Kā albuma priekšvēstnesi mūziķi klausītājiem prezentē dziesmu pa dziesmai, ko mēdz arī saukt par singlu. Mūsdienās dziesmas dzīvo neatkarīgu dzīvi no albumiem – radio viļņos, mūzikas digitālajos straumētājos. Šogad jaunus singlus izdevuši tādi populāri mākslinieki kā Intars Busulis, Aminata, Dons, Aija Andrejeva, Agnese Rakovska, Ozols, “Dzelzs vilks”, bet sevi piesaka jaunie – Chris Noah, “Kautkaili”, Loreta Reide, Rūta Ķergalve un citi.
Visbiežāk savas stilistiskās atšķirības dēļ šīs jaunās dziesmas vienkopus neatrast, tādēļ kopskatu par 2020. gada dziesmām var censties meklēt Latvijas mūzikā izlasē.
Runājot par šogad izdotajiem albumiem, tos visus vieno nopietnība tēmās, atspoguļojot realitāti, kam tiek veltīta pamatota kritika vai trāpīga ironija. Tāpat klausītājiem ir iespēja ar mūzikas palīdzību ielūkoties iekšējā pasaulē – redzēt tās gaismas un ēnas puses. Neiztrūkstoši būs arī sapņaini, rotaļīgi, priecīgi mūzikas albumi – labam noskaņojumam un dejām. Lai gan dalījums žanros un stilos mūsdienās kļūst arvien mazsvarīgāks un grūtāk nosakāms, tāpēc stilistiskais apzīmējums ir vairāk nekā virziena rādītājs.
Elektronika
Šķiet, ārzemēs no Latvijas mūzikas skatuves visbiežāk tiek pamanīti tieši elektroniskās mūzikas radītāji, un šis gads nav izņēmums. Respektablais mūzikas medijs Pitchfork.com atzinīgi novērtējis “Sigh Libra” jeb Agatas Meļņikovas albumu “Sea to Sea”. Tā ir sapņains minimālisms ar japāņu popmūzikai raksturīgo vieglumu un atsaucēm uz dabā dzirdamajām skaņām.
Kārlis Kazāks jaunajā albumā “Apspēlēts”, sadarbojoties ar Kasparu Tobi, ir ieguvis jaunu, elektroniskāku skanējumu. Elektronikai, kam raksturīgs atturīgums, minimālisms un pārpasaulīgums, kontrastējot ar Kazāka jūtīgajiem tekstiem, šķiet, atklāj tos daudz emocionālāk un personīgāk, ļaujot rezonēt ilgāk.
Hiphops/fanks
Šogad, Valentīndienā, albumu “M3SA” publiskoja arī publikas iecienītais hiphopa projekts “Mesa”. Joprojām saglabājot raksturīgo – skarbus, sociālus stāstus par mūsu ikdienu, atstājot vietu arī cerībai uz pārmaiņām un ticību labajam līdzcilvēkos. Šoreiz albumā viesmākslinieku godā ir “Laika suns” un Ieva Akuratere.
Hiphopa apvienība “Kontraflovs” albumā “Rajona memuāri” runā par to, par ko labprātāk izvēlamies klusēt, par cilvēkiem, kurus izvēlamies neredzēt. Albumā aprakstītā vide noteikti būs pazīstama ikkatram rīdziniekam. Mūziķi dziesmās meklē atbildes: kad tika sperts pirmais solis nepareizi, kas aizveda pie šī apburtā, kriminālā loka? Vai no tā varēja izvairīties? Ir arī liriskas, optimistiskas atkāpes, kā dziesma “Svētdiena”.
Grupai “Very Cool People” kopā ar Kristīni Prauliņu, Edavārdiem un ansi albumā “Koncertprogramma Pa apli” ieraksts tapa pagājušā gada “Saulkrasti Jazz” festivālā. Fankmūzikai un hiphopam izsenis ir bijušas labas attiecības, un tagad šāds precedents būs arī latviešu valodā. Albumā iekļautas klausītājiem labi zināmas Edavārdi un anša dziesmas jaunā aranžējumā, gan arī jaunas, īpaši šai programmai radītas dziesmas. Prauliņas siltā, plašā balss piešķir niansēm bagātu, dvēselisku skanējumu, bet jāatzīmē arī tas, ka šoreiz Kristīne būs dzirdama repojot.
Indie
Sociāli savā jaunajā albumā “Bauda” ir grupa “Martas asinis”, savus stāstus veido kā poētiskas miniatūras, iztēlē aizgādājot klausītāju uz piektdienas nakts ballītes epicentru un dodot iespēju pašiem par savām kļūdām vai neremdināmo vēlmi pēc hedoniskām izklaidēm pasmīnēt.
Poētiski un dažādām noskaņām bagāta ir arī indie grupa “Stūrī Zēvele” albumā “Labvakar”. Vadošā stāstnieka Klāva Laulas balss savijas ar sieviešu Elizabetes Miltas un Kates Briškas balsīm, radot nepārtrauktu plūdumu, un valoda kļūst par vēl vienu no grupas instrumentiem.
Mūziķa Chris Noah mazalbumu “Distance” veido četras dziesmas, kuru spēks ir tieši vokāla melodijā – kas neuzbāzīgi aizkustina un aicina just līdzi, lai gan, iespējams, šajā brīdī nemaz neilgojies vai neesi iemīlējies. Chris Noah ir atradis tās pareizās proporcijas, lai mūzikas nezaudētu savu personiskumu, bet joprojām būtu saprotama masu auditorijai.
Jaunā indiepop grupa “Blue Jean Serenade” albumā “Prieks, no kura neizaugt. Laiks, kuru neaizmirst” apkopojuši romantiskus stāstus, kas atgādinās par pirmo balli, pirmo skūpstu, pirmo mīlestību. Grupa apvieno indie mūzikai raksturīgo dauzonību ar popmūzikas vieglumu, kas jo īpaši melodijā un dziesmu tekstos, šādi gādājot, lai klausītāji var uzgriezt valsi, gan līdzi padziedāt.
Lai gan grupas “Willow Farm” albuma “Pasaulei ir viss, kas gadās” nosaukums aizgūts no Vitgenšteina “Loģiski filozofiskā traktāta”, albuma dziesmu stāsti ir ainiņas no ikdienas. Tās ir tēlaini apdziedātas, dodot iemeslu uzmanīgi ieklausīties. Muzikāli grupa ir indiepops, kuru iekrāso dažādo mūzikas instrumentu izvēle, kā, piemēram, mandolīna, dūdas. Pāris dziesmas albumā būs lieliski pirmie (varbūt arī pēdējie) valši.
Roks
Dziedātājs Artūrs Gruzdiņš albumā “Aplī” meklē mūsdienīgu pieeju rokmūzikas žanram. Ir dziesmas, kurās roks ieskās tekstuāli (piemēram, “Kas pie velna”), ir dziesmas – kas šo žanru atklāj muzikāli ( dziesma “Aplī”). Artūram ir liels potenciāls arī balādēs (dziesma “Mājās”), kas atklāj mūziķa balsij piemītošo plašo emocionālo spektru.
Grupa “Banga” mazalbumā “Moderns prieks” intriģē ar asprātīgiem tekstuāliem risinājumiem (dziesma “Labs puika”), un stāstiem ar negaidītiem pavērsieniem (dziesma “Izpletnis”). Muzikāli ir saklausāmas aizvadītās divdesmitgades rokmūzikas ietekmes, kas kombinācijā ar latviešu valodu rada prieku un pārsteigumu.
Grupa “So Lucid Electric Feel” albumā “We’re All Connected” kopā sapludina dažādus rokmūzikas stilus – hard roku, stoner roku, psihodēlisko roku, džemroku, un, kas ir jo īpaši svarīgi, albumā grupa ir spējusi iekapsulēt arī sev raksturīgo spēcīgo koncertenerģiju.
Grupa “Four Minute Man” albumā “Devil Man” izvēlējusies stoner roka stilistiku. Skaņā disonējoši, tomēr joprojām melodiski un ļoti grūvīgi – “Four Minute Man” piedāvā klausītājiem smagāku deju vakaru.
