Jebkurā akmenī ir skulptūra. Saruna ar komponisti Rutu Paideri

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Hamburgā mītošā latviešu komponiste Ruta Paidere uz Rīgu atvedusi jaunu kamersimfoniju, ko 23. februārī Lielajā ģildē pirmatskaņos Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" Normunda Šnē vadībā. Opusa nosaukums – "and nothing more" jeb "Nekas vairāk", kas patapināts no Edgara Alana Po autorei tik tuvās poēmas "Krauklis", –  vienlaikus atspoguļo arī vēlmi nepārspīlēt ar mūzikas izskaidrošanu un verbālām interpretācijām. "Vienkārši iespējams, ka tā ir tikai mūzika un nekas vairāk. Un kāpēc ne?" prāto komponiste.

Vaicāta, kā šobrīd klājas, viņa smejas, ka tas esot jautājums, uz kuru visgrūtāk atbildēt: "Jo ar to ir apmēram tāpat kā ar komponēšanu – viss notiek vienlaikus, paralēlās līnijās: ir balsis, kas viena ar otru saāķējas, bet citas atkal traucē. Bet kopumā man iet labi, esmu priecīga, ka biju spējīga šo darbu uzrakstīt kaut vai tīri fiziski – apmēra un arī slodzes ziņā. Tas bija milzīgs uzdevums."

Ko īsti komponistam nozīmē iespēja rakstīt orķestrim – izaicinājumu, iespēju, prieku un laimi? "Vāciešiem ir tāds teiciens – nostāties vējā un tad izturēt: izturēt to vēju, kaut kādā veidā sev pārkāpt pāri un nokļūt kādā citā punktā," stāsta Ruta Paidere.

"Lielu orķestra darbu rakstīšana vismaz man ir vissarežģītākais uzdevums, kāds vispār ir iespējams! Tādā ziņā tieši tāpēc to gribu rakstīt un arī vienlaikus negribu. Jo ļoti labi jau no paša sākuma zinu, ko tas nozīmē, – vēl jo vairāk tad, ja agrāk tikuši rakstīti darbi lielam sastāvam," teic komponiste.

Viens no viņas simfoniskajiem opusiem  – "Tempera”, kas viņai īpaši tuvs, maijā skanēs starptautiskās laikmetīgās mūzikas festivālā Igaunijā. "Tas darbs man patiesi ļoti tuvs – tas bija gads, kad piedzima mans dēls, manī pašā notika lielas pārmaiņas, un netipiski, ka diezgan viegli to rakstīju, – man bija ļoti skaidra ideja, jo pārsvarā ļoti cīnos, daudz ko dzēšu, pārveidoju, mokos.

Bet "Tempera" man kaut kā aizpeldēja pati savā gaitā ar lielu, dabisku attīstības plūsmu, tādēļ ir patīkamas atmiņas. Tās nebija mokas," par opusu, ko lielākoties atskaņojis kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", stāsta autore.

Tagad ir jauns opuss, un atkal – sadarbība ar "Sinfonietta Rīga". Skaņdarba nosaukums ir "Nekas vairāk". Komponiste skaidro, ka nosaukumam ir divas nozīmes. "Pats teikums – "Nekas vairāk" – ir Edgara Alana Po poēmas "Krauklis" strukturējošā metafora. Otra doma ir vēlēšanās nepārspīlēt ar skaidrojumiem jeb verbālām interpretācijām.

Vienkārši iespējams, ka tā ir tikai mūzika un nekas vairāk. Un kāpēc ne?

Zinot lietas otru pusi un pazīstot ļoti daudzus komponistus, zinu arī, kā šie paskaidrojumi top… Daudz ir arī anotāciju tipa skaidrojumu, kuros komponisti kaut ko sameistaro kopā.

Patiesībā jau mūzika funkcionē pati savā dimensijā: mums, komponistiem, ir materiāls, un, ja ir laba ideja materiālam, mēs vienkārši ar to strādājam – arī jebkurā akmenī ir skulptūra, un mākslinieks to cenšas atbrīvot."

Vaicāta par saviem mūzikas klausīšanās paradumiem, Paidere atklāj, ka beidzamo divu gadu laikā ļoti daudz saskārusies ar laikmetīgā džeza mūziku. "Daudzi no maniem studentiem Hamburgas augstskolā interesantā kārtā ir džeza komponisti, kuri vēlas nodarboties ar klasisko kompozīciju. Ar viņiem daudz strādāju. Man patīk veids, kādā viņi runā – tā ir ļoti laikmetīga valoda, kurā džezs vairs īsti nav atpazīstams. Taču vēl aizvien ritma struktūrām šeit ir ļoti liela nozīme, un tas man patīk. Mani arī interesē, kādēļ laikmetīgajā džezā, piemēram, tiek ļoti daudz kas pārņemts no modernās mūzikas, kamēr modernā mūzika nebūt nepievērš tik lielu uzmanību džeza strukturālajai un ritmiskajai pusei. Manuprāt, tas ir aizraujoši," prāto Ruta Paidere, kur ļoti iedvesmojas no saviem audzēkņiem.

Kāda izskatās Hamburgas mūzikas dzīve, kurā viņa šobrīd atrodas? "Esmu saistīta ar visdažādāko žanru un stilu mūziku.

Ļoti patīk alternatīvais roks, roka klasika, pēdējo pusgadu ļoti aizraujos ar Šūbertu – viņa dziesmām un harmonisko valodu. Tur ir atklājumi! Daudz kas, protams, saistīts arī ar dzīves pieredzi.

Ļoti interesējos par seno mūziku. Par laikmetīgo mūziku salīdzinoši mazāk. "

Tas nozīmē, ka pamazām vajadzētu arvien mazāk verbalizēt laikmetīgo mūziku un vairāk ļauties audiālam piedzīvojumam? "Domāju, ir tāda mūzika, kuru bez verbāla ievada būtu ļoti grūti klausīties – ja darbs ir izteikti strukturāls, konceptuāls, tas ir ļoti svarīgi," uzskata Paidere. "Manā darbā jau arī ir šāda ideja – formālā ziņā tā forma sasaucas ar procesiem, kas notiek dzejolī.

Mani reizēm traucē mūzikas pārmērīgā... laikam jau intelektualizēšana, it kā ar skaidrojumu cenšoties kompensēt to, kā mūzikā varbūt nemaz nav.

Tāpēc manī izveidojusies diezgan jūtīga attieksme pret tekstiem, kuros jūtu, ka tas vienkārši ir izdomāts, ka tas nefunkcionē. Bet katrs jau izlemj, kā savu darbu paskaidrot.

Man ļoti patīk Sofijas Gubaiduļinas izteiktā atziņa, ka arī klausītājam jābūt talantīgam. Patiesi! Ir talantīgi klausītāji, un ir arī netalantīgi, kuri sadusmojas,  ja uzreiz viņiem netop skaidrs, par ko mūzika vispār stāsta.

Bet mūzika jau ir kas tāds, kas iedarbojas uz mums ļoti, ļoti tieši – tas audiovilnis mums vienkārši veļas pāri, un bez jebkādiem skaidrojumiem tai vienmēr būs kāda iedarbība uz cilvēku tīri fizioloģiskā līmenī. Mēs sajutīsim, kāda ir darba izteiksme, metafizika. Bet tam klausītājam tādā gadījumā ir jābūt jūtīgam, kas uz koncertu aizgājis bez aizspriedumiem."

Koncertā līdzās Rutas Paideres kamersimfonijai skanēs arī Riharda Štrausa “Metamorfozes” un Sebastiana Fagerlunda Klarnetes koncerts. Vai ir kāda nozīme tam, kādi darbi salikti vienā koncertā?

"Man patika Normunda Šnē izteiktā doma, ka par programmas veidošanu ir ļoti grūti runāt – jo tā ir kaut kāda mistika…

Patiesi, cilvēkiem, kuri veido programmas, jābūt ļoti, ļoti izkoptai gaumei – tā ir ļoti liela māksla. Tāpēc man patīk "Sinfonietta Rīga" veidotās programmas, arī tas, kā Kaspars Putniņš veido savas programmas. Tajā, man liekas, izpaužas visa ansambļa radošā būtība."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti