"Senfranču bruņinieku dziesma "L’homme armé" (tulkojumā no franču valodas 'bruņots vīrs'), iespējams, ir visbiežāk citētā melodija renesanses laikmeta mesās. Tas ir stāsts ne tikai par fizisko spēku, uz ko norāda ārējais bruņojums, bet atgādinājums, ka īsti jābīstās no tiem, kas ir patiesā gara spēkā vadīti," norādīja izdevniecībā. Mesa un interlūdijas "L’homme armé" rakstītas piecbalsīgajam vokālajam ansamblim "Ars Antiqua Riga", kuru papildina ērģeles, sakbuti (senie tromboni) un elektroniskie instrumenti, veidojot atmosfēriskas skaņu gleznas. Opuss tapis radošā simbiozē starp komponistu Uģi Prauliņu un diriģentu Pēteri Vaickovski un ierakstīts Rīgas Sv. Jāņa baznīcā.
"Tas ir izaicinājums – sakrālās mūzikas tradicionālos izteiksmes līdzekļus un formas ietvert mūsdienu apkārtesošajās ainavās. "L’homme armé" – karā iesaistīto mīlestība un iznīcība ir smaga tēma. Arī šodien. Tā ir mūsu civilizācijas atbildība par kariem, kuri norisinās citās zemēs, īstenībā – dažu stundu lidojuma attālumā. Mēs nevaram vienudien pārtraukt karu ar ieročiem rokās. Starp labo un ļauno, starp dzīvību un nāvi – kā brīvmūrnieku grīdas plāksnēs – baltais un melnais. Miers un karš. Mīlestība un naids. Tā ir dāvātā izvēles iespēja," sacīja komponists Uģis Prauliņš.
Stilistiski šajā skaņdarbā Uģis Prauliņš turpina iet sev raksturīgo ceļu – apvienojot, kā arī reizēm pārkāpjot žanra, formas, laikmeta un stila robežas. Kā atzīmēja izdevēji, "Prauliņš ir mūzikas stilu pētnieks, atklājot kopīgo dažādajā: tik organiski savienojas 15. un 16. gadsimta polifonijas kārtība ar divdesmitā gadsimta rokmūzikas dumpiniecisko brīvības garu". Mesa un interlūdijas "L’homme armé" ir par katra cilvēka personīgajām cīņām, kas nereti izaug par visu kopīgām cīņām, – ar uzvarām un zaudējumiem, spēka un vājuma brīžiem, tomēr bezgalīgu tieksmi pēc miera.