Viena no festivāla atslēgas figūrām šogad būs diriģents, vijolnieks un kontrtenors Dmitrijs Siņkovskis. Daudziem vēl svaigā atmiņā viņa un koloratūrsoprāna Jūlijas Ležņevas iznāciens pagājušā gada festivālā, kad viņu interpretācijā Hendeļa un Vivaldi melodijas iejūsmināja pat visrūdītāko ausi.
Dmitrijs Siņkovskis nāk no Krievijas, dzīvo Itālijā un strādā pa visu pasauli. Viņš ir izcils meistars ar lielu personības spēku – tā par viņu saka Senās mūzikas festivāla mākslinieciskais padomnieks Arturs Maskats.
"Unikāla personība, absolūti fantastiski tāds „aizdedzinošs” un ar ārkārtīgu harismu apveltīts mākslinieks, kurš tai pašā laikā ir ļoti augstas raudzes profesionālis ar savu skatījumu uz katru mūziku, ko viņš spēlē. Un viņš spēlē baroka mūziku pilnīgi izcili," atzīst Arturs Maskats.
"Pagājušo reizi, kad viņš šeit bija, visi, man liekas, viņā iemīlējās, un tas negaidītākais moments bija, kad viņš pēkšņi sāka arī dziedāt, un to laikam neviens no klausītājiem nebija gaidījis, ka tas būs tik pārsteidzoši un izcili,” turpina Maskats.
Šoreiz koncerts ar Dmitriju Siņkovski atklās Senās mūzikas festivālu šo trešdien, 10. jūlijā, Mazajā ģildē. Ar viņu kopā būs čelliste Ilze Grudule un klavesīniste Ieva Saliete, programmas centrā – Venēcijas baroka mūzika.
Ceturtdienas, 11. jūlija, koncerts savukārt pasludināts par Hendeļa un karaļu koncertu. Hendelis 18. gadsimta sākumā kļuva par angļu galveno komponistu un līdzās citam rakstīja antēmus jeb kronēšanas dziedājumus karaļu kronēšanai Vestminsteres pilī. Tie tad arī skanēs ceturtdienas koncertā svētā Jāņa baznīcā.
Koncertā „Hendelis un Anglijas karaļa kronēšana” piedalīsies Rīgas Doma zēnu koris, "Sinfonietta Rīga" un solisti, diriģēs itāļu maestro Kristians Fratima.
Kaut ko pavisam Latvijā nedzirdētu piedāvās piektdienas, 12. jūlija, koncerts Svētā Pētera baznīcā, un tie būs „Meksikas baroka šedevri”. Šī koncerta centrālais mākslinieks būs Endrū Lourenss-Kings no Anglijas, kurš ir vēsturisko arfu izcils speciālists un kopumā ļoti spilgta senās mūzikas personība.
Kā norāda Arturs Masakats – tās arfas, ko pazīstam simfoniskajā orķestrī, ir kas ļoti atšķirīgs no tām arfām, ko dzirdēsim spēlējam Endrū Lourensu-Kingu.
„Tās ir senās vēsturiskās arfas, un šoreiz viņš būs atvedis spāņu baroka arfu, bet viņš spēlēs nevis Spānijas mūziku, bet to mūziku, ko spāņi radīja, aizbraukdami uz Meksiku. Tad kad notika šie lieli jūras ceļojumi un pasaules atklājumi," stāsta Maskats. "Un tad radās tur tāds interesants, stilistiski daudzveidīgs mūzikas slāņojums, ko mēs varētu nosaukt, ka tie ir Meksikas baroka darbi, bet mēs Rīgā nekad tos neesam dzirdējuši."
Endrū Lourenss-Kings koncertā muzicēs kopā ar mūsu mūziķiem – Latvijas Radio kori, fagotistu Jāni Semjonovu, ērģelnieku Aigaru Reini un citiem.
Sestdien kā allaž būs festivāla kulminācija Rundāles pilī ar pieciem koncertiem. Tos aizsāks koncerts bērniem, kam sekos vācu ansambļa „Paper Kite” uzstāšanās, kurā iekļauti gan labi zināmi baroka skaņdarbi, gan negaidīti atradumi.
Tālāk koncertu sēriju turpinās Elīnas Šimkus solokoncerts, un viņa par galveno tēmu tajā pasludinājusi mīlestību.
"16. gadsimta angļu skaistākās melodijas, lordu un lēdiju iecienītākās, no Džona Dounlenda un Tomasa Kempiona – divu komponistu – repertuāra, esmu apvienojusi vienā skaistā programmā, kuru mēs kopā atskaņosim ar itāļu teorbistu Mauro Pinčaroli un latviešu traversflautisti Kristīni Stumburi. Tad mūsu trio piedāvās klausītajiem skaistāko renesanses mīlas dziesmu izlasi,” stāsta Elīna Šimkus.
Gandrīz jau neatņemama festivāla sastāvdaļa ir Sergeja Jēgera solokoncerts, kas notiks arī šoreiz un kurā skaistākās Hendeļa operārijas dziedātājs atskaņos kopā ar baroka orķestri „Collegium Musicum Riga”.
Tāpat kā allaž - festivāls noslēgsies ar Vivaldi „Gadalaikiem” brīvdabas koncertā Rundāles pils priekšā. Šoreiz saspēlē ar orķestri „Sinfonietta Rīga” Vivaldi slaveno opusu interpretēs pasaules slavas apmirdzētais kādreizējais rīdzinieks Vadims Gluzmans un viņa leģendārā Stradivāri vijole.
„Tie „Gadalaiki” ir it kā tik ārkārtīgi pazīstami, ko daudzi dēvē par klasiskās mūzikas hitiem, bet katrreiz tas vijolnieks, kurš uzstājas, tos pagriež kaut kā pilnīgi savādāk, reizēm tas ir pilnīgs jaunatklājums," norāda Maskats.
25. senās mūzikas festivāls sāksies trešdien, 10. jūlijā, ar koncertu Rīgā, Mazajā ģildē, kam nākamajās dienās sekos vēl divi koncerti Rīgā, bet festivāla noslēgums būs sestdien Rundāles pilī ar pieciem koncertiem.
