāties par pārsvarā ļoti augsto šīs sfēras ierakstu kvalitāti arī pašu mājās. "Tautumeitu" albums gadu mijā ne velti iekļuvis vispasaules labāko tā dēvētās pasaules mūzikas albumu TOP 40!”
“Tautas vai pasaules mūzikas albums" nominācijā Juris Kaukulis ar savu "Jauno Jāņu orķestri" parāda rokmūzikas un postfolkloras satikšanos. Muzikāli daudzpusīgi postfolkloras iespējas atklāj arī Nils Īle ar sievu, dēlu un citiem kolēģiem jaunajā projektā "Kanisaifa" (nominēts kategorijā “Debija”). Tā arī sevi piesaka jauni izpildītāji.
“Īpaši liels prieks par gluži jauno kvalitatīvās folkloras muzicēšanas paaudzi, ko "Zelta mikrofonā" spilgti pārstāv tīnis, vārdā Namejs Kalniņš, ar paša rakstītām kokles kompozīcijām.
Šī kategorija ir ļoti svarīga Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas sastāvdaļa, jo ir visneparastākā, muzikāli līdz saknēm mūsējā un visnotaļ patriotisku lepnumu raisoša," sprieda Zaviļeiskis.
Hiphopa pasivitāte
Ēriks Saksons norādīja, ka, lai gan aizvadītais gads Latvijas hiphopa mūzikā šķita ļoti aktīvs, taču starp “Zelta mikrofonam” iesniegtajiem ierakstiem nokļuvusi tikai neliela daļa izdoto ierakstu. Pašu mūziķu nelielās aktivitātes dēļ šī kategorija diemžēl nevar pilnībā atspoguļot 2018. gada pašmāju hiphopa scēnā notiekošo.
“Ja hiphopa mākslinieki šogad būtu bijuši tikpat aktīvi kā 2014. gadā, savstarpēji diskutējot par “Zelta mikrofons” nozīmi, sašutuši par žanra apvienošanu ar deju mūzikas nomināciju, viss būtu kārtībā. Sajūta, ka lielai daļa hiphopa mūziķu joprojām gribas protestēt pret sistēmu, kuras sastāvdaļa patiesībā tie vēlētos būt. Likās, ka 2018. gads Latvijas hiphopā ir jaunais 2012. gads, kad hiphopa kultūra piedzīvoja jaunu uzplaukumu, bet “Zelta mikrofona” vēsture to neatcerēsies,” prognozē Saksons.
Negaidītie pārsteigumi smagajā mūzikā
“Šogad “Roka vai metāla albums” nominācija ir kļuvusi atvērtāka un interesantāka nekā jebkad agrāk. Iespējams, šo žanru izpildītāji apzinās, ka viņi plašāku auditoriju neuzrunās ar tiem paņēmieniem, kurus šobrīd veiksmīgi izmanto hiphopa mākslinieki. Darbu iesniegšana “Zelta mikrofonam” ir viena no iespējām tikt pamanītiem,” tā Saksons.
Saksons arī norāda uz to, ka šogad starp nominantiem nav iekļuvušas grupas, kuru nominēšana iepriekš likās teju pašsaprotama.
Tā vietā pārsteigums ir grupas “Velns viņu zin” debijas albums “Posts” un grupas “Oceanpath” albums “Elementi”. Pērn ar jauniem ierakstiem atgriezās poproka grupas “AK69” un “Age of Stones”, kuras iepriekš nav izpelnījušās žūrijas uzmanību. Šādi stilistiski daudzveidīgais nominantu piecinieks ir labs motivējošs 2019. gadam dažādu, citu, iepriekš “Zelta mikrofonā” nepārstāvētu smagās mūzikas žanru izpildītājiem apdomāt savu dalību ierakstu gada balvā.
Dace Bluķe: Izglītības jautājums
“Pozitīvus augļus nesusi iespēja iegūt augstāko izglītību ne tikai akadēmiskajā mūzikā, bet arī džezā, un arī etnomuzikoloģijas nodaļa dod savu artavu. Džezā daudzi mūziķi dodas studēt ārzemēs un veido starpnacionālas grupas, un gala rezultātā veidojas ļoti interesanti ieraksti, kas atrodami gan džeza, gan pasaules mūzikas kategorijā,” vērtēja muzikoloģe Dace Bluķe.
Jautāta par akadēmiskās mūzikas vērtēšanu, Bluķe teica: “Akadēmiskā mūzika katru gadu vērtētāju noliek smagas izvēles priekšā, jo visi ieraksti šķiet vienlīdz labi. Tad pašai sev ir jānodefinē kādi principi. Tā, piemēram, kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" bija pieteicis divus ierakstus, bet Liepājas Simfoniskais orķestris – trīs ierakstus, kas dod papildu uzdevumu, saprast, kurš no albumiem ir labākais viena iesniedzēja ietvaros.”
Kopā “Zelta mikrofonam 2019” bija pieteikts 121 mūzikas albums, 57 dziesmas, 27 debitanti, 58 videoklipi un 9 koncertieraksti video. Nominācija “Origo Zelta dziesma” uzvarētāju nosaka klausītāji, savukārt “Radio hits” tiek noteikts, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienībai apkopojot radiostaciju gada atskaites. Šogad balvu par mūža ieguldījumusaņems komponists Mārtiņš Brauns.
