Kultūršoks

Kultūršoks: «LNSO - trubadūri uz riteņiem»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Vai briest revolūcija Rīgas kultūras dzīvē?»

Kultūršoks: «Jelgavas dome likvidē pilsētas kamerorķestri»

Jelgavas dome likvidē pilsētas kamerorķestri; lielākie zaudētāji – Mūzikas vidusskolas audzēkņi

Jelgavas dome neredz iespēju un vajadzību vairs uzturēt pilsētas kamerorķestri. Janvāra beigās 11 amata vietas orķestrī tiks likvidētas. Jelgavas mūziķiem ir grūti izprast pašvaldības lēmumu – iznīcināt gadiem loloto orķestri, kas veidoja augstvērtīgas programmas, kurās tika iesaistīti arī citi pilsētas kolektīvi. Tikmēr pašvaldība skatās tikai uz budžeta izdevumu aili. Jelgavas pašvaldības iestādes "Kultūra" vadītājs Mintauts Buškevics neslēpj – viesmākslinieki no Rīgas vai Liepājas izmaksās trīs reižu lētāk nekā savs kolektīvs.

ĪSUMĀ:

Sabojātie Ziemassvētki

Trīs dienas pirms Ziemassvētkiem, kad Jelgavas kamerorķestris tikko bija nospēlējis svētku koncertu, orķestra māksliniecisko vadītāju un diriģentu Aigaru Meri pie sevis uzaicināja Jelgavas pašvaldības iestādes "Kultūra" vadītājs Mintauts Buškevics. Tikšanās nebija gara. Diriģentam paziņoja, ka pašvaldība Jelgavas kamerorķestri likvidē. "Es jautāju – vai šis lēmums ir vienbalsīgi domes pieņemts, vai to tiešām ir apstiprinājušas visas instances? Man teica – jā, lēmumu man atsūtīšot uz e-pastu," stāsta Aigars Meri.

Lēmums, kas datēts ar 2021. gada 14. decembri, ir gandrīz vārds vārdā tāds pats, kā pirms diviem gadiem saņemtais. Atšķiras vien daži vārdi.

Arī 2019. gadā orķestri gribēja likvidēt, jo tam nepietika naudas, bet mūziķi panāca lēmumu atcelšanu un turpināja strādāt.

Arī šoreiz Aigars Meri bija gatavs cīnīties. Pieteica vizīti pie domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa (ZZS) un nosūtīja domei savus risinājumus, ko darīt, lai darbu varētu turpināt. "Janvāra sākumā es tiku aicināts uz tikšanos ar Jelgavas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu. Mūsu saruna bija ļoti īsa. Man vienkārši pateica, ka diemžēl finansējuma nav un nebūs," atceras diriģents.

Diriģents Aigars Meri

Jelgavas mūziķiem neizpratne

Skolēnu Dziesmu svētku uzvarētāja – Jelgavas meiteņu kora "Spīgo" diriģente Līga Celma-Kursiete ar Aigaru Meri un Jelgavas kamerorķestri sadarbojusies daudzos vērienīgos un mākslinieciski augstvērtīgos projektos. Viņa nespēj izprast domes lēmumu likvidēt 2005. gadā izveidoto pilsētas kamerorķestri: "Dažas uzstāšanās reizes mums ir bijušas īpaši neaizmirstamas, piemēram, esam iestudējuši Raimonda Paula "Meža gulbjus", Kārļa Lāča "Pūt,  vējiņi!" ar milzīgiem sastāviem, kur meitenes jau aktieriski izpaudušās. Ar stāvovācijām zālē. Tādas neaizmirstamas reizes, kas iespiežas katras meitenes un dziedātājas atmiņā uz mūžiem." Arī Jelgavas 4. vidusskolas, skolas ar mūzikas novirzienu, direktoram Agrim Celmam, ziņa par kamerorķestra likvidēšanu bijusi ļoti nepatīkama: "Kas tikai pa šiem gadiem nav izdarīts, iestudēti darbi, sākot ar vecklasiku – Pergolezi līdz pat Imantam Kalniņam. Pēdējais veikums laikam bija Forē Rekviēms kopā ar meiteņu kori "Spīgo"," atceras Celms. Viņš norāda, ka "citi diriģenti, kas Jelgavā darbojas, nav ne ar tādu enerģiju, ne tādu uzņēmību. Tā ir apbrīnojama. Salikt kopā kolektīvus šādiem grandioziem, nozīmīgiem projektiem, pieaicināt palīgā operas māksliniekus – tie ir unikāli ieguvumi Jelgavas pilsētai."

Vislielākie zaudētāji – Jelgavas jaunie mūziķi

Jelgavas kamerorķestra mājvieta bija Jelgavas Mūzikas vidusskola. Tieši vidusskolas jaunieši ir tie, kas bija lielākie ieguvēji orķestra diriģenta vērienīgi iecerēto muzikālo programmu un pieaicināto profesionālo koncertmeistaru dēļ. "Protams, orķestris ir ļoti, ļoti nepieciešams!

Tā ir jauniešu lielā iespēja muzicēt ar profesionāļiem un izglītības procesā augt, pilnveidoties un celt savu kvalifikāciju, redzēt, kas tad ir tā izcilība, uz ko tiekties,"

pārliecināta ir Jelgavas Mūzikas vidusskolas direktore Zane Andžāne. Viņai bijis milzīgs prieks sadarboties ar Aigaru Meri: "Lielākie zaudētāji šai situācijā būs mūsu studenti. Šāda kolektīvā muzicēšana ir vajadzīga, un izcili, ja tas ir kamerorķestris."

Pats Meri stāsta, ka viņam vienmēr ir ļoti svarīgi radīt pārliecību jaunajiem orķestra dalībniekiem, ka strādājot var sasniegt jebko: "Mēs radījām visdažādāko mūziku ļoti lielā apjomā. Tas bija tāds ļoti rosinošs impulss mūzikas vidusskolas audzēkņiem – jā, arī es varu piedalīties, varu uzstāties ar Latvijas labākajiem solistiem, Latvijas labākajiem izpildītājmāksliniekiem, Latvijas labākajiem koriem, arī es varu atskaņot vērienīgus uzvedumus, atskaņot mūziku, kura Latvijā nav līdz šim skanējusi, piedalīties Latvijas jaundarbu radīšanā." Līga Celma-Kursiete uzskata, ka kamerorķestris bija platforma izaugsmei, lai jaunieši piedzīvotu māksliniecisko brīnumu:

"Iznīcināt var diezgan ātri un ar vieglu roku, bet, lai atkal kaut ko līdzīgu radītu vietā, ir vajadzīgi gadi un ir vajadzīga īstā personība, kas to dara. Vai mums ir tāds resurss to vēlreiz celt?

Vai ir tāds cilvēks, kas to varēs pacelt? Tā ir liela jautājuma zīme, tāpēc man tas šķiet ļoti netālredzīgi ."

Valsts kamerorķesta "Sinfonietta Rīga" vadītājs Normunds Šnē

Valsts kamerorķesta "Sinfonietta Rīga" vadītājs Normunds Šnē uzskata, ka viņa dzimtajai pilsētai vajadzētu izturēties ar lielāku cieņu pret mūziķu ieguldīto darbu:

"Orķestris nav tāda rotaļlietiņa, kad mūziķi sanāk kopā – tagad mēs te mazliet paspēlēsim! Orķestra radīšana prasa gadus. Tas ir smags darbs visiem – diriģentam, menedžmentam, protams, arī mūziķiem.

Tā nav tāda spēļmantiņa, ko var vienā dienā izmest – mums tā īsti negribas, ejiet visi mājās!" Šnē ir pārliecināts, ka Jelgava noteikti ir pelnījusi, lai šāds orķestris turpinātu pastāvēt: "Man šķiet, ka ne jau naudas trūkums ir izšķirošā problēma. Domāju – ja mēs kaut ko vēlamies pa īstam, tādi sīkumi kā nauda neaizkavē."

Pašvaldība savu lēmumu argumentē tikai ar naudas trūkumu

Taču tieši finansējumu kā vienīgo iemeslu orķestra likvidēšanai min Jelgavas pašvaldības iestādes "Kultūra" vadītājs Mintauts Buškevics. Pēdējos piecos gados kamerorķestra budžets piedzīvojis regulāru samazinājumu. 2017. gadā orķestris pašvaldībai gadā izmaksāja 101 tūkstoti eiro un 2018. gadā – 102 tūkstošus, pērn tikai 92. No šīs summas 70 tūkstoši eiro paredzēti atalgojumam, pārējie koncertdarbībai.

"Nav jau vērts uzturēt kamerorķestri, ja nav finansējuma koncertdarbībai, šiem projektiem," norāda Mintauts Buškevics. "Tomēr, ja mums pēdējos divos gados bijuši tikai divi koncerti gadā, tad šo finansējumu izdalot uz šiem koncertiem, redzam, ka tas ir samērā liels."

Pašvaldības iestādes vadītājs norāda – ja nebūtu ierobežojumu pilsētai saņemt atbalstu no valsts, no kultūrkapitāla fonda, profesionālās mākslas attīstībai šī kategoriska lēmuma nebūtu.

"Ja mums atbilde no valsts ir tāda, ka ir nolikums un ārpus galvaspilsētas profesionālā mērķprogramma atbalsta kolektīvus, kas strādā vismaz 70 kilometrus aiz Rīgas robežas, tad sanāk – jūs, jelgavnieki, un apkārtnē dzīvojošie, brauciet uz Rīgu, tur ir profesionālā māksla un tātad jums ir iespēja. Savukārt Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Rēzeknē tādas iespējas braukt uz Rīgu nav, tāpēc mēs viņiem finansēsim profesionālo mākslu. Nu nevar tā pateikt ceturtajai lielākajai pilsētai Latvijā, ka jūs esat ārpus kārtas!" skaidro Buškevics.

Kultūras ministrija norāda – par šādu kārtību vienojušies nozares profesionāļi.

Ministrija ir informēta par situāciju, taču atbalstu sniegt nevar, jo Jelgavas kamerorķestris nav tās pārvaldībā esoša organizācija.

Cīņā par kamerorķestra saglabāšanu iesaistās paši jelgavnieki

Portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par atbalstu Jelgavas kamerorķestrim un aicinājumu pašvaldībai rast nepieciešamos budžeta līdzekļus, lai turpinātu finansēt orķestra pastāvēšanu. Jelgavas valstspilsētas domes opozīcijas deputāts Aigars Rublis ("Jaunā Vienotība") sagatavojis tādu pat priekšlikumu pašvaldības budžeta izskatīšanai nākamās nedēļas sēdē. Viņš uzskata –

ja šī gada pašvaldības budžetā atrasti 20 tūkstoši eiro kompensācijām atlaistajiem kamerorķestra koncertmeistariem un diriģentam, tad jāatrod vēl tikai 70 tūkstoši, lai orķestris turpinātu pastāvēt.

"Šobrīd šis lēmums ir tikai domes vadības un pietuvināto institūciju vadības līmenī. Iespējams, ka iestādei "Kultūra" bija no kaut kā jāatsakās, bet, ņemot vērā lielo pilsētas budžetu, gandrīz 105 miljonus eiro, neredzu, ka mēs nevarētu no kaut kā atteikties, kaut vai tiem pašiem administratīvajiem izdevumiem, kas ir milzīgi."

Diriģents Aigars Meri saka – pats būtu gatavs atkāpties un pamest orķestri, ja tas ko mainītu, bet viņam svarīgi, lai orķestris turpina dzīvot un attīstīties kopā ar izcilajiem koncertmeistariem.

Diriģents Aigars Meri

Tomēr Mintauts Buškevics norāda – ar diriģenta personību šim lēmumam saistības neesot.

Pilsēta lepojoties ar Meri sasniegto un cerot, ka izdosies sadarbību turpināt atsevišķos projektos.

Tikmēr klasiskās mūzikas koncertdzīvi pilsētā plānots nodrošināt, aicinot viesmāksliniekus. "Mēs saņemam piedāvājumus gan no Rīgas, gan Liepājas orķestriem, arī, piemēram, no "Kremerata Baltica" ar gatavām koncertprogrammām," atklāj Buškevics. "Šīs programmas izmaksā no 7 līdz 15 tūkstošiem eiro.  Ja mēs salīdzinām šo ciparu ar līdz šim finansēto kamerorķestra bāzes ciparu – 92 tūkstošiem eiro, tad Jelgavas iedzīvotāji gada laikā varētu noklausīties pat septiņas šādas gatavas koncertprogrammas."

Diriģents Aigars Meri cer, ka pašvaldības dome varētu savu lēmumu mainīt un paskatīties uz kamerorķestra vietu Jelgavas kultūras dzīvē plašāk: "Negribētos, lai šis stāsts apraujas 31. janvārī. Gribētos, lai šī tradīcija aug, turpinās, un lai patiešām tas ir tāds orķestris – gaismas nesējs, kas dod ne tikai acīmredzamo rezultātu – skaistu, spožu koncertu, uz kuru mākslinieki atbrauc, nodzied visiem labi zināmas dziesmas un tad aizbrauc, atstājot tukšu estrādi, tukšu baznīcu, tukšu koncertzāli... Tad šādam darbam nav pievienotās vērtības."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt