Pie Vāgnera mūzikas režisors Viesturs Kairišs atgriežas pēc Nībelungu gredzena cikla. ir par šo iespēju ļoti pateicīgs un cer, ka būs izdevies ieskandināt „Klīstošo holandieti” intensīvās, svaigās un saturiski bagātās krāsās.
Ar savu „Klīstošā holandieša” interpretāciju Viesturs Kairišs vēlas akcentēt Rīgas patieso vietu, un tā, viņaprāt, ir Eiropas metropole:
„Bet katrā ziņā nekāda politiska „mesidža” noteikti nav. Mēs tomēr runājam universālajā valodā, kas ir svarīga jebkuram cilvēkam jebkurā pasaules malā. Te tomēr tādas ļoti cilvēciskas tēmas tiek skartas un arī izpratne par laiku, par mūžību, par bezgalību, par to, kādā veidā mēs ceļojam pa šo pasauli, vai tas ir uz priekšu vai atpakaļ, vai uz augšu vai uz leju, vai pa apli”.
Aplis ir viena no pamattēmām, uz kā būvēta izrādes vizuālā dramaturģija. Tā ir atsauce uz Klīstošā holandieša izkāpšanu krastā ik pa septiņām dienām, kas ir pasaules radīšanas cikla atkārtošana.
Vizuālo tēlu veido scenogrāfs Reinis Dzudzilo un kostīmu māksliniece Krista Dzudzilo.
Simbolisks būs solistu sastāvs, kas izraudzīts pirmizrādēs un ko muzikālais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš dēvē par Baltijas trio, tā akcentējot gan mūsu valsts, gan operas simtgadi.
Latviju Holandieša lomā pārstāvēs Egils Siliņš, Lietuvu – Zentas lomā Vida Miknevičute, bet Igauniju – Dālanda lomā Ains Angers.
Egils Siliņš Holandieša lomu pirmo reizi dziedāja iepriekšējā mūsu operas iestudējumā. Kopš tā laika tā ir bijusi nemitīgi klātesoša viņa radošajā dzīvē.
Lietuvietes Vidas Miknevičutes repertuārā ir daudz Vāgnera lomu, Latvijas publika viņu jau iepazinusi kā Elizabeti Tanheizerā” un Margarētu „Faustā”. Tagad viņa dziedās Zentas lomu:
„Kas Zentā ir tāds īpašs? Daudzi domā - tā ir viegla loma, ko var dziedāt ar prieku. Bet es zinu daudzas kolēģes, kuras atsakās to izpildīt, jo tajā ir savijies viss – gan jaunības maksimālisms, gan dramatisms, gan mīlestība. Zentas lomā vokāli jāparāda viss iespējamais – gan diapazona ziņā, gan rakstura ziņā, tā pieprasa lielu izturību no sākuma līdz beigām. Taču es personiski ļoti mīlu šo lomu”.
Igauņu dziedātāja Aina Angera starptautiskā karjera pirms 17 gadiem sākās tieši Rīgā ar „Burvju flautas” iestudējumu. Tagad viņš ir jau starptautiska zvaigzne, un Dālanda loma no „Klīstošā holandieša” viņam ir viena no izcilākajām. Rīgā būs jau sestais iestudējums, kurā viņš dziedās Dālandu:
''Man bieži nākas režisorus pārliecināt, ka Dālands nav sliktais tēls kā parasti mēdz uzskatīt. Es domāju, ka viņš savai meitai vēl tikai to labāko. Vāgners manā redzējumā pirmām kārtām ir nevis komponists, bet dzejnieks, jo visa viņa mūzika – ritmi, intonācijas – ir atvasināta no teksta. Tajā allaž var atrast kādu jaunu šķautni, vienmēr iet arvien dziļāk un dziļāk.''
Ērika lomu savukārt pirmizrādē dziedās vācu tenors Korbijs Velčs. Par iedvesmojošu faktoru viņš dēvē to, ka Vāgners tieši Rīgā guvis impulsu šai operai:
„Man pašam šis ir sestais „Klīstošā holandieša” iestudējums. Esmu redzējis ļoti plašu spektru ar dažādām koncepcijām. Līdzās tradicionāliem iestudējumiem tā ir bijusi gan antikapitālistu opera, gan fantāzijas lidojums, kurā visa darbība notiek Zentas sapņu pasaulē. Šoreiz tā ir cikliska dzīves apļa koncepcija. Jebkurā gadījumā man vienmēr ir interesanti satikties ar jaunu skatījumu, jo tā arī es gūstu jaunas emocijas”.
Vāgnera operas „Klīstošais holandietis” pirmizrāde notiks piektdien, 28.septembrī. Tā iezīmēs operas pastāvēšanas otrās simtgades sākumu. Pirmizrādi tiešraidē raidīs arī Latvijas Radio 3 "Klasika".
Kas vieno Riharda Vāgnera operu "Klīstošais holandietis", Rīgu un Latvijas Nacionālo operu? Vēsturē atskatās erudītais muzikologs Mikus Čeže.
