Festivāla koncerti šogad tiek dēvēti par kājkoncertiem, jo tiešraidi iespējams skatīties jebkur, arī ārpus mājas, un savu koncertu klausīšanās vietas iesaka paši komponisti.
Koncertprogrammā “Ligeti. Laika viļņi” “Sinfonietta Rīga” stīgu kvarteta interpretācijā būs klausāmi Annas Ķirses, Oskara Herliņa un Armanda Skuķa skaņdarbu pirmatskaņojumi.
Anna Ķirse savu skaņdarbu "Mundus Invisibilis" iesaka klausīties pazemē, lai būtu tuvāk sēņu tīklojumam, no kā komponiste iedvesmojusies savam darbam. Ja tas nav iespējams, skaņdarbs iederēsies arī pastaigā pa mežu vai esot mājās. Oskars Herliņš darbu "Block Buster” rosina klausīties, skaldot malku, tas viņu iedvesmojis skaņdarba radīšanā.
Festivāla noslēgumā, 29. aprīlī, izskanēs franču komponista Žerāra Grizē (Gerard Grisey) monumentālā kamermūzikas opusa “Vortex Temporum” pirmatskaņojums Latvijā un latviešu komponistu Mārtiņa Viļuma un Lindas Leimanes jaundarbi orķestrim ar pārdomām par muzikālo laiktelpu.
Linda Leimane šo koncertu iesaka klausīties plašā un klajā laukā – ne pārāk mežainā purvā vai lauku klajumā ar pāris ozoliem tālumā, jūtot zemi zem kājām, skaņdarba varavīksnes formu un krāsas.
Festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2021" kodolu veido vairākas koncertprogrammas, kuru centrā ir kāds 20. gadsimta maģistrālais darbs, šedevrs, kas mainījis mūzikas attīstības ceļus. Stīva Reiha "Piano Phase", Ģērģa Ligeti Otrais stīgu kvartets un Žerāra Grizē "Vortex Temporum" ir bijuši iedvesmas avoti latviešu komponistu jaundarbiem, kuri kontekstualizē, atsaucas, meditē par šo darbu poētiskajiem un tehnoloģiskajiem aspektiem, norādīja organizatori.
