Rīta Panorāma

Intervija ar hokeja ekspertu Guntaru Pasti

Rīta Panorāma

Intervija ar Latvijas Televīzijas Kultūras redakcijas vadītāju Ievu Rozentāli

Ē. Ešenvalda multimediālā simfonija «Ziemeļu gaisma»

Klāt ilgi gaidītās Ešenvalda «Ziemeļu gaismas» pirmatskaņojums

Jau vēstīts, ka Latvijas Nacionālajā operā 27. aprīlī gaidāms pasaules pirmatskaņojums komponista Ērika Ešenvalda multimediālajai simfonijai „Ziemeļu gaisma”. Nu pirmatskaņojuma diena ir pienākusi.

Orķestris, koris "Latvija" un Māris Sirmais simfonijas pirmatskaņojumam gatavojās Liepājā.

 „Četri gadi, tās ir daudzas ekspedīcijas, kurās viņš ir devies. Tas ir apbrīnojams fanātisms – iedegties par lietu, uz to iet tik daudzus gadus, mērķtiecīgi meklēt cilvēkus dažādās ziemeļu valstīs, kas zina tautas ticējumus, kas tam sekojuši līdz, gan pētniekiem, kas to ir filmējuši un fotografējuši, gan dažādos veidos bijuši saistīti ar šo te brīnišķīgo debess parādību. Tas ir milzīgs, arī zinātnisks process, ko viņš ir veicis. Tā iedvesma viņam nākusi no Anglijas, kur viņš dzīvoja divus gadus un Oksfordā bija viens no rezidējošiem māksliniekiem. Tas noteikti bija impulss, jo viņš tikās ar zinātniekiem, ar astronomiju saistītiem cilvēkiem, dabas pētniekiem. Kā viņš man stāstīja, bija pilnīgi normāli kopā vakariņot vai pusdienot ar kādu no Nobela prēmijas laureātiem.”

Tā, komponista Ērika Ešenvalda padziļinātās intereses par ziemeļblāzmu iedvesmots, stāsta diriģents Māris Sirmais. Simfonijas atskaņošanā piedalīsies gan Valsts akadēmiskais koris "Latvija", gan Liepājas Simfoniskais orķestris. Ēriks Ešenvalds ir gandarīts, ka izdevies izauklēt šo ideju - sirds sajūtu jeb ilgas, kas bijušas tik vilinošas četru gadu garumā. Viņš izlasījis aptuveni 150 grāmatas par ziemeļblāzmu.

„Mani fascinēja pirmā nodaļa, kur aprakstīta ziemeļblāzmas vēsture un ziemeļblāzma folklorā. Tas viss mani veda pie nākamajiem avotiem, kur uzmeklēt, kā tikt pie šiem stāstiem. Tā ir cilvēku dzīves sastāvdaļa. Tur tiešām ir šie vecie ļaudis, kuri tā arī domāja, arī viņiem vecāki tā stāstīja. Vēl jau jāņem vērā, ka ziemeļblāzma ir mērogos vislielākais zemes atmosfēras optiskais fenomens . Kad tā iegaismo visu debesjumu jumu virs tavas galvas, tad to nav iespējams aptvert ar redzi. Iespējams, pūce var priecāties ziemeļblāzmu no viena horizonta līdz otram,” stāsta komponists.

„Ziemeļu gaisma” ir multimediāla simfonija, kur vienlīdz būtiskas ir video projekcijas, koris, orķestris, stāsti un autentiskie ziemeļu tautu cilvēku dziedājumi. Ar saviem domubiedriem komponists apceļojis Aļasku, Grenlandi, Islandi un citas ziemeļu valstis. Kopumā tika savākti 40 stāsti, simfonijā varēs dzirdēt 33. Stāstnieki ir 23.

Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķis Ēriks Kiršfelds saka, ka sajūtas pa īstam radīsies, kad vienā veselumā saslēgsies viss, ne tikai mūzika: „Līdz šim, kas noteikti ir sajūtams, viss notiek Ziemeļu puslodē, to nevar vārdiem aprakstīt. Kas spēlējot ir skaidrs – tas noteikti nav Sahāras tuksnesis, tas ir tur augšā, ziemeļos. Tāda ir kopējā mūzikas valoda un noskaņa.”

„Ziemeļu gaisma” turpinās skanēt gan Latvijā, gan ārpus tās robežām, piemēram, zināms, ka 2017. gada martā Sietlā notiks „Ziemeļu gaismas” pirmatskaņojums Amerikas Savienotajās Valstīs, kur simfonija tiks izmantota izglītojošiem mērķiem, savādāk rādot un stāstot par šo dabas parādību. Runājot par nākamajām mūzikas, zinātnes un sirds sajūtām, Ēriks Ešenvalds saka - nākamie būs vulkāni. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt