Barikādēs piedalījās visi vīru kopas „Vilki” dalībnieki. Piemēram, Andris Balcars barikādēs Dzirnavu ielā sargāja telefoncentrāli.
„Barikāžu laiks apliecināja, ka latviešu tauta pēc mentalitātes ir viensētnieki, bet kritiskos brīžos spēj savākties kā dūre un dot pretsparu.
Barikāžu laikā parādījās varoņi, kuri, riskējot ar savu dzīvību, ēda sviestmaizes, bet tiek aizmirsti īstie varoņi, kuri apzināti gāja uz karu.
Tie bija patiesības un taisnības cīnītāji, Jura Podnieka studijas vīri. Divi krita – Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne -, kurus nelietīgi nošāva Bastejkalnā. Joprojām šāvēji nav zināmi, neviens nav tiesāts. Tie bija pirmie divi kritušie patiesības kareivji, un Juris Podnieks vēlāk,” stāsta Balcars.
Arī Jānis Atis Krūmiņš uzsver, ka tāda vienotības sajūta, kas valdīja barikāžu laikā, tagad nav piedzīvota: „Ja ir kritiski brīži, esam spējīgi būt vienoti. Ja ūdens smeļas mutē, tad mēs esam uz strīpas.”
20.janvāra koncerts iecerēts kā simbolisks stāsts no seniem laikiem līdz pat mūsdienām.
„Ejot cauri laikiem, mums ir ļoti daudz apkopoti materiāli par karavīru dzīvesziņu, kāpēc cīnījāmies. Atceroties barikādes, mēs sniegsim koncertu Mazajā ģildē plkst. 19.00 vakarā un būsim kopā atmiņās par neseniem notikumiem un 13.gadsimta notikumiem te, Latvijā. Simboliskā nozīme ir karavīra stāja un izturība. Vērtības sajūta nav mainījusies šobrīd tiem cilvēkiem, kas dien par Latviju misijās,” uzskata Edgars Lipors.
