Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Ilzi Juhansoni

Rīta Panorāma

Intervija ar Gati Čakšu

Starptautiskais džeza festivāls

Jauns džeza festivāls Rīgā pulcē Baltijas, Nīderlandes, Austrālijas un Krievijas mūziķus

Rīgā par vienu mūzikas festivālu vairāk - kultūras notikumu pārbagātajam vasaras kalendāram piepulcējies arī pirmais "World Jazz Festival" jeb Pasaules džeza festivāls, kas 30. un 31.jūlijā norisināsies "Arēnā Rīga" un priecēs arī ar bezmaksas koncertiem Doma laukumā.

Festivāla ideja pieder māksliniekiem no Krievijas, kuri Rīgu atzinuši par izcilu vietu starptautiskam džeza festivālam, bet pirmā festivāla mākslinieki nāk no visas pasaules. Iespējams, pazīstamākā viņu vidū ir amerikāņu džeza dīva Kasandra Vilsone, bet koncertos kopumā muzicēs vairāki desmiti mūziķu no Baltijas valstīm, Nīderlandes, Austrālijas un Krievijas.

Samtaini zemās balss īpašniece un divu "Grammy" balvu laureāte Kasandra Vilsone Latvijā viesojās jau pirms trim gadiem. Šoreiz pirmajā "World Jazz Festival" viņu 30.jūlija vakarā varēs dzirdēt "Arēnā Rīga".

Māksliniece atzīst, ka Rīgā jūtas lieliski un koncertu gaida ar nepacietību, bet repertuāru iepriekš neatklāj: "Arī man uzstāšanās programma ir tikai tāds kā ietvars, kurā es improvizēju. Mana mūzika ir kā atbrīvošanās, kā saruna ar ko augstāku. Un te svarīgākais ir nesekot iepriekš noteiktām vadlīnijām, bet reaģēt uz klausītāju noskaņojumu. Tādēļ katram koncertam ir cita dinamika, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc mēs vispār muzicējam. Jo nekad iepriekš nezinām, kas notiks."

Līdzās Kasandrai Vilsonei pirmajā koncertā uz skatuves kāps arī viens no festivāla rīkotājiem, krievu saksofonists Igors Butmans ar Maskavas džeza orķestri, džeza dziedātājs no Ņujorkas Alans Hariss un vācu trompetists Tils Breners.

Savukārt vieni no 31.jūlija koncerta galvenajiem viesiem ir amerikāņu vecākās paaudzes džeza pianists un komponists Deivs Gusins, kurš par savu filmu mūziku saņēmis arī "Oskara" balvu, un ģitāras virtuozs Lī Ritenors. Abiem māksliniekiem ir veiksmīgas solo karjeras, bet daudzos džeza festivālos viņi labprāt spēlē kopā un izpilda ļoti dažādu mūziku.

Uz skatuves abiem mūziķiem patīk improvizēt. "Mēs grupā mēdzam jokot, ka reizēm sagatavojam uzstāšanās programmu, izdalām to visiem mūziķiem un beigās es tai vispār nesekoju līdzi. Mēs ar Deivu spēlējam kopā jau vairākus desmitus gadu un ļoti labi zinām viens otra mūziku. Domāju, ka mēs spēlēsim vairākas Deiva dziesmas, varbūt kaut ko no viņa filmu mūzikas, dažus manus pazīstamākos gabalus, mazliet Brazīlijas ritmu, funk un fusion stila mūzikas. Un droši vien beigās es uzlaidīšu kārtīgu roku," stāsta Lī Ritenors.

Abi mūziķi Rīgā ir pirmoreiz, un Deivam Gusinam šī viesošanās ir īpaša, jo no Rīgas nāk viņa tēvs. Kontaktu ar radiem Latvijā gan māksliniekam nav, bet viņš teic, ka labprāt priecātos tos nodibināt, ja kāds varētu palīdzēt. Gusins atzīst, ka par tēva dzimteni zina maz: "Mans tēvs pameta dzimteni smagos apstākļos, boļševiku laikā. Viņa tēvu nogalināja un pašu atšķīra no ģimenes. Vēlāk viņš emigrēja uz ASV un kļuva par lielisku vijolnieku. Bet es neko daudz par Rīgu un Latviju nezinu, jo viņš nekad par to negribēja runāt. Mēs ar brāli mēģinājām tēvu izprašņāt par viņa saknēm, bet viņš vienmēr vairījās atbildēt. Laikam šī bērnības pieredze viņam bija pārāk sāpīga."

Koncertos "Arēnā Rīga" uzstāsies arī pašmāju dziedātāja Linda Leen un jau vairākas desmitgades muzicējošais kanādiešu dziedātājs Džino Vanelli.

30. un 31.jūlija pēcpusdienā džeza mūzika piepildīs arī Vecrīgu, jo bezmaksas koncertos Doma laukumā uz skatuves kāps gan Latvijas, gan Igaunijas, Krievijas un citu valstu mākslinieki.

Viena no pasākuma rīkotājām Natālija Ukupņika ir pārliecināta, ka Rīga ir lieliska vieta džeza festivālam: "Mēs esam ļoti pateicīgi, ka Rīga mūs uzņēma ar atplestām rokām, lai gan darbs pie šī festivāla nebija viegls. Mūsu komanda ir starptautiska, tajā strādā arī latvieši, un liels paldies viņiem par atbalstu, par spīti dažādiem labi zināmiem politiskiem notikumiem. Bet, kā saka, mūzika jau nav vainīga."

Pasaules džeza festivālu Rīgā turpmāk iecerēts rīkot ik gadu. Organizatori teic, ka vēlas to redzēt kā prestižu, eiropeisku pasākumu, kas spētu uzrunāt gan krievu, gan arī latviešu publiku.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt