Kultūrdeva

"Kultūrdeva"

Kultūrdeva

Trimdas latviešu paveiktais mūzikā – atmiņas un secinājumi

"Zilais lakatiņš" – kas daudz vairāk par tautā zināmu ziņģi

Kāpēc mums tā patīk dziedāt «Zilo lakatiņu»?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Komponists Eduards Rozenštrauhs 1942. gadā kādā sarīkojumā dzejniecei Valdai Morai lūdzis atļauju izmantot viņas dzejoli “Zilais lakatiņš” dziesmas radīšanai.

Kultūras ABC

LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.

Mora šo dzejoli bija sarakstījusi 1929. gadā kā vārdus Konservatorijas studenta Viktora Sama krievu romances noskaņās sarakstītajai kompozīcijai, kas tā arī neguva plašāku ievērību.

Mora atļauju devusi, un Rozenštrauhs jaunu melodiju dzejolim sarakstījis Nidas jūrmalā kā veltījumu savai līgavai Elvīrai. “Viss bija tieši tā, kā Valdas Moras dzejolī – vasara, meitene un mati kā saulstaru riets,” atcerējās Rozenštrauhs.

Neskatoties uz nevainīgajiem vārdiem, dziesma negaidīti kļuva populāra leģionāru vidū, tāpēc padomju gados tika aizliegta.

Tomēr daudzās ģimenēs slepeni dziesmu dziedāja, un cilvēki “Zilā lakatiņa” vārdus atcerējās arī vēl pēc 40 gadiem.

Šim lēnajam valsim piemīt sentiments, kas gaiši smeldzīgi stāsta par mīlestību un aizgājušo vasaru, radot cilvēkos teju himnai raksturīgu emocionālu pārdzīvojumu. Un vēl dziesmai piemīt mistiskais latviskais kods, kuru izskaidrot būtu tikpat vienkārši kā atbildēt uz jautājumu: “Kāpēc mēs Jāņos meklējam papardes ziedu?”

Rozenštrauhs 1942. gadā ieguva tulka vietu vācu policijas bataljona štābā, bet vēlāk nokļuva filtrācijas nometnē Sibīrijā, no kuras atgriezās 1947. gadā. Slavas zenītu viņš piedzīvo tikai Atmodas laikā – 1988. gadā viņu atbalstīja Raimonds Pauls, kurš sarīkoja abiem kopīgu koncertu Filharmonijā. Šajā gadā notiek arī viņa vēsturiskā uzstāšanās Rundāles pils pagalmā. Pils kādreizējais direktors Imants Lancmanis atceras, ka ļaudis uz pils pagalmu plūduši nevis kā uz koncertu, bet notikusi tiekšanās uz sauli, dīvaina masu pievilkšanās. “Zilo lakatiņu” nodziedāja arī dziesmotās revolūcijas laikā Mežaparka estrādē. Kopš tā brīža komponists tiek reabilitēts, un daudzas viņa dziesmas kļūst par Latvijā populāriem šlāgeriem. Dažu gadu laikā līdz savai nāvei 1992. gadā Rozenštrauhs apceļoja arī trimdas latviešus ASV, Kanādā un Austrālijā.

Dzejniece Valda Mora lielāko daļu dzīves nodzīvoja ASV, un trimdā iznāca viņas krājums “Apburtais laiks”. Dzejolim “Zilais lakatiņš” šajā krājumā viņa pievienojusi vēl vienu pantu, kuru “piedziedājuši“ klāt latviešu karavīri frontē:

“Nu dziļa nakts.

Kas pelnos vairs dzirksteli šķils?

Sirdī – kā maldi –

Plīvo vēl saldi

Atmiņu lakatiņš zils.”

“Tautā iegājis, ko lai dara...” savu rīcību pamatoja dzejniece, kurai, starp citu, pašai bijis dramatisks un nepiepildīts mīlasstāsts ar dzejnieku Jāni Ziemeļnieku. Viņa dzejniekam solījusi nekad neprecēties, bet solījumu tomēr nav turējusi.

Trimdā 1951. gadā “Melvaton” izdevniecībā izdotajā platē kā dziesmas “Zilais lakatiņš” autors kļūdaini norādīts Alberts Melbārdis, kurš sarakstījis daudz leģionāru dziesmu.

Savukārt mūzikas pētniece Daiga Mazvērsīte norāda, ka dažkārt pats Rozenštrauhs, iespējams, piesavinājies citu autoru laurus. Rozenštrauham piedēvēta, piemēram, dziesma “Virši zili”, kas ir sena krievu romance, kuras autors ir Aleksandrs Djubuks. Strīdīgs esot arī “Vecpiebalgas ūdensrožu” jautājums.

Interesanti, ka Padomju armijas karavīru vidū bija populāra 1940. gadā sarakstītā Ježi Peterburgskija un Jakova Goldenberga dziesma ar tādu pašu nosaukumu – “Zilais lakatiņš”. Nosaukums gan ir vienīgais, kas kopīgs abām dziesmām.

2018. gadā reizē ar Latviju 100 gadu jubileju svinēja Eduards Rozenštrauhs. Par Rozenštrauhu uzņemta LTV dokumentālā filma “Zilais lakatiņš”, kuru veidojusi Ilze Strenga un Guntis Lēmanis. Rozenštrauhs redzams arī Rolanda Kalniņa filmā “Akmens un šķembas” (filma sākotnēji saucas “Dzimtene, piedod” un vēlāk – “Es visu atceros, Ričard”), kurā leģionāru kāzu epizodē Rozenštrauhs spēlē “Zilo lakatiņu”. Kad dziesma tiek aizliegta, tās vietā filmā skan dziesma “Tur, kur Gauja, tur, kur Rauna”. Epizodiskās lomās Rozenštrauhs nofilmējies virknē citu filmu, tostarp filāms “Ilgais ceļš kāpās” un “Valsis mūža garumā”.

Rozenštrauhs ir autors ap 60 tautā iemīļotām melodijām, kuru vidū ir arī “Vecās dzirnas”, “Ai, māte Latgale”, “Pa kuru laiku nosirmoja jūra”, “Kādai meičai Cesvainē”, “Vecās dzirnas”, “Jāņu nakts” un daudzas citas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti