Sadaļas Sadaļas

Kultūrdeva

«Kultūrdeva»

Kultūrdeva

Kas tie tādi Vāgneristi

«Kultūrdevas ābecē» Jāzeps Vītols un Mūzikas akadēmija

Kas saista Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju ar klibo Jurku?

1919. gada 20. augustā tiek dibinātas divas ļoti svarīgas augstskolas – Latvijas Mākslas akadēmija un Latvijas Konservatorija jeb tagadējā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija. Par Mūzikas akadēmijas rektoru Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis iecēla komponistu Jāzepu Vītolu, kurš šajā amatā aizvadīja 15 gadus.

Kultūras ABC

LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.

Viņa un dzejnieka Ausekļa kopīgi radītais šedevrs “Gaismas pils” ir Latvijas Mūzikas akadēmijas himna. Mūzikas akadēmijas vajadzībām tika piešķirtas 1875. gadā pazīstamā arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa projektētās telpas Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzijai Krišjāņa Barona ielā 1 (tolaik saukta par Suvorova ielu), kas, protams, tika pamatīgi pārbūvētas skolas vajadzībām. Mūzikas studenti šajās telpās mācās joprojām.

Pirmajā mācību gadā akadēmijā darbojās 34 pedagogi un mācījās 367 studenti. Šodien akadēmijā studē vairāk nekā 600 studentu, kas augstskolā apgūst izpildītājmākslu, pedagoģiju, horeogrāfiju, skaņu režiju, muzikoloģiju un pētniecību. Akadēmija turpināja darboties arī padomju okupācijas gados, īpaši plašu starptautisku vērienu sasniedzot diriģenta Imanta Kokara vadības laikā no 1977. līdz 1990. gadam.

Pirmoreiz Jāzepa Vītola vārdu akadēmija ieguva jau 1958. gadā, kad augstskola tika nosaukta par Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatoriju.

Dažādos birokrātiskos dokumentos gan turpmākajos gados figurējuši dažādi nosaukumu, un vienu brīdi 1964. gadā augstskola saukta pat par Jāzepa Vītola Latvijas Valsts mākslas institūtu. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vārdu augstskola ieguva 1991. gadā, uzreiz pēc neatkarības atgūšanas.

Gadu gaitā šeit mācījušās tādas mūsdienu pasaules līmeņa akadēmiskās zvaigznes kā diriģents, vairāku “Grammy” balvu ieguvējs Andris Nelsons, diriģents un kora “Kamēr...” dibinātājs Māris Sirmais, kā arī operdziedātājas Elīna Garanča un Kristīne Opolais.

Oficiāli akadēmija ar svinīgu koncertu tika atklāta 1920. gada 11. janvārī, kas nozīmē, ka 2020. gada sākumā augstskola svinēja savu apaļo simt gadu jubileju. Jubilejas kulminācija tika sagaidīta Lielajā ģildē, uz skatuves tiekoties spožākajiem akadēmijas studentiem.

Pirmatskaņojumu par godu jubilejai šajā dienā piedzīvoja komponista Ērika Ešenvalda radītais jaundarbs “Pavasarī” baritonam, divām etnobalsīm, jauktajam korim un simfoniskajam orķestrim. Šī kompozīcija stāsta par siltā pavarda nozīmi, pavasara darbiem un dzīves sūrumu, skaņdarba centrā negaidīti izvirzoties Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltās grāmatas” tēla klibā Jurka stāstam par viņa uz mūžu sagandēto kāju.

Par godu simtgadei iznāca arī kāda īpaša grāmata – “Stories in Sounds: 100 years of the Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music”, kuras pamatā bija šī brīža rektora Guntara Prāņa un koncepcijas autores Maijas Rozenfeldes ideja notvert mūzikas radīšanas procesu vizuāli, mērcējot bungu vālītes krāsā un stiprinot pie pirkstiem flomasterus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt