Koncertā izskanēs Ādolfa Skultes “Horeogrāfiskā poēma”, šī gada jubilāra Imanta Kalniņa Piektā simfonija, Andra Dzenīša kamersimfonija “(SIN)fonietta” un Artura Maskata jaundarbs “...ko stāstīja vējš pār jūru”. Lielkoncertu varēs klausīties LR3 “Klasika” 28. maijā pulksten 19.00 un 26. un 27. jūnijā vērot kanālā TV24.
"Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts jau vairāk nekā desmit gadus ir būtiska Latvijas koncertdzīves sastāvdaļa. Kaut arī neierastākā laikā un formātā, šī 2005. gadā veiksmīgi aizsāktā tradīcija tiek turpināta arī šogad. Kā ierasts – skanēs jaundarbs un īpaši godināts tiks arī jubilārs, un gaismā tiks celtas arī ilgāku laiku neatskaņotas latviešu simfoniskās mūzikas vērtības," norādīja pasākuma organizatori.
“Tradīcijas ir jāciena!” teic “Latvijas Koncertu” direktors Guntars Ķirsis, “tās veidojas pamazām, iztur laika pārbaudi un skeptiķu šaubas. Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts pilnīgi noteikti ir tradīcija, bet ne jau tikai kā nozīmīgs ikgadējs koncerts.
Tas ir notikums, kurā pelnīti tiek godināti latviešu simfonisma vecmeistari, kuru iedvesmoti mūsu laikabiedri nošu rakstā pauž šodienas liecības.
Arī šogad piedalās visi – katrs savā “drošajā burbulī” – Lielajā Dzintarā, Ģildē, Operas namā un Dzintaru koncertzālē. Šogad citādi nedrīkst – tāds laiks... Bet tradīciju nedrīkst pārtraukt un to saprot orķestru mūziķi, solisti, diriģenti un komponisti. Paldies visiem! Un paldies Arnolda Klotiņa ierosmei!”
Sapulcējušies uz operas skatuves, Latvijas Nacionālās operas simfoniskā orķestra mūziķi sava galvenā diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā vakaru ieskandinās ar Ādolfa Skultes 1957. gadā komponēto “Horeogrāfisko poēmu”, kurā "latviski etnogrāfisks kolorīts savijas ar itālisku temperamentu".
Komponista Andra Dzenīša pirms sešiem gadiem pirmatskaņotajai partitūrai “(SIN)fonietta” no jauna pievērsīsies Normunda Šnē vadītais kamerorķestris "Sinfonietta Rīga".
Savukārt uz Lielās ģildes skatuves Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā pirmatskaņos Artura Maskata jaundarbu “...ko stāstīja vējš pār jūru”. Autors par šo koncertžanra darbu akordeonam un orķestrim atklāja: “Jau ilgāku laiku mūs ar Kseniju Sidorovu saista radoša draudzība un uzticēšanās. Es apbrīnoju Ksenijas izcilo spēli, viņas aizrautību, cilvēcisko izjūtu siltumu un augsto profesionalitāti. Man ļoti gribējās veltīt viņai skaņdarbu, kurā akordeons sacenstos ar lielu simfonisko orķestri, tā spēku, varenību, arī smalkuma un iedvesmas pilnu liriku. “Vējš pār jūru...” – tā noteikti ir Baltijas jūra ar savu plašumu, nemierīgajām debesīm, nakts sarunām, mēnesnīcas noslēpumiem. Tas ir stāsts par akordeona ilgām, vientulību, arī mīlestības nenovēršamību.”
“Gara mūžīgais un ērkšķainais ceļš uz harmoniju” – tā šī gada jubilāra Imanta Kalniņa 1979. gadā tapušo Piekto simfoniju, kura finālā ieskanas arī latviešu tautasdziesma “Caur sidraba birzi gāju”, raksturojis Imants Zemzaris. Pie diriģenta pults esot Aināram Rubiķim, koncertzālē “Lielais Dzintars” to atskaņos Liepājas Simfoniskais orķestris.