Kāpēc nenotika Latvijas Kokļu dienas

Šogad Jūrmalā nenotika Latvijas Kokļu dienas, kas ik gadu pulcē vairākus simtus koklētāju no visas Latvijas. Organizatori uzskata, ka pasākumu ir diezgan daudz un tā ir liela slodze dalībniekiem, tomēr paši koklētāji tā neuzskata.

Jūrmalā Līgo svētki šogad tika sagaidīti un pavadīti bez Latvijas Kokļu dienām. Tas ir lielākais ikgadējais koklētāju festivāls, kas norisinājies jau 10 gadus. Kāpēc šogad ierastās kokļu skaņas ielīgošanas koncertā neskanēja, skaidro Nacionālā Kultūras centra pārstāvis un tautas mūzikas eksperts Ilmārs Pumpurs:

“Attiecībā uz Latvijas Kokļu dienām sanāca tā, ka šī gada griezumā radās pārliecība, ka tā kvalitāte, ko mēs varam sasniegt konkrētajā brīdī, gan organizatorisku iemeslu dēļ, no vienas puses, gan arī dalībnieku slodzes dēļ, no otras puses, - ka labāk šo pasākumu būtu nerīkot.”

Kokļu dienu organizatore un kokles skolotāja Teiksma Jansone slodzi kā argumentu neuzskata. Jūrmalas ielīgošanas pasākumam šogad esot mainījusies forma.

“Par koklētājiem es varu teikt, ka viņi tiešām ir apbrīnojami izturīgi un apbrīnojami daudz ko var izdarīt. Un šoreiz tas vairāk iznāca no Jūrmalas vadības puses, ka viņi mainīja formātu saviem Līgo svētkiem - nevis kā ielīgošanu, bet kā 23. [datuma] vakara svinēšanu. Un tas mūs mazliet atturēja no tā - ja tas notiek jūras krastā, koklēm tur grūti uzstāties,” savu viedokli pauž Jansone.

Arī Jūrmalas pilsētas mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka šogad ielīgošana notikusi Jāņu vakarā jūras krastā. Koklēm tur atrasties būtu problemātiski gan apskaņošanas un lielā skaita, gan mitruma dēļ. Savukārt Dzintaru koncertzālē, kur ielīgošanas koncerts tradicionāli noticis, jau bijis Krievijas tautas mākslinieces Nadeždas Kadiševas koncerts.

Kokļu dienu galvenie dalībnieki – paši koklētāji - uzzinot, ka Kokļu dienas nenotiks, bijuši  apbēdināti. Pasākums ir iespēja ne tikai uzlabot kokles spēles prasmes, bet arī iepazīties ar jauniem cilvēkiem un labi pavadīt laiku.

Laura, kas kokli ir izvēlējusies spēlēt arī mūzikas vidusskolā, saka:

“Es, ja godīgi, biju ļoti cerējusi, ka notiks, es biju plānojusi, es gribēju reāli braukt un vēlreiz piedzīvot to visu, it īpaši ar saviem kolēģiem mūzikas skolā, ar kuriem es pabeidzu kopā -  tā kā vēlreiz, vēl pēdējo reiz, bet nu… ļoti žēl, ka nenotiek.”

Ancei pietrūcis Kokļu dienu atmosfēras un kopīgās muzicēšanas: “Sākumā es biju riktīgi bēdīga, ka viņas nenotiks, jo tomēr ļoti foršs pasākums, kad visi sanāk kopā un mācās kopīgi skaņdarbus un kopā spēlē. Tās piecas dienas baigi foršās.”

Savukārt Katalīna telefonsarunā atklāj, ka tas ir bijis pārsteigums:

“Mēs bijām visi diezgan pārsteigti ansamblī, un izskanēja diezgan daudz jautājumi par Kokļu dienām, kā tad var nebūt, ja tas ir ierasts un gadskārtējs pasākums un nemaz neko citu uz Jāņiem neplāno, kā tikai Kokļu dienas.”

Organizatori teic, ka Latvijas Kokļu dienu tradīcija turpināsies, visticamāk, turpat Jūrmalā, jo Dzintaru koncertzāle var uzņemt kokļu kopansambli. Tādu vietu Latvijā nav daudz, saka Ilmārs Pumpurs:

“Tādas runas ir bijušas, ka varētu būt arī citas vietas, teiksim, Talsi vai Rēzekne, kur ir attīstīta infrastruktūra, kur to varētu taisīt. Ar kokļu mūziku ir vēl viena problēma, ka kokļu kopansamblis, tas, uz ko tās kokles tiecas, kāpēc Kokļu dienas ir vajadzīgas, - mēs sanākam visi kopā un jūtam, ka mēs esam spēks. Mēs nosēžamies un mums to koklētāju pāri par 400, kas vienlaicīgi var spēlēt. Un tādas vietas, tādas telpas, kur viņas salikt, patiesībā Latvijā ir ļoti maz. Tas ir atkal garais gaudojiens pēc tā, ka mums nav akustiskās koncertzāles, kur varētu kvalitatīvi šādu instrumentu daudzumu salikt un spēlēt.”

Nākotnē Latvijas Kokļu dienas plāno padarīt par starptautiska mēroga pasākumu, aicinot piedalīties ne tikai kokles, bet arī tai radniecīgos instrumentus. Nākamais festivāls gaidāms jau 2017. gada vasarā.

Saistītie raksti
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti