Jalčins Adigezalovs: Latvijas klasiskās mūzikas nākotne ir drošās rokās

Šajās dienās, sniedzot vairākus krāšņus, Lieldienām veltītus koncertus, Latvijā atkārtoti viesojas azerbaidžāņu diriģents Jalčins Adigezalovs. Latvijas Radio raidījumā paužot viedokli, ka Eiropā klasiskā mūzika šobrīd piedzīvo krīzi, mākslinieks tomēr uzslavē Latvijas jauno mūziķu paaudzi un atzīst, ka Latvijas klasiskās mūzikas nākotne ir drošās rokās. 

17. aprīlī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Lielajā zālē azerbaidžāņu diriģenta vadībā būs iespēja dzirdēt Gaetāno Doniceti "Messa di Requiem", savukārt 18. aprīlī Jalčins Adigezalovs kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un pianisti Elīnu Bērtiņu izpildīs Riharda Štrausa, Olivjē Mesiāna un Sergeja Prokofjeva jaunības dienu opusu programmu Ventspilī.

Pazīstamais diriģents Latvijas Radio raidījumā "Pa ceļam ar Klasiku" stāsta, ka operu iemīlējis vēl bērnībā un, kaut gan apguvis kā operas, tā simfoniskās mūzikas diriģēšanu pie krievu diriģēšanas skolas patriarha Iļjas Musina, viņš sevi tomēr dēvē par opermūzikas diriģentu. 

Latvijā līdz šim ciešākā saikne Jalčinam Adigezalovam izveidojusies ar Liepājas Simfonisko orķestri. Sadarbība sākusies pirms trīs gadiem – šobrīd Liepājā jau ir sava publika, kurai iepatikusies azerbaidžāņu mūzika un kura gaida jaunus muzikālos projektus.

Pagājušā gada decembrī kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri ierakstīts simfonisko mugamu kompaktdisks, kas nāks klajā šajā gadā. Azerbaidžāņu klasiskās mūzikas pamats - mugamas  - ir vokālā māksla, kas balstās uz ļoti stingrām likumībām un ko var salīdzināt ar indiešu rāgu. Izcils mugamu izpildītājs bijis diriģenta vectēvs.

Stāstot par gaidāmā rekviēma atskaņojumu, Jalčins Adigezalovs atzīst, ka līdz šim Doniceti skaņdarbi nav bijuši viņa repertuārā.

Mirušo piemiņas mesai jāgodina mirušais un jārada svinīga atmosfēra – tas  ir skaists viena komponista veltījums otram, un JVLMA ir lieliski solisti un orķestris, lai to izpildītu,” uzslavē Adigezalovs. 

Runājot par otra gaidāmā koncerta programmu, mākslinieks apbrīno komponistu agrīno darbu diženumu un pauž nožēlu par to, ka katrs laikmets nepiedāvā tikpat lielisku komponistu plejādi.

Šobrīd Eiropā redzam klasiskās mūzikas krīzi, vēl nesen tā bija vērojama Amerikā, līdzīga situācija ir arī Krievijā. Tāpēc ir svarīgi, lai vecākā paaudze nodotu savas zināšanas jaunajai, un Latvijā ir lieliski jaunie mūziķi – pūtēji, stīdzinieki, solisti. Latvijas klasiskās nākotnes mūzika ir drošās rokās,” atzīst diriģents.  

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt