Šajā unikālajā krātuvē glabājas instrumenti, kas būvēti laikā no 16. gadsimta beigām līdz 19. gadsimta sākumam.
Ar ko atšķiras Nīderlandes un Itālijas klavesīni? Kā tuvoties āmuriņklavierēm? Kādi instrumenti patika Mocartam, un kādi - Bēthovenam? Un pie kāda taustiņinstrumenta savulaik sēdās Kurzemes hercogiene Doroteja?
Kā izklausās ceturtdaļtoņu gamma, un vai Rīgas liesmainā ģēnija Johana Gotfrīda Mīteļa klavierdarbi labāk skan klavesīna vai āmuriņklavieru versijā - to visu var uzzināt ne skatoties, bet tikai un vienīgi klausoties...
Ieva Saliete atklāj: "Janvārī kopā ar senās mūzikas ansambli man bija koncerts šeit, Nirnbergas Nacionālās mākslas muzejā - protams, zālē, nevis pagrabā. Biju ļoti priecīga.
Taču mazāk priecīgi ap sirdi kļuva, kad ieraudzīju, ka šajā brīnišķajā muzejā uz skatuves mani sagaida vienkāršs firmas "Neupert" klavesīns - es kaut kā tomēr cerēju tikt pie kāda no šiem oriģināliem, bet - nu, jā...
Sapratu, ka būs nedaudz jāpavingrinās, jo katrs klavesīns jau ir pilnīgi atšķirīga pasaule."
"Un tad šīs nodaļas vadītājs Georgs Ots pastāstīja, ka viņam pagrabā vēl esot daži labi interesanti instrumenti, lai es nonākot paskatīties," sajūsmināta atceras Saliete. "Zināju, ka šeit ir labi instrumenti, bet pārsvarā jau tos nedrīkst spēlēt.
Brīdī, kad man pateica, ka drīkstu tos paspēlēt, sapratu, ka augšā neatgriezīšos...
Netērēšu savas dzīves laiku, ja man ir iespēja spēlēt jebkuru no šiem!"
Ieva Saliete stāsta - koncertam turpinājusi gatavoties uz pilnīgi cita - 1782. gada instrumenta...
"Sapratu, ka koncerts man nav tik svarīgs, kaut arī to pārraida Bavārijas radio... Galarezultātā pēc pavadītās pēcpusdienas šeit aizgāju spēlēt "Neupert", un es to spēlēju kā brīnišķīgu vēsturisku instrumentu, un tas man arī zināmā mērā atvēra acis uz to, ka
mūsu vīzija ir stiprāka par matēriju, kas atrodas zem pirkstiem.
Ar vecā instrumenta sajūtu spēlējot, "Neupert" skanēja pilnīgi citādi! Te jāpaskaidro, ka "Neupert" ir viena no pirmajām firmām, kas sāka ražot mūzikas instrumentus pēc senajiem autentiskajiem paraugiem. Bet mūsdienās esam apmēram 20, 30 vai pat 40 gadus tālāk no tā, un mūsdienu instrumenti ir daudz jūtīgāki nekā 80. gados būvētie."
Vizītkarte
Klavesīniste Ieva Saliete ir brīvmāksliniece – dzīvo Latvijā, sadarbojas ar orķestri "Sinfonietta Rīga" baroka projektos, piedalās solo un kamermūzikas projektos Vācijā un Šveicē, ir Bernes senās mūzikas orķestra "Les Passions de l’Ame" klavesīniste.
Ievai īpaši tuva savulaik Rīgā dzīvojušā Johana Gotfrīda Mīteļa daiļrade, ko mūziķe atskaņo ar "Kesselberg Ensemble" Latvijā, Vācijā un Šveicē.
Bijusi JVLMA docētāja. Muzicējusi Freiburgas baroka orķestrī, "Ensemble 415", Bāzeles kamerorķestrī u. c. Saņēmusi "Lielo mūzikas balvu 2017" kategorijā "Par izcilu darbu ansamblī". Piedalījusies ieskaņojumos, kas izdoti ierakstu namos "Deutsche Harmonia Mundi" un "Sony", divi no tiem saņēmuši "Diapason d’Or".
