Karavīru ansamblis "Zvaigznīte" tika izveidots tā saucamajā Hruščova atkušņa laikā. Iniciators bija padomju armijas virsnieks Iļja Petrovičs Petrovs, kurš izdomāja, ka būtu lieliski, ja viņa vadītajā armijas daļā darbotos arī estrādes ansamblis. Restorānā "Tallina" viņš bija noskatījis jauniņo dziedātāju Ojāru Grīnbergu un piedāvāja viņam izveidot muzikantu komandu. Kā tas notika?
"Šis te, lūk, virsnieks pienāk pie Ojāra un prasa: "Vai tev nav iesaucamie gadi armijā?" Ojārs saka: "Jā!". "Nu tad savāc komandu - muzikantus - un jūs dienēsiet un spēlēsiet Rīgā!" No rīta atskan telefona zvans manā dzīvoklī, Ojārs saka - tāda lieta… Es saku: "Ojār, kaut kas ar tevi nav kārtībā…". Jo visa tā politiskā sistēma… Bet viņš saka : "Dod ātri savus datus un meklē vēl puikas, kuriem ir iesaucamais gads," atceras ansambļa pirmā sastāva dalībnieks Dmitrijs Bite.
Tā 1963. gadā tika izveidots karavīru ansamblis "Zvaigznīte" sākumā septiņu mūziķu sastāvā, kas muzicēja visos armijas svētkos, kongresos un plēnumos un brauca arī priecēt cilvēkus uz Padomju Latvijas kolhoziem.
Sākotnēji "Zvaigznīte" spēlēja ballīšu repertuāru, bet tad kādā reizē viņus atbrauca noklausīties ģenerāļi no Maskavas, un rosināja pievērsties atbilstošākam - padomju dziesmu - repertuāram.
"Padomju armijā nedrīkst tādas dziesmas dziedāt, ko dzied restorānos! Jums jādzied par padomju armiju, par karavīriem, par karogiem un tā tālāk". Mēs vienmēr sakām - jā, lūdzu, nav nekādas problēmas," - tā šo situāciju komentē Dmitrijs Bite.
Starp pazīstamām Aleksandras Pahmutovas un citu padomju komponistu dziesmām ansamblis tomēr savā repertuārā izmanījies paturēt arī dažas populāras latviešu dziesmas, tostarp Eduarda Rozenštrauha "Vaidavu": "Atstājām "Vaidavu", jo mēs viņiem iztulkojām tādā veidā, ka Vaidava ir tā upe, kur nāca padomju karaspēks atbrīvot Rīgu, un tur notika vislielākās cīņas, un tā piedziedājuma vietā mēs dziedājām - davai, davai".
Brīvāku repertuāru ansamblis atļāvies arī ārpus oficiālajiem koncertiem. Formās tērptie, jautrie un muzikālie puiši, protams, ļoti patikuši daiļajam dzimumam: "Kad mēs braucām uz koncertiem, tad jau tādu autobusu nebija. Kravas atklātā mašīna, mēs kravas kastē gar sāniem sēdējām, pa vidu instrumenti un braucām, teiksim, uz Virsnieku namu koncertēt. Un tad arī dziedājām šīs latviešu dziesmas, un pie sarkanās gaismas meitenes meta puķes iekšā un konfektes, un bija visi sajūsmā".
No 1963. gada līdz 90. gadu sākumam "Zvaigznītē" darbojušies aptuveni 200 mūziķu, viņu vidū Uldis Stabulnieks, Gunārs Rozenbergs, Gunārs Freidenfelds, Zigmars Liepiņš, Uģis Prauliņš, Aigars Grauba un daudzi citi.
Muzikoloģe Ligita Ašme "Zvaigznīte" dēvē par unikālu parādību Latvijas mūzikas kontekstā, savā darbībā 26 gadu garumā tas atspoguļoja, kā mainījās stils un modes tendences latviešu estrādē: "Iesākums bija Ojāra Grīnberga restorānā "Tallina" dziedātais repertuārs, kam bija piespiedu kārtā jāpievieno padomju masu dziesmas, turpat jau uzplauka arī lielisks džeza kvartets. Nāca laiks, kad uzplauka latviešu estrādes mūzika, tur savu vārdu teica, piemēram, Zigmars Liepiņš, un pēc tam nāca laiks, kad uzplauka rokmūzika, un arī tas ir izpaudies ansambļa "Zvaigznīte" repertuārā".
