Adorācijas ir simboliskas lūgšanas pie Kristus kapa, tās ilgst no Lielās piektdienas līdz pat Lieldienu rītam. Acīmredzot tur ir kāda īpaša dramaturģija no Lielās piektdienas līdz Lieldienu rītam.
"Tās ir tādas ļoti intīmas lūgšanas ne tikai par sevi vai saviem tuvākajiem, arī par valsti, par pasauli. Paskat, kas šodien pasaulē notiek, Ciešanu nedēļa sākās ar milzīgu nelaimi Parīzē. Tā ir visas pasaules traģēdija manā uztverē," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" stāsta Juris Karlsons.
"Šajā darbā tā ideja, kuru es mēģināja iedzīvināt, ir tāda, ka mēs vēršamies pie Dieva ļoti pavirši, šad un tad. Daudzi saka, jā, mēs ejam uz baznīcu Ziemassvētkos vai Lieldienās. Bet nereti mēs vēršamies pie Dieva arī nelaimēs, un tad mums liekas, ka mēs varētu tikt glābti, bet
būtībā tai saiknei jābūt visu laiku. Visu laiku tev ir jābūt tai saiknei ar garīgo pasauli, kas eksistē un kur ir jāapzinās, ka viņa ir, un varbūt arī viņa palīdz dzīvot," skaidro komponists.
Šī darba pamatā ir daži sakrālie teksti. Tur ir tādi, kā "Dievs, palīdzi man manās bēdās un uzklausi manu saucienu vārdus, bet kāpēc tu neatbildi, es aicinu, saucu tevi naktī, bet es nerodu mieru, es sauca dienā un nedzirdu atbildi."
"Šī simfonija-meditācija vairākkārtīgi tādos viļņos nonāk līdz kulminācijai, kad patiešām ir tas aicinājums "Uzklausi mūs!". Man bija ļoti grūti iedomāties, kā es mūzikā varētu Dieva atbildi teikt. Es zinu, ka, piemēram, Jāņa pasija Baham ir tāds variants un citam ir tāds, bet komponistam vajag tomēr arī kaut kādu tādu ne tikai emocionāli, bet arī tādu kaut kādu tādu muzikālu nu pēdiņās, teiksim, triku izdomāt, tādu, lai tas paliek prātā,” atklāj Karlsons.
"Un es to izdomāju. Tad skan tā Dieva atbilde, pēc visām tām kulminācijām, pēc visām diezgan dramatiskām vietām ir tāds ļoti līdzsvarots un varētu teikt, bīstams posms. Lēni decenti ceturtdaļās notis, ko Dievs atbild: "Kad mana tauta, kas pēc mana vārda nosaukta, pazemosies un pielūgs un meklēs manu vaigu un atgriezīsies no saviem ļaunajiem ceļiem, tad es viņus no debesīm uzklausīšu un piedošu viņu grēkus un dziedināšu viņu zemi",” turpina Karlsons.
Ar to beidzas teksts un tad seko tāda dvēseles apskaidrība, tāda liela gara izskaņa kā Lieldienu rīta saullēkts. Beidzas tas darbs ļoti gaiši un apskaidroti.
"Nu, lūk, es izstāstīju to, ko nevar izstāstīt,” noslēdz Karlsons.
Jura Karlsona skaņdarbs "Adoratio” tapis 2010. gadā pēc Sigvarda Kļavas aicinājuma un pirmo reizi izskanējis 2011. gada Lieldienās.
