Dziesmas “Varoņus meklējot” mūziku radījusi komponiste, Zemessardzes orķestra mūziķe Inga Meijere, bet teksta autors ir Matīss Gricmanis. Dziesmu ieskaņojis Zemessardzes orķestris Nacionālo bruņoto spēku galvenā diriģenta un Zemessardzes orķestra priekšnieka kapteiņa Anda Kareļa vadībā. Solisti ir Zemessardzes orķestra mūziķi Luīze Krasta un Jānis Igaunis. Dziesmas video versija uzņemta sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku.
Teksta autors M. Gricmanis atklāj: “Dziesma “Varoņus meklējot” ir atskaņas tiem notikumiem, kas risinājās Latvijā pirms simt gadiem. Ideja par mūsu valsti piedzima, kad apkārtējā pasaule bija Pirmā pasaules kara neprāta izpostīta, bet latviešu varoņi - strēlnieki atgriezās Latvijā Sarkanās armijas rindās. Trīs gadus – 1917., 1918. un 1919. gadā – veidojās Latvijas liktenis. Tas piedzīvoja tādus pavērsienus, kuriem vēl joprojām ar vēsturnieku vērīgo skatu ir grūti izsekot. Pāri neskaidrību miglai iemirdzējās trīs neatkarības zvaigznes. Varoņa dzīve iemieso spēju pārvarēt likteni – tāpēc es vienmēr meklēju pierādījumus, ka varonība nav tikai pasakās vai mītos, bet arī vēsturē.”
Komponiste un dziesmas ieraksta producente Inga Meijere aicina: “Neaizmirst mūsu tautas varoņus, kas cīnījās, lai mums būtu sava valsts un lai Latvija tiešām būtu tā Taisnības valsts, kuru mūsu senči pirms simts gadiem izcīnīja. Dziesma ir ļoti īpašs veids, kā atgriezties vēsturē, izdzīvot un apbrīnot, atcerēties un pieminēt, lepoties un svinēt uzvaru pār grūtībām, kurām bija jātiek pāri, un karu, kas bija jāuzvar, lai dzimtu mūsu Latvija.”
Dziesma “Varoņus meklējot” radīta televīzijas iestudējumam “Neatkarības stundas”, kura pirmizrāde paredzēta Latvijas Televīzijā 11. augustā.
Šis iestudējums ir stāsts par lēmumiem, pārliecībām un personībām, kuras radīja ideju par Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, vienā no sarežģītākajiem tās vēstures posmiem – Latvijas Neatkarības karā.
1920. gada 11. augustā tika parakstīts vēsturisks līgums starp Latviju un Padomju Krieviju, kas noslēdza vairāk nekā pusotru gadu ilgušo Neatkarības karu. Līgums noteica, ka “Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi...” Tas pavēra ceļu Latvijas starptautiskajai atzīšanai. Līgums noteica arī Latvijas un Krievijas robežu, kā arī risināja citus ar kara izbeigšanu saistītus jautājumus.
