Dienas ziņas

15 diennaktis un četri gadi bez tiesībām

Dienas ziņas

Atrod akmens laikmeta darbarīkus

Izdota "Latviešu skaņuplašu vēstures" 2. daļa

Klajā nākusi «Latviešu skaņuplašu vēstures» otrā daļa

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

“Es esmu ļoti gandarīts, ka esmu paveicis savu sapni,” saka Atis Gunivaldis Bērtiņš no Kuldīgas novada Rumbas pagasta. Nupat klajā nākusi viņa sarakstītās “Latviešu skaņuplašu vēstures” otrā daļa. Tas ir vienīgais tik apjomīgs pētījums šai nozarē. Grāmata ir noderīga gan zinātniskiem pētījumiem, gan kultūrvēstures cienītājiem - tā atzīst nozares speciālisti.

Savas grāmatas "Latviešu skaņuplašu vēsture" parakstīšanas godā Atis Gunivaldis Bērtiņš ir jau otro reizi. Grāmatas pirmā daļa iznāca pirms diviem gadiem, nu ceļu pie lasītājiem sākusi otrā. Šai daļā apkopota skaņuplašu vēsture no 1945. līdz 2015.gadam. Te ir ne tikai rodama skaņuplašu diskogrāfija, bet arī informācija par atsevišķiem skaņdarbu autoriem un izpildītājiem.

Interese par skaņuplatēm Kuldīgas novada Rumbas pagastā dzīvojošajam Atim Gunivaldim Bērtiņam sākās vairāk nekā pirms 50 gadiem. Vispirms tā bijusi aizraušanās ar plašu pirkšanu, kas pamazām pāraugusi pētnieciskā darbā. Un tad lieti noderējusi ikviena informācija, meklēta gan arhīvos Latvijā, gan ārzemēs. Nu latviešu skaņuplašu vēsture ir apkopta teju 700 lapaspusēs. 

"Gandrīz puse otrās daļas ir ar latviešu ārzemju platēm, kuras izdeva trimdas dziedātāji mūziķi Amerikā, Kanādā, Austrālijā, Zviedrijā, Vācija, latvieši bija visur," stāsta grāmatas autors Atis Gunivaldis Bērtiņš. "Es esmu ļoti gandarīts, ka esmu paveicis savu sapni."

Šis ir vienīgais tik apjomīgais pētījums par latviešu skaņuplatēm. Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzējs, Džeza katedras vadītājs un džeza vēsturnieks Indriķis Veitners atzīst, ka jau šobrīd darbā izmanto grāmatas pirmo daļu, piebilstot, ka materiāls ir ļoti vērtīgs, kas aizpilda līdz šim maz zināmu mūzikas vēstures daļu. 

"Informācija par ārzemju latviešu ierakstiem ir vienkārši unikāla, tā ir grāmata grāmatā," uzsver Veitners.

Grāmatas autors savās mājās izveidojis arī skaņu plašu muzeju, kurā plates var klausīties patafona vai gramofona atskaņojumā. Šis pētījums izdots ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Kuldīgas novada pašvaldības un citu atbalstītāju palīdzību. Jāteic gan, ka vinila plašu vēsture nebūt nebeidzas ar 2015.gadu.

"Ar to domāju, ka vinils beigsies, bet, izradās, atdzīvojās, vinils nāk ārā arī šodien atkal un atkal," saka grāmatas autors.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti