Kad mūzika ved apkārt pasaulei. Saruna ar elektroniskās mūzikas izdevēju Sergeju Saburovu

Piektdien, 8. februārī, klubā “ONE ONE Riga” notiks Maskavā bāzētās elektroniskās mūzikas izdevniecības “The Hyperboloid Records”  veidotais pasākums, kurā uzstāsies mākslinieki, kas pārkāpj robežas un padara plašāku klausītāju izpratni par elektronisko mūziku un andergrounda skatuvi kopumā.

Skanējumā eksperimentāli, abstrakti, tomēr saglabājot dejiskumu – “The Hyperboloid Records”  darbojas jau kopš 2004. gada un elektroniskās mūzikas cienītājiem būs atpazīstams, pateicoties tādiem māksliniekiem kā “PIXELORD” un “Tropical Interface”. Klubā “ONE ONE Riga” uzstāsies: A. Fruit, “Summer of Haze”, “Raumskaya”, DJ Saburov, kā arī W3C, elektroniskās mūzikas producents no Latvijas. Intervijā ar izdevniecības līdzīpašnieku un dīdžeju Sergeju Saburovu apspriedām dažādu kultūru atšķirības un to ietekmi uz mākslinieku radošo brīvību.

Radošā brīvība vai popularitāte?

2018. gada nogalē medijus pāršalca ziņa par to, ka grupai “IC3PEAK” varas iestādes ir aizliegušas koncertēt, un arī populārais reperis Haskijs (Хаски) ir piedzīvojis līdzīgu situāciju. Tāpēc jau sākumā Sergejam jautāju, cik ļoti Krievijas mākslinieki var realizēt savu radošo brīvību?

“Komforta trūkums, pastāvošie konflikti starp varas iestādēm un ideoloģijām veicina radošumu, tāpat arī māksla nav neitrāla vai konformistiska,  un tomēr - pastāv savādas robežas, kuras ir grūti definēt. Jau iepriekš ir bijuši videoklipi, dziesmas un teksti ar nepārprotami tiešu saturu (explicit), taču šajā gadījumā situāciju visu radīja dažādu elementu kopums – jauni izpildītāji, jauna auditorija, popularitāte no andergrounda līdz meinstrīmam. Šie mākslinieki – “IC3PEAK” un Haskijs – gadiem ilgi ir darbojušies andergroundā, bet 2018. gadā viņi izdeva ierakstus, kas ieguva tādu popularitāti, ka iekļuva pārdotāko ierakstu Top20. Viņi ir ļoti neatkarīgi un šobrīd arī ietekmīgi. “The Hyperboloid Records” nav šādas ietekmes, jo esam izmēros mazāki, darbojamies nišā un nepiesaistām tik lielu pūļu uzmanību.

Ja vien neesi superpopulārs un ietekmīgs, maz ticams, ka saskarsies ar cenzūras radītām problēmām.

Pateicoties vietējo un starptautisko mediju uzmanībai, labi varēja redzēt, ka cenzūra nebija labi izplānota darbība. Un ziņas medijos māksliniekiem pievērsa vēl vairāk uzmanības, vairojot to ietekmi, un pēkšņi varas iestādes nolēma, ka nevēlas māksliniekus cenzēt. Tālab pēdējie tūres koncerti noritēja ļoti labi. Nē, šis nav stāsts ar laimīgām beigām, bet tajā pašā laikā jāsaprot, ka situācija ir daudz sarežģītāka, lai to viennozīmīgi varētu novērtēt,” uzsver Sergejs.

Labi aprīkotās Ķīnas andergrounda skatuves

“The Hyperboloid Records” jau kopš 2009. gada aktīvi koncertē arī Ķīnā – kuras mūzikas dzīve, šķiet, ir pakārtota pavisam citiem noteikumiem. “Mēs, “The Hyperboloid Records”, esam mūzikas nūģi – mēs spēlējam mūziku visur, kur vien tas ir iespējams. Sadarboties ar Ķīnu ir tas pats, kas sadarboties ar jebkuru citu valsti vai metropoles pilsētu.

2009. gadā sakontaktējāmies ar promoteriem Ķīnā, sākumā uzstājoties divās pilsētās, bet vēlāk aizvadot pat līdz 10 koncertiem garu tūri. Arī Ķīnā varas iestādes līdzīgi skatās uz mūziķiem – kamēr mākslinieks nav kļuvis pārāk liels un ietekmīgs, viņš netiek uzskatīts par draudu.

Tas varbūt neizklausīsies ļoti progresīvi – bet, ja vēlies darīt savu lietu, tu izbaudīsi vairāk brīvības, ja spēlēsi skaitliski mazākai auditorijai.

Mēs šādu stratēģiju neizvēlējāmies apzināti, tomēr šobrīd esam šādā pozīcijā, kad varam darīt to, ko vēlamies, un tas nesagādā mums lielas problēmas,” vērtē Sergejs.

Viņš uzsver, ka

Ķīnā naktsklubu vai pasākumu vietu īpašnieki gādā par to, lai māksliniekiem būtu pieejamas vislabākās skaņu un gaismu sistēmas, vislabākais aprīkojums. Ikkatrā Ķīnas pilsētā būs vismaz viens ļoti labi aprīkots andergrounda mūzikas  klubs.

Kā savus iecienītākos klubus viņš min “Dada Beijing” Pekinā, “Club All” Šanhajā, “Oil Club” Šeņdžeņā.

“Ķīnā radīto mūziku nav tik vienkārši atrast internetā. Kaut kas ir  vietnēs “Soundcloud” un “Instagram”, bet mēs varēsim dzirdēt tikai to, kas ir ticis pāri robežai. Mūzikas apmaiņai Ķīnā tiek lietota ļoti populārā vietne “WeChat” , kur tu vari izdarīt gandrīz visu – lasīt ziņas, skatīties video, klausīties mūziku, kuru klausās arī tavi draugi. Caur šo vietni arī es komunicēju ar saviem ķīniešu draugiem,” stāsta Sergejs, iesakot tādas ķīniešu elektroniskās mūzikas izdevniecības kā “Genome 6.66 Mbp”, “Svbkvlt” un “Do Hits!”.

Mūzikas metropoles

“Berlīnē ir pagrūti izdomāt, kurā dienā būs mazāk pasākumu, jo katra diena šajā pilsētā ir pasākumu diena! Neskaitāmi daudz vietu piedāvā visu stilu mūziku, kas padara izcelšanos sarežģītu. Labi ir tas, ka mūsu izdevniecībai Berlīnē ir ļoti daudz draugu – producenti, mūziķi. Gadiem ilgi Berlīne bija mana mīļākā pilsēta. Pirmo reizi uz Berlīni devos 1997. gadā, un toreiz tā bija viena no Eiropas lētākajām pilsētām, kas priecēja ar savu dažādību un nakts dzīvi. Berlīne mainās nemitīgi – tā ir kļuvusi dārgāka un korporatīvāka, bet pilsēta ir liela, tāpēc es būšu uzmanīgs ar spriedumu izteikšanu. Domāju, ka Berlīnes nozīmība vēl kādu laiku paliks nemainīga. Šobrīd Berlīnē joprojām viss ir labi, tāpēc nav vietas nostalģijai,” spriež Sergejs.

Jautāts par Maskavas kolorītu, viņš saka: “Maskava ir ļoti ģentrificēta. Daudzi rūpnīcu rajoni Maskavas centrā tagad ir pārveidoti par galerijām, bāriem, naktsklubiem un vietām, kur rīkot festivālus. Varu ieteikt Maskavu vasarā, kad pilsētas parkos notiek mūzikas festivāli, jo īpaši Gorkija un ''Muzeon Park of Arts''. Runājot par naktsklubiem, varu ieteikt “Powerhouse” un “Pluton”, kas ir vieni no labākajiem klubiem ne vien Maskavā, bet visā Krievijā. Lai gan Maskava ir ļoti liela pilsēta, visinteresantākās vietas ir netālu viena no otras.”

Bez vārda, bez dzimuma

Mūzikas pasaulē arvien skaļāk tiek runāts par dzimuma līdztiesības jautājumiem, piemēram, aicinot festivālus programmās iekļaut vienlīdzīgu skaitu sieviešu un vīriešu mākslinieku. Iespējams, elektroniskās mūzikas skatuve izsenis ir bijusi viena no tolerantākajam. “Mākslinieces sievietes nekad neesmu vērtējis kā atšķirīgas. Mākslinieks ir un paliek mākslinieks – neskatoties, kāds viņam dzimums. Kopumā sievietēm, elektroniskās mūzikas producentēm, mūsdienās ir daudz vairāk iespēju un viņu sacītais tiek vairāk uzklausīts, par ko man liels prieks. Visu “The Hyperboloid Records” ierakstu skaņu inženiere ir Anna Fruita  (skatuves vārds A. Fruit) , kura elektroniskās mūzikas industrijā ir strādājusi gadiem ilgi – mūsdienās vienkārši tam tiek pievērsta lielāka uzmanība. Es vēlos uz skatuves redzēt vairāk sieviešu mākslinieces un ar katru gadu tas tā arī notiek. Tomēr “The Hyperboloid Records” katalogā vairākumā ir vīrieši mākslinieki, taču tā nav apzināta izvēle. Tas tā ir noticis, jo galvenokārt strādājam ar demo ierakstiem, kurus saņemam elektroniski. Tā kā esam ļoti internetā bāzēti, bieži vien nezinām ne mākslinieka vārdu, ne dzimumu, ne vecumu,” atklāj Sergejs Saburovs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt