Valdis Pavlovskis skaidroja, kā radies dziesmas impulss: “To punktiņu man pielika tas, ka tīmeklī varēja redzēt tik daudzus ļoti emocionālus notikumus – kā vecmāmiņa nevar piedalīties sava mazbērna sagaidīšanā, vai cilvēks nevar atvadīties no sava tuvinieka bērēs.
Ļoti bieži pietrūkst tā emocionālā apskāviena vai rokas spiediena, vai uzsitiena uz pleca – tā fiziskā kontakta.”
Pavlosvskis atzīmēja – dziesmas autoriem nav bijis uzdevums šādu dziesmu radīt. “Mēs ar Borisu gatavojāmies “Eolikas” 40 gadu jubilejai un rakstījām citas dziesmas. Tas man uzjundīja kaut ko, un tā tas dažu dienu laikā radās,” atklāja mākslinieks.
Savukārt dziesmas komponists Boriss Rezņiks stāstīja, ka mūzika tapusi vien pāris dienu laikā un atvainojās klausītājiem par to, ka dziesma ir tik skumīga. “Tas man nav raksturīgi. Laikam tā ir visskumīgākā dziesma, ko mūžā esmu uzrakstījis.
Bet es ceru, ka pēc kāda laika šī dziesma nebūs aktuāla un viņu vairs neklausīsies. Es ceru, ka tas notiks diezgan ātri.”
