Savās pārdomās pēc LMB pasniegšanas Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” dalās žūrijas pārstāvis, muzikologs, žurnālists, publicists Armands Znotiņš un diriģents, komponists, pedagogs Andris Vecumnieks.
Taujāts, kā vērtē šī gada LMB ceremoniju, Andris Vecumnieks atklāj:
“Tas, ka ceremonija vienlaicīgi notika vairākās opernama telpās, šo pasākumu padarīja dinamisku. Arī tas, ka nebija garas runas un pašapliecinājumi, ceremoniju, kas parasti ilga tuvu četrām stundām, ļāva iekļaut aptuveni divās stundās.
Manuprāt, šis pasākums bija apbrīnojami lakonisks, apbrīnojami saturīgs un ļoti dinamisks.” Viņš piebilst, ka mūziķiem LMB ceremonija arī šādos laikos ir ļoti vajadzīga. Reizē nepieciešams sabiedrībai atgādināt, ka mūzikas (un citu mākslu) dzīve nav mirusi.
Līdzīgās domās par LMB ceremoniju ir arī Armands Znotiņš. Viņš ar prieku vēroja ceremonijas veidotāju un vadītāju darbu. Znotiņš turpina:
“Bija patiešām liels prieks vērot, ka LMB pasniedza Valsts prezidents, ka šis notikums ir aktuāls arī visaugstākajā līmenī.
Šajā lakoniskajā [ceremonijas] programmā visjaukāk bija klātienē dzirdēt un iepazīt Latvijas Radio bigbendu.”
Komentējot žūrijas darbu, Znotiņš par kopējo lēmumu izsaka gandarījumu. Koncertu klausīšanās un vērtēšana sēžot pie datora, protams, bija ne pārāk iepriecinoša pieredze. Būtiski pietrūkusi dzīvā saikne starp atskaņotājmāksliniekiem un klausītājiem. Tomēr viņš uzsver, ka mūziķu sniegums, virtuālā vai reālā vidē, paliek tāds, kāds tas ir: “Es varu tikai izteikt apbrīnu un cildinājumu mūziķiem, kas šajos laikos godprātīgi strādājuši un sasnieguši tādas muzikālas virsotnes bez atgriezeniskās saites ar klausītāju, bez aplausiem.” Koncertu programmas, kā ikkatru gadu, bijušas ļoti dažādas.
Šī gada žūrijas lēmumiem piekrīt arī Vecumnieks. Viņš izceļ to, ka balvas saņēmušas mūzikas dzīvē ļoti ievērojamas personības, kas lielākoties savu māksliniecisko darbību vada ārzemēs, bet pandēmijas dēļ vairāk uzturējušās un koncertējušas mājās – Latvijā.
LMB svarīgi izcelt arī jaunos, mazāk zināmos māksliniekus. Balva var kalpot kā karjeras tramplīns.
2021. gada LMB žūrija, kā norāda Andris Vecumnieks, sastopas ar vēl lielākiem sarežģījumiem: “Šobrīd neredzu perspektīvas, kad koncertdzīve varētu atsākties klātienē. Savā nākamajā žūrijas sēdē mēs ļoti nopietni domāsim, kādas nominācijas vispār var piedāvāt un ko mēs tādā gadījumā saucam par digitālajiem koncertiem, kas ir dzīvie koncerti un viss pārējais. Būsim reālisti – domāju, ka līdz vasarai noteikti nekas neatsāksies un, dod Dievs, ka pašā vasarā varēs atsākt [koncertus klātienē].
Žūrijai ir jāatrod jauni vērtējuma kritēriji, parametri, jo šī sezona, manuprāt, no izvērtējuma puses, būs vēl sarežģītāka nekā iepriekšējā.
Iepriekšējā gadā klusā sezona bija no marta līdz maijam, vasarā koncertdzīve atsākās un tā īsti apstājās tikai novembrī.”
Pandēmijas laika ierobežojumi būtiski ietekmē profesionālo mūzikas kolektīvu attīstību. To apliecinājis arī Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava. Šobrīd profesionālo kolektīvu mēģinājumi ir atļauti. Bet Vecumnieks ir jo īpaši bažīgs par topošajiem mūziķiem: “Visā šajā situācijā ir ļoti cietusi muzikālā izglītība, jo praktiski gadu mūzikas skolas, mūzikas vidusskolas, Mūzikas akadēmija pilnvērtīgu izglītības procesu realizēt nevar. Nav runas par teorētiskajām nodarbībām, kuras attālinātā izglītība traucē, bet ne katastrofāli. Toties neiespējamība tikties klātienē, lai saņemtu pilnvērtīgu profesionālās specialitātes apguvi, ir katastrofāla. Labs mūziķis – tās nav tikai pareizas notis, tās ir vēl ļoti daudzas kvalitātes, parametri, ko bez darba klātienē nav iespējams apgūt. Par to ir pēdējais brīdis sākt domāt un rast risinājumus.” Šim viedoklim pilnībā pievienojas Armands Znotiņš.
