Taču pirms tam, 30. martā jeb Lielajā Piektdienā, Dzintaru koncertzālē "Kamēr..." atskaņos Jāņa Lūsēna "Diatonisko kantāti" un 12. aprīlī koncertzālē "Cēsis" dziedās Pētera Vaska mūziku.
Kā iespējams atrast laiku it visam, uzmanību veltot gan darbam Latvijas Nacionālajā operā un baletā, gan korim "Kamēr…” un vēl citiem projektiem? "Ļoti svarīga ir plānošana! Visiem zināmā patiesība – jo vairāk dari, jo vairāk spēj izdarīt. Ja sāc slinkot, izej no aprites. Svarīgākais atrast balansu – ka esi noslogots, bet neesi pārguris, lai vari visu izpildīt. Svarīgi ir trāpīt pa vidu,” ir pārliecināts diriģents, kura vadībā vēl nesen pirmizrādi Baltajā namā piedzīvoja Igora Stravinska "Izvirtības hronika”.
Vai klausītāji, kuri kādu laiku kori "Kamēr..." nav dzirdējuši, 30. martā no tā varētu sagaidīt kādas jaunas krāsas? "Augot kopā ar kori, pats nemaz tās izmaiņas īsti nepamanu. Droši vien būtu interesanti salīdzināt – pirms un pēc. Varbūt fakts, ka strādāju operā, mudinājis mani korim veidot lielāku skaņu? Varbūt tiešām ienākusi cita krāsa, nobriedušāks tonis.”
Ja par briedumu, der atzīmēt, ka 30. marta koncerta afišā neatrodam korim "Kamēr…” allaž klāt likto apzīmējumu "jauniešu koris".
"Nosaukums oficiāli pagaidām nav mainīts, jo definīcija, ko šis vārds ietver mūsu gadījumā, paliek nemainīga – galvenais, lai sirdī jūties jauns. Nosaukumā dziļi iekodēta kora būtība un veids, kādā muzicējam. Tas ir svarīgākais – panākt vitālo, enerģisko interpretāciju.
Taču ārzemēs ar apzīmējumu "jauniešu koris" saprot bērnu kori. Un ar to mums ļoti jāuzmanās...
Klausītāji domā, ka uz skatuves iznāks desmitgadīgi vai jaunāki bērni, bet nākam mēs – gadu amplitūdā no piecpadsmit līdz trīsdesmit trīs," skaidro Liepiņš.
30. marta koncerta centrā saskaņā ar Dzintaru koncertzāles vēlmi likta Jāņa Lūsēna "Diatoniskā kantāte". "Nosaukums jau pasaka daudz – it kā vienkārša harmoniskā valoda, bet tik ļoti skaista, patīkama un klausāma mūzika,” stāsta diriģents, taču vienlaikus arī atzīmē: "Vienīgā nianse, ko izmainījām – oriģinālvariantā kantātei ir piecas daļas, bet, ņemot vērā Lielās Piektdienas kontekstu, no gavilējošās piektās daļas esam atteikušies, kopā ar autoru izveidojot speciāli piemērotu versiju."
Līdzās kantātei skanēs arī Pētera Plakida un Georga Pelēča darbi, kas iekļauti kora "Kamēr…” jaunākajā albumā, kā arī Ērika Ešenvalda mūzika.
Kopumā "Kamēr…" pavasaris būs visai darbīgs. "Nopietni gatavojamies Pētera Vaska mūzikas koncertam "Debesis un zeme", kas 12. aprīlī izskanēs koncertzālē "Cēsis" un būs īsts pārbaudījums korim, bet centrālais mūsu pašu iniciētais projekts gaidāms 23. un 24. maijā Rīgas Mākslas telpā: tas būs koncerts-izstāde "Kalpotājs. Blumbergs. Kamēr..."
Ilmārs Blumbergs bija mūsu ilglaicīgais draugs un sadarbības partneris, kurš radījis gan kora logo, gan albumu vāciņu un afišu dizainu neskaitāmiem mūsu projektiem.
Viņu pieminot, taps izstāde, kuras centrā būs Ilmāra mākslā bieži izmantotais kalpotāja tēls un māksla, kas tapusi korim. Tas viss vainagosies ar diviem koncertiem, kuros skanēs jaunradīta mūzika, kuru sacerējuši korim tuvi komponisti, iedvesmojoties vai nu no Ilmāra dzīves, viņa darbiem vai svarīgiem tekstiem, ko viņš pats pierakstījis vai izmantojis savus darbos. "Tā būs skaista piemiņa Ilmāram,” prāto diriģents un atklāj, ka Ilmāra Blumberga mākslas stafeti kora vizuālā noformējuma jomā pārņēmis Paulis Liepa, kurš veidojis arī Plakida un Pelēča mūzikas albuma vizuālo ietērpu. "Viņš ir interesants mākslinieks – uzreiz uztvēra mūsu ideoloģiju un to, kā vēlamies izskatīties.”
