Kultūras ziņas

Simfoniskais hits – Bēthovena sestā

Kultūras ziņas

Uztakts. Latvijas jaunie talanti

Pasniegta JVLMA Gada balva 2020

JVLMA Gada balvu saņem trīs mācībspēki un trīs studējošie

18. februārī virtuālā ceremonijā tika pasniegts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) nozīmīgākais apbalvojums – “JVLMA un LMT Gada balva 2020”. Šogad apbalvojumu saņēmuši trīs JVLMA mācībspēki – asociētā profesore, flautiste Ilona Meija, profesore, muzikoloģe Lolita Fūrmane un lektore, koncertmeistare Ilze Dzērve, un trīs JVLMA studējošie – komponists Edgars Mākens, vijolnieks Andrejs Jegorovs un diriģents Aivis Greters.

Gada balva tika iedibināta 2004. gadā – JVLMA 85. dzimšanas dienā. Sākotnēji tā tika piešķirta Mūzikas akadēmijas studentiem par radošo aktivitāti un izciliem panākumiem mūzikā, savukārt gadu vēlāk, 2005. gadā, par izcilu pedagoģisko un radošo darbu to saņēma arī kāds no akadēmijas mācībspēkiem. 2017. gadā šis apbalvojums ieguvis LMT vārdu un šodien godina visu Mūzikas akadēmijā pārstāvēto jomu sasniegumus.

“JVLMA un LMT Gada balvas 2020 mācībspēkam” laureāti

Lolita Fūrmane

Profesore Lolita Fūrmane ir JVLMA Muzikoloģijas katedras mācībspēks un JVLMA Zinātniskās pētniecības centra pētniece. Viņa ir daudzu zinātnisko rakstu autore, veidojusi vairākas monogrāfijas.

Muzikoloģes zinātnisko interešu loks aptver Eiropas klasiskās mūzikas mantojumu un Latvijas mūziku. Kā Vācijas Akadēmiskā Apmaiņas Dienesta (DAAD) un Māras Doles (ASV) stipendiāte viņa padziļināti studējusi mūzikas avotus Florencē, Leipcigā un citur. 2011. gadā Fūrmane vadījusi starptautisku projektu, kas veltīts 18. gadsimta mūzikas rokrakstu kataloģizācijai Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē (partneri bija Leipcigas Universitāte un Baha arhīvs Leipcigā). Šobrīd viņa sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku veic Pirmā Rīgas pilsētas teātra nošu krājuma kataloģizāciju un zinātnisko izpēti, kā arī 2021. gada sākumā noslēdzies darbs pie satura izstrādes vēl vienam vērienīgam projektam – apjomīgai izstādei “Bēthovens. Orbītas”, kas tapusi par godu komponista Ludviga van Bēthovena 250. dzimšanas dienai.

"Profesore Lolita Fūrmane ir izcila pasniedzēja arī šajos sarežģītajos apstākļos, lielisks piemērs un autoritāte studentiem. Viņa vienmēr ir atsaucīga un ļoti kompetenta. Tāpat augsti vērtējams ir profesores pētnieciskais darbs - profesore neizsīkstoši pēta Latvijas mūzikas vēsturi un aizrauj ar to studentus, iesaistot interesantos projektos," sacīja JVLMA doktorante Kristiāna Vaickovska.

Ilona Meija

Flautiste Ilona Meija ir JVLMA Pūšaminstrumentu katedras asociētā profesore, mācot gan flautas spēles, gan orķestra repertuāra un koka pūšaminstrumentu kvinteta klasēs, kamermūziķe un soliste, kura neskaitāmas reizes uzstājusies kopā ar Latvijas vadošajiem orķestriem.

Neraugoties uz 2020. gada ierobežojumiem, kas ieviesa izmaiņas arī Meijas profesionālās darbības plānos, viņa sevi apliecinājusi dažādās lomās: kā pedagoģe Mūzikas akadēmijā, sagatavojot studentus dažādiem konkursiem un atlasēm un vadot jauno profesionāļu noslēguma darbu izstrādes procesu; kā autoritāte mūzikas skolu flautas spēles pedagogu un audzēkņu vidū vadot meistarklases; kā kamermūziķe iesaistoties dažādās mūzikas dzīves norisēs, tostarp kopā ar Dzintru Erlihu un Ivaru Bezprozvanovu ierakstot jaunu latviešu kamermūzikas albumu “Ēnu spēles upē” un vairāku gadu garumā organizējot Koka pūšaminstrumentu simpoziju.

"Neskatoties uz neparasto situāciju valstī un pasaulē, viņa rosina katram flautas studentam būt aktīvam, piedalīties dažādās meistarklasēs un konkursos. Ilona Meija savam darbam pievēršas ar ārkārtīgi lielu mīlestību, precizitāti un pacietību. Visās specialitātes stundās viņa ir gatava palīdzēt ar jaunām idejām un ieteikumiem, lai studenta prasmes arvien ātrāk attīstītos," uzsvēra JVLMA studente Elza Liepiņa.

Ilze Dzērve

Jau vairāk nekā 50 gadus Ilze Dzērve ir JVLMA mācībspēks, šajā laikposmā aptverot plašu darbības spektru un strādājot par koncertmeistari gan JVLMA kordiriģentu mācību korim, gan jaunajiem atskaņotājmāksliniekiem – kora diriģentiem, čellistiem, vijolniekiem, trompetistiem un sitaminstrumentālistiem. Dzērves koncertmeistares sniegums bieži novērtēts ar atzinības rakstiem un diplomiem. Vairākas reizes saņemts Kultūras ministrijas atzinības raksts par izciliem panākumiem jauno mūziķu sagatavošanā dažādiem konkursiem. Un, lai gan 2020. gads ir bijis izaicinošs daudzu jomu, tostarp mūzikas, profesionāļiem, iespēju robežās radošais darbs ar studentiem ir turpinājies, atrodot individuālu pieeju katra jaunā mūziķa izaugsmei. Viņasprāt, studentiem pašiem ir jāuzstāda savi mērķi un jātiecas tos sasniegt. Par Ilzes Dzērves pedagoģisko talantu JVLMA studente Alma Miķelsone teic: "Viņa ir ne tikai izcila savā profesijā, bet arī ārkārtīgi atsaucīga, atbalstoša un gādīga. Sevišķi šajā grūtajā laikā var just viņas interesi palīdzēt."

Ilze Dzērve atzina: "Esmu ārkārtīgi priecīga un jo vairāk gandarīta tāpēc, ka tieši studenti bija izvēlējušies manu kandidatūru, manas mīļās stīgu meitenes, ar kurām esam strādājušas, ar kurām strādāju pašreiz. Mēs spēlējam kopā, man ir jāuzklausa viņi, jādod savs padoms, man viņi ir patiešām jāiedrošina, ejot uz skatuves, un jāslēpj savs satraukums, jo esmu tikai cilvēks un tāpat uztraucos uz skatuves. Ir ļoti interesanta dzīve!"

“JVLMA un LMT Gada balvas 2020 jaunajam mūziķim” laureāti

Andrejs Jegorovs

Vijolnieks Andrejs Jegorovs ir JVLMA 6. semestra students – asociētās profesores Terēze Zībertes-Ijabas un docētāja Georga Sarkisjana audzēknis. JVLMA uzsvēra, ka Jegorovs ir viens no labākajiem jaunās paaudzes vijolniekiem Latvijā, kurš sevi spoži apliecinājis kā solists un kamermūziķis dažādos starptautiskos konkursos, koncertos un festivālos. Arkādija Fomina fonda stipendiāts un mecenāta Oļģerta Zīversa balvas ieguvējs.

Neraugoties uz attālināto studiju procesu un koncertdzīves ierobežojumiem Covid-19 pandēmijas dēļ, 2020. gadā Andrejs Jegorovs ir aktīvi koncertējis un piedalījies JVLMA rīkotajos pasākumos:  bijis viens no JVLMA Simtgades orķestra mūziķiem akadēmijas 100. jubilejas koncertā, koncertējis kā solists kopā ar JVLMA simfonisko orķestri, atskaņojot Ernesta Šosona Poēmu koncertā "Ceļojums uz Franciju", 6. JVLMA Mūsdienu mūzikas festivāla “deciBels” koncertā  “Terraformation” kopā ar stīgu kvartetu pirmatskaņojis Agitas Reķes Stīgu kvartetu “San Dun”, koncertējis JVLMA prezentācijās dažādās Latvijas mūzikas vidusskolās, veicis ierakstu E. Izaī 4. sonātei vijolei solo ar JVLMA Mūzikas tehnoloģiju katedras studentiem, piedalījies XIII Starptautiskajā jauno mūziķu kamermūzikas konkursā-festivālā “In Corpore” Tallinā un citos notikumos. Vienlaikus Andrejs Jegorovs klātienē un attālināti iesaistījies vairākās “Rīga Jūrmala” akadēmijas un JVLMA organizētās vijoļspēles meistarklasēs.

Andrejs Jegorovs paralēli vijoļspēlei aktīvi koncertējis arī kā pianists. Ieguvis Oļģerta Zīversa balvu par virtuozu un izsmalcinātu klavierspēli dažādos koncertos, kā arī JVLMA pārstāvēšanu XV Starptautiskajā Baltijas Mūzikas augstskolu Vispārējās klavierspēles festivālā Tallinā un nozīmīgas koncertprogrammas sagatavošanu ar vijolnieku Daniilu Bulajevu.

Aivis Greters

Diriģents Aivis Greters ir JVLMA Orķestra diriģēšanas katedras profesora Andra Vecumnieka klases astotā semestra students. Viņa profesionālā darbība aptver divas darbības sfēras – kordiriģēšanu un simfoniskā orķestra diriģēšanu. Aizvadītajā gadā atzinību guvušas abas.

2020. gada sākumā Greters veiksmīgi debitējis divās izrādēs “LeNeSOns un Mocarta opera” ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, par ko ticis nominēts 2020. gada Lielajai Mūzikas balvai kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”.

Ievērību izpelnījusies arī Aivja kā kordiriģenta profesionālā darbība. Kopš 2018. gada viņš ir kora “Kamēr…” mākslinieciskais vadītājs, un aizvadītajā gadā kolektīvs piedzīvojis vairākus spilgtus koncertdzīves mirkļus, tostarp koncertus Jūrkalnes Raķešu bāzē, Ventspils koncertzālē “Latvija” un Cēsu Mākslas festivāla atklāšanā, par ko koris ticis izvirzīts Lielajai mūzikas balvai 2020 kategorijā “Par radošu, drosmīgu un inovatīvu māksliniecisko darbību Covid-19 krīzes apstākļos”. Viena no sezonas mākslinieciskajām virsotnēm – 30 gadu jubilejas koncerts “Lux Aeterna” Rīgas Domā sadarbībā ar kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”.

Edgars Mākens

Komponists Edgars Mākens ir JVLMA Kompozīcijas katedras profesora Andra Vecumnieka kompozīcijas klases pirmā samesta maģistrants. “Viņa apbrīnojamās darba spējas, absolvējot JVLMA bakalaura programmu ar izcilību un iestājoties maģistrantūrā, ir tikai viena no skaņraža panākumu atslēgām,” norādīja JVLMA. Atzinīgi novērtēta Mākena jaunrade teātra mūzikas laukā un mākslinieciski radošā darbība kopumā.

2020. gadā īstenotas vairākas nozīmīgas sadarbības ar Latvijas profesionālajiem atskaņotājkolektīviem, kā arī radīta virkne jaundarbu: kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” pasūtinātais skaņdarbs kamerorķestrim un saksofonu kvartetam “Poētika”; Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” pirmatskaņotais dziesmu cikls ar latviešu teiku vārdiem “Miroņu teikas”, Rīgas Saksofonu kvarteta pasūtījums – skaņdarbs saksofonu kvartetam un sitaminstrumentālistiem “Rīgas triptihs”, saksofonu kvartetam “Atomos” radītā kompozīcija saksofonu kvartetam un  balsij “Lai ūdeņi plūst pāri” un kompozīcija lielam ansamblim un ērģelēm – “Ordnung”.

2020. gadā atzinīgi novērtēta arī Edgara Mākena teātra mūzika. Viņš ir izrāžu “Alfa Sapiensi” (Valmieras vasaras teātra festivāls, režisors Elmārs Seņkovs) un “Tukšais zieds” (Latvijas Nacionālais teātris, režisore Ināra Slucka) mūzikas autors, kas nominēta 2019./2020. gada sezonas “Spēlmaņu nakts” balvai kategorijā “Gada lielās formas izrāde”. Veicis mūzikas atlasi un komponējis jaunus skaņdarbus Latvijas Televīzijas un filmu kompānijas “fonFilms” seriālam jauniešiem “Paliec negatīvs”.

Jāzepa Vītola Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Guntars Prānis pastāstīja: “Man šķita, ka ir svarīgi un labi mazliet lielāku skaitu aptvert, un JVLMA tā ir nozīmīga un skaista tradīcija, un, protams, ilgst jau labu laiku, kopā ar LMT jau piekto gadu sadarbojamies. Un, manuprāt, krīzes un pandēmijas apstākļos, šis ir ļoti pozitīvs signāls vispār sabiedrībai, jo mums ir jāmāk ieraudzīt tās labās lietas, tas ieguldījums, ko cilvēki joprojām veic, neraugoties uz sarežģītajiem apstākļiem. Un man liekas, ka tas ir lielākais garants, ka arī pēc šī trakā laika būs labs turpinājums.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt