Latviešu skaņu plašu kolekcionārs Atis Bērtiņš savā Kuldīgas puses viensētas mājas otrā stāva nelielajā istabiņā uz 30.gadu patafona atrāda, kāds bijis mūzikas skanējums teju pirms gadsimta.
"Mariss Vētra dzied tautas ziņģi "Tas bija pie Ventas ziedu laikā", kas būtībā ir vācu tautas melodija. Man stāstīja latviešu trimdinieki - viens muzikants, kurš esot ar akordeonu šo meldiņu spēlējis kādā krogā, tur visi vācieši vienā balsī sākuši dziedāt līdzi, kas pierādīja dziesmas izcelsmi," stāsta Atis Bērtiņš.
Kolekcionāra istabas sienas noklātas ar krāsainajiem skaņu plašu kartona vākiem, latviešu komponistu un mākslinieku fotogrāfijām, bet plaukti pilni ar dažādiem tepat Latvijā senāk ražotiem patafoniem un skaņu platēm, kas muzikāli aizpildījušas visu aizvadīto gadsimtu.
Bērtiņš ar skaņu platēm aizrāvies kopš bērnības. Tagad viņš savas zināšanas apkopojis grāmatā "Latviešu skaņuplašu vēsture". "Viss iesākās pēckara gados, kad man bija kādi pieci gadi. Pirmajos Ziemassvētkos, ko atceros, māte no skapja augšas nocēla patafonu un uzlika plati, kur skanēja Reitera kora dziedātā "Klusa nakts, svēta nakts". Man, mazajam puikam, mute bija vaļā līdz ausīm - kas tas ir un kā tas var būt. Skaņu plate un skaņa, kas no tās nāk ārā, fascinē mani līdz šai dienai," stāsta Atis Bērtiņš.
Birznieku mājā glabājās vairāk nekā 4000 skaņu plašu. Latvijā pirmā skaņuplate tika izdota pirms 110 gadiem. Bērtiņa pirmajā grāmatā apkopota informācija par posmu no 1903. līdz 1944.gadam. Latvieši šajā laikā lielākoties devās uz Vācijas ierakstu kompānijām veikt ierakstus, kas redzams arī plašu nosaukumos, bet pēc 1930.gada nodibināta ierakstu kompānija "Bellacord Elektro" tepat Latvijā. Biezajā izdevumā atrodamas arī daudzas ilustrācijas, skaņuplašu firmu katalogi un mākslinieku apraksti.
"Manuprāt, te ir viss par galvenajiem. Par ierakstu firmām, protams, arī skaņu plašu saraksti, cik nu bija iespējams izdibināt. Par māksliniekiem pirmajās platēs - es viņiem piedēvēju dažādus epitetus, piemēram, Emīls Dārziņš - melanholiskais pērļu zvejnieks, Malvīne Vīgnere Grīnberga - pirmā latviešu lakstīgala, Lizete Iesmiņa Mihelsone - nopietnā un jautrā zemgaliete. Tie tādi esejveidīgi aprakstiņi," skaidro Atis Bērtiņš.
Bērtiņam kolekcijā netrūkst arī skaņu plašu, kas nebūt vairs nav tik vienkārši atrodamas un ir ekskluzīvas mūzikas vēstures liecības, kā, piemēram, mūzikas ieraksti no latviešu lielfilmas "Tautas dēls".
Taujāts, kādēļ aizraujas ar latviešu mūzikas skaņu plašu kolekcionēšanu un atrādīšanu sabiedrībai, jaunās grāmatas autors min teicienu "Kas pagātni pētī, tas nākotni svētī". Turklāt Atis Bērtiņš jau sagatavojis nākamās grāmatas daļas manuskriptu par mūzikas ierakstu posmu pēc Otrā pasaules kara līdz šķietamajām skaņuplašu ēras beigām ap 20. un 21.gadsimta miju.
Taču vienlaikus Atis Bērtiņš ir pārliecināts, ka vinils ir mūžīgs: "Laikam man pašās beigās būs jāraksta vēl viena nodaļa - par mūsdienām. Jau aptuveni ir zināmas koordinātas, kas jau ir iespēlējuši vinila platēs, protams, mūsu, latviešu grupas. Vinils nevienu brīdi nav beidzies. Saka - vinils beidzies, ir CD, datoros, atmiņas kartēs. Bet mani skaņu plate valdzina vairāk."
Grāmatas "Latviešu skaņuplašu vēsture" atvēršanas svētki noritēs ceturtdien, 20.augustā, plkst. 16 Rīgas Centrālās bibliotēkas telpās Brīvības ielā, kur arī muzikālo noskaņu radīs uz patafona spēlētas skaņuplates.
