"Tā sajūta, ka ir apnicis cīnīties – tā var piemeklēt jebkuru un jebkurā brīdī, un paldies jaunajiem kolēģiem, kuri neļāva šai sajūtai padoties. Tieši viņi bija tie, kas pārliecināja, ka vajag vienkārši turpināt," stāsta Silabriedis un atgādina, ka "Mūzikas Saule" nosvinējusi arī simto laidienu, kas mūzikas žurnālam īstenībā nemaz nav maz.
"Līdz šim esam visilgāk iznākušais mūzikas žurnāls Latvijas teritorijas vēsturē – bijuši daudzi mūsu priekšteči, bet neviens no tiem nav izturējis divdesmit gadus.
Pirmais žurnāls iznāca 2000. gadā, un tagad ir jau 2020. gads. Un paldies Valsts kultūrkapitāla fonda Mūzikas un dejas mākslas ekspertu komisijas dalībniekiem, kuri pēc ļoti ilgiem laikiem piešķīra finansējumu visam gadam. Mēs tiešām varam uzzīmēt visa gada plānu, un šī sajūta rada neticamu laimi," stāsta Silabriedis.
Runājot par kultūras mediju vēstuli Kultūras ministrijai, Silabriedis atzīmē: "Savulaik tā bija Rudītes Kalpiņas iniciatīva, un tā tika atjaunota. Plašsaziņas līdzekļu galvenie redaktori un vadītāji atkal sanāca kopā, jo
likās – skaidri un gaiši jāpasaka Kultūras ministrijai, ka mediju lokā ietilpst arī kultūras mediji, un, ja nu visi šie kultūras aprakstītāji un analizētāji sanāk kopā, tad varbūt kaut kas arī iznāk...
Mums ir jau pirmais rezultāts: tika izveidota darba grupa un tapis dokuments, kas vēl jāpārskata, bet kas rada zināmas cerības, ka vai nu Kultūras ministrijas, vai Valsts kultūrkapitāla fonda paspārnē tiks izveidots apjomīgāks un pastāvīgāks valsts atbalsts katras jomas kultūras izdevumam. Sīkāk neko nevaru pateikt, jo tas šobrīd vēl ir tikai darba dokuments – es arī pats neesmu bijis darba grupā, bet saku lielu paldies kolēģiem no "Domuzīmes", "Konteksta", "Kino Rakstiem" un vēl visiem citiem, kas saņēmušies un pie tā strādājuši."
Šodien, īpaši jau jaunā koronavīrusa "Covid-19" izraisītās ārkārtējās situācijas apstākļos, sabiedrība arvien vairāk ienirst digitālajā vidē, kurā "Mūzikas Saule" līdz šim bijusi mazāk pieejama. Tiesa gan, jau pirms krīzes atsevišķi raksti par komponistiem publicēti Latvijas Mūzikas informācijas centra mājaslapā. "Paldies Egīlam Šēferam un viņa kolēģei Elīnai Selgai – varbūt kaut kādā ziņā viņi pat bija ierosinātāji," saka Silabriedis.
"Tagad ir tā, ka apmēram trīs nedēļas pēc "Mūzikas Saules" fiziskās iznākšanas žurnāla PDF versiju ievietojam Latvijas Mūzikas informācijas centra mājaslapā.
Vēl gribu teikt lielu paldies jaunajam kolēģim Ernestam Valtam Circenim, kurš uzņēmies vērtīgu darbu – sākam sistemātiski pārskatīt visus iepriekšējos laidienus, no kuriem izceļam dokumentus un rakstus par latviešu komponistiem un latviešu mūziķiem. Mūzikas informācijas centrs apsolījis tos likt pie katra komponista, instrumentālista un vokālista šķirkļa, un tā mēs visus šos 20 gadus pamazām ceram apstaigāt, ievietojot visus tekstus beidzot tīmeklī, jo "Mūzikas Saules" bagātība pa šo laiku kļuvusi tiešām ļoti liela. Un vēl viena lieta – beidzot tiks veidots katalogs, kurā arī mēs paši galu galā zināsim, kurā laidienā kas iznācis. Ļoti ceru, ka tas neapstāsies, jo digitālajā vidē tam visam ir jābūt. Diemžēl mums nav absolūti nekādu resursu mājaslapai, lai gan ļoti gribētos uzturēt arī aktualitāti – teiksim, Armands Znotiņš noklausās koncertu, un nākamajā rītā tīmeklī jau lasāms viņa viedoklis par to," stāsta Silabriedis.
Žurnāla pavasara laidiens veltīts saksofonam un saksofonistiem. "Šādu tematisko numuru lielais pluss ir tas, ka no viena raksta otrā, no otra trešajā pamazām saaužas kopā iespējami pilnīga ainava, raksturojot šībrīža stāvokli," atzīmē žurnāla galvenais redaktors.
Pēc pāris nedēļām "Mūzikas Sauli" varēs atrast arī tīmeklī, bet kā ir šobrīd? Vai varam runāt par īpašu piegādi? "Tā "īpašā piegāde" ir mūsu labā "Klasikas" kolēģe Ilze Medne, kura zināma kā ļoti atsaucīgs cilvēks.
Arī fotogrāfs Jānis Porietis teica – ja nav variantu, viņš ar divriteni varot izvadāt. Visi šie neuzmanīgas labprātības vai labsirdības uzplūdā sacītie teikumi labi paliek manā atmiņā," smejas Orests Silabriedis.
Žurnāla vasaras laidiens būs veltīts muzikoloģijai - gan sarunām ar cilvēkiem, kas veido muzikoloģijas vidi, gan atmiņu stāstiem par tiem, kurus mēs vienkārši esam aizmirsuši. "Ir lietas, uz kurām mēs gribam paskatīties un atgādināt. Dzīvā muzikoloģija jau ir tā, kas apkalpo klasisko mūziku un ir vislabākais starpnieks starp mūziku un klausītāju, un man liekas, ka tā ir aizraujoša lieta."
Bet kādu Orests Silabriedis iztēlojas "Mūzikas Saules" lasītāju?
"Gribu, lai "Mūzikas Saules" lasītājs ir cilvēks, kurš nav nepacietīgs – lai viņš ir tāds, kurš vēlas iedziļināties tekstā, izlasīt to līdz galam, vēlas klausīties mūziku un vēlas saprast, kas notiek.
Mēs muzikoloģijā un vispār mūzikas aprakstniecībā esam vēl tālu no tā līmeņa, kādu piedāvā, piemēram, žurnāls "Rīgas Laiks" – līdz tam mums ir vēl kur augt un būvēties, bet ticu, ka tas pienāks, jo mūzikas aprakstniecība mums bijusi lielā pauzē – divdesmit gadus. Ir bijuši kaut kādi sporādiski iznācieni, bet cilvēku, kuri spēj reflektēt par mūziku, manuprāt, ir vairāk, nekā mēs pagaidām apjaušam, un ļoti ceru, ka mūsu lasītājs tajā visā piedalīsies un atbalstīs mūs."
