Festivāla "Eiropas Ziemassvētki" koncertā dziedātāja Jolanta Strikaite, saksofonists Artis Sīmanis un ērģelniece Kristīne Adamaite atskaņos arī citus latviešu komponistu darbus. Klasiķus pārstāvēs Alfrēds Kalniņš un Jānis Mediņš, skanēs arī mūsu laikabiedru darbi - Jura Karlsona, Romulada Jermaka un Riharda Dubras skaņdarbi.
Tik daudz latviešu mūzikas vienkopu, šķiet, es neesmu atskaņojusi, un īpaši tādam sastāvam. Mzan patīk, ka caur jaunajiem komponistiem tiek meklētas izteikšanās iespējas," Latvijas Televīzijas raidījuma "Rīta Panorāma" veidotājiem atzīst Jolanta Strikaite.
Koncerta ideju izlolojusi ērģelniece Kristīne Adamaite.
Koncerta ievadā dzirdēsim Alfrēda Kalniņa skaņdarbu ērģelēm "Ziemassvētku šūpuļdziesma", kas veltīts amerikāņu ērģeļspēles virtuozam un komponistam Klērensam Dikinsonam.
Komponista Jura Karlsona daiļrade pievērš uzmanību ar spilgtiem un interesantiem stilistiskiem un tembrāliem risinājumiem. Koncertā skanēs meditatīvu noskaņu cauraustais opuss "Mēnesgaismas dārzs" soprānam, alta saksofonam un ērģelēm, kas tapis šogad pēc Arta Sīmaņa ierosinājuma.
Riharda Dubras jaunrade ir cieši savijusies ar sakrālo mūziku. Neatkarīgi no žanriskās piederības vokālai vai instrumentālai mūzikai, teju visi viņa darbi ir ar garīgu saturu. Tas sakāms arī par 2005. gadā soprānam un ērģelēm komponēto Beata es, Virgo Maria. Koncertā dzirdēsim arī 1995. gadā tapušo kompozīciju ērģelēm "Mūžīgo pakalnu ilgošanās", kurā savijas baroka, renesanses un gregorikas elementi, veidojot meditatīvu skaņu ainavu. Pats komponists šo skaņdarbu raksturo kā vēlmi apturēt kādu konkrētu mirkli un paraudzīties uz to caur palielināmo stiklu.
Romualda Jermaka kompozīciju sarakstā ir ap 900 skaņdarbu. Koncertā dzirdēsim Jermaka opusu "Rītausmas serenāde", kas ir pirmā daļa no cikla "Jūras serenādes" alta saksofonam un ērģelēm, kas datēts ar 2010. gadu.
Lūcijas Garūtas opusā "Meditācija" romantisko ērģeļu orķestrālās krāsas koncertā atklāsies visā pilnībā un krāšņumā.
Kārlis Lācis pazīstams gan kā komponists un meistarīgs aranžētājs, gan pianists un taustiņinstrumentālists. "Rorate, coeli, desuper et nubes pluant justum, aperiatur terra et germinet Salvatorem. Ostende nobis, Domine, misericordiam tuam et salutare tuum da nobis. Veni, Domine, et noli tardare! Alleluja!" - tā skan latīņu teksts Rorate coeli, kuru savā kompozīcijā izmantojis Kārlis Lācis. Šīs rindas no Jesajas grāmatas (48:5), kas saistāmas arī ar liturģiju un Adventa laiku, mūzikas skaņās tērpuši dažādu laikmetu un tautību komponisti.
Kārlis Lācis par jaundarbu saka: "Latīņu teksta tulkojumā viss jau pateikts: Lāsojiet, debesis, no augšienes, un padebeši lai izlej taisnību, lai zeme atveras un rada Pestītāju. Rādi mums, Kungs, savu žēlsirdību un dod mums savu pestīšanu. Nāc, Kungs, un nekavējies! Aleluja!"
