Aicinot uz koncertu, "Skyforger" sadarbībā ar folkloras draugu kopu "Skandinieki" publicējuši videoklipu dziesmai "Lec, eglīte".
Grupas "Skyforger" vasara bijusi aktīva. Paralēli koncertiem grupa strādā pie jauna albuma, kura izdošanu plāno 2023. gadā. Grupai pievienojies jauns dalībnieks. Šī brīža sajūtās un pārdomās telefona sarunā dalījās grupas līderis Pēteris Kvetkovskis.
Aiga Leitholde: "Skyforger" būs koncerts Mežaparka Lielajā estrādē. Cik nozīmīgas ir koncertvietas? Vai tās piešķir cita veida vēstījumu, vai tomēr – koncerts paliek koncerts neatkarīgi no vietas?
Pēteris Kvetkovskis: Protams, patīkamāk uzstāties uz lielas, labi aprīkotas skatuves, tad vēl ap koncertu saistītā ažiotāža – skaidrs, ka tas ir lielāks notikums par mazāka izmēra koncertu. Esam jau spēlējuši uz lielām skatuvēm, tas ir jau ierasts, tāpēc sajūsma nav tik liela kā darbības sākumā. Jāpiebilst, ka koncerts nebūs uz tās pašas skatuves, kur dziesmu svētkos stāv kori, bet gan uz Mežaparka estrādes priekšā uzbūvētas festivāla izmēra skatuves.
Cik daudz vari atklāt no koncerta programmas? Kā izskatās "Skyforger" vasaras sezona, kā organizējaties?
Pēdējais mēnesis bija koncertiem bagāts – tie bija katru nedēļas nogali, paralēli mēģinājām Mežaparka koncertam, kura programmā varēs sagaidīt pa drusciņai no visiem "Skyforger" albumiem. Būs arī viens jauns skaņdarbs un daži skaņdarbi kopā ar īpaši aicinātajiem viesiem.
Droši vien starp viesiem būs arī "Skandinieki"
Jā, "Skandinieki". Pārējos gan paturēšu noslēpumā.
Labi. Pastāsti par "Skyforger" vasaru, kāda tā jums bija?
Uzstājāmies Lietuvā – festivālā "Mėnuo Juodaragis" un uzstājāmies arī Igaunijā "Viru Folk Festival", bet vasaras galvenais notikums bija Vācijā – "Wacken Open Air"! Beidzot, pa visiem šiem gadiem, viņi saņēmās un mūs uzaicināja.
Līdz ar to – šogad spēlējām arī lielākajā metāla festivālā pasaulē.
Cik liels ir šis festivāls?
To apmeklē ap 90 000 cilvēku, un kādas 150 grupas spēlē uz 10 skatuvēm.
Šobrīd esam politiski springtā laikā, Krievijas karš Ukrainā ir ļoti tuvu. Tu esi cilvēks, kas izsenis ir interesējies par vēsturi un to atspoguļojis arī savā radošajā darbībā, kā tu redzi šo laiku?
Ir nepatīkami redzēt, ka tas, ko zinām kā vēsturisko un domājām, ka tas paliks cilvēces pagātnē, atkal atgriežas un notiek tepat blakus. "Skyforger" albumu tēmas ir par tautas cīņām par brīvību. Tagad savām acīm redzam, kā kādam neļauj dzīvot tas, ka citi grib būt brīvi un paši par sevi. Tas ir briesmīgi. Tas nav ceļš uz priekšu, bet gan atpakaļ pagātnē. Bet, man liekas, ka eksistences likumi parāda to, ka tas nav iespējams, atgriezties un dzīvot pagātnē, kamēr visi citi iet uz priekšu. Cerams, ka tā arī notiks. Mēs katrs darām savu darbu. Atbalstām Ukrainu pēc savām iespējām. Esmu piedalījies "Новимний Кудень" dziesmas "Український Щит" ierakstā, kas paredzēta Ukrainas karavīru atbalstam.
Pastāsti par "Skyforger" jauno bundzinieku! Kas mums būtu par viņu jāzina?
Jaunais bundzinieks ir Jānis Osis no "NUVO" – Valmieras grupas, kurā smago mūziku divatā spēlē bundzinieks un basģitārists. Jāni pazinu jau sen un beigās izteicu piedāvājumu, vai viņš vēlas pievienoties mūsu sastāvam. Osis ilgi domāja, jo dzīvo Valmierā un prātoja, kā izbraukās uz Rīgu, bet uzņēmās. Viņš ir spēcīgs bundzinieks, kurš ir ieinteresēts mūzikā un darbojas arī līdzi. Mēs esam ļoti apmierināti.
Kādas izmaiņas laika gaitā esi ievērojis "Skyforger" auditorijā?
Šķiet, jaunā paaudze mazāk interesējas par metālmūziku, vismaz tādu metālu, kāds man pašam patīk. Prieks redzēt katru jaunu cilvēku, kas atnāk uz mūsu koncertiem. Jāpiemin, ka uz mūsu koncertiem nāk dažādi cilvēki, arī tādi, kas ikdienā smago mūziku neklausās, bet viņiem patīk "Skyforger" teksti un vizuālais tēls – tāds Latvijas vēstures atspoguļojums – tas mums ir bonuss.
Bet par Latvijas metāla skatuvi kopumā neko entuziastisku nevaru pateikt. Manuprāt, pēdējos gados nekas jauns nav radies un noticis.
Bet to var teikt arī par kopējo situāciju pasaules metālmūzikā – notiek stāvēšana uz vietas, vecā atspēlēšana, miksēšana un komercializācija, kas man nepatīk.
Komercija rada sava veida komforta zonu
Agrāk arī bija komercgrupas, bet bija arī spēcīga andergrounda kustība, kas tagad kaut kā ir izčākstējusi. Tagad katrs grib uzreiz uz lielām skatuvēm spēlēt, būt slavens – savā ziņā tāds jau ir katra muzikanta sapnis. Tās zināšanas, ko darīt, lai būtu populārs, nomaina vēlmi radīt kaut ko pavisam jaunu.
Man ir sajūta, ka smagā rokmūzika, metāls tuvojas savam noslēgumam. Ir jānāk kaut kam jaunam!
Novērtējot padarīto, iespējams, ātrāk sagaidīsim jauno. Par ko tev pašam "Skyforger" darbībā ir vislielākā gandarījuma sajūta?
"Skyforger" iet savu ceļu ar savu stilu. Mēs mēģinām tā ietvaros radīt ko jaunu. Lai radītu kaut ko pavisam jaunu, būtu jātaisa cita grupa. Jaunais, tas būs pa spēkam jauniem čaļiem, kuri tikko sāk savu darbību un grib pasauli pārmainīt. Savukārt man pašam ir gandarījums par to, ka "Skyforger" pastāv un turas kopā, esam spēcīgs sastāvs.
Mēs arvien varam radīt tādas idejas, kas pašiem patīk. Tā nav atstrādāšana.
Tas viss arī rada dzinuli darboties tālāk. Kamēr idejas nāk, ar grupu viss ir kārtībā, par to man ir vislielākais prieks!
